SOCIOLOGU RAKSTI

Journal of Baltic Studies (JBS), 41/2 June 2010. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS <www.balticstudies-aabs.org>).

 

Indianas U. (Indiana U.) profesores Intas Gāles Kārpenteres (Carpenter) redakcijā iekļautie pieci augstas kvalitātes pētījumi seko Rietumos atzītai zinātniskajai pieejai un metodikai, turklāt, uzrakstīti labā un visumā kodolīgā angļu valodā, ievērojami ar plašu avotu pielietojumu. Jācer, ka šis numurs ierosinās Latvijas zinātniekus sagatavot un iesniegt savus labākos darbus jaunajam JBS redaktoram, prof. Terijam Klarkam (Terry Clark, Creighton U.). Žurnālam joprojām ļoti trūkst autoru, kuri teicami pārstāvētu Latvijas augstskolas.

Džordža Vašingtona U. (George Washington U.) socioloģijas palīgprofesores Dainas S. Eglītes <dainas@gwu.edu> darbs izceļas ar drošu roku statistikas pielietojumos, izmantojot gan viņas pašas, gan Latvijas Statistikas Pārvaldes savāktos datus, aptaujas materiālus u.c. informatīvus avotus, kas gūti 2007./2008. akadēmiskajā gadā, kad autore strādā par Fulbraita (Fulbright) viesprofesori Latvijas Kultūras akadēmijā. Plaši tvertais demogrāfiskais pētījums iegūst īpašu nozīmīgumu mūsdienās, kad Latvija atrodas uz demogrāfiskas katastrofas sliekšņa, kad latviešu dzimstība ir nepietiekama, lai nodrošinātu visas tautas eksistenci. Augstu dzimstību visvairāk nosaka agra jauniešu kopdzīve. Autore secina, ka no vienas puses latviešu ģimenes būtībā ir patriarhālas un tradīcijās mazmainīgas, bet no otras puses uzskatos par kopdzīvi un vēlamo bērnu skaitu (tāpat kā igauņi) seko liberālajiem skandināvu paraugiem. Intervētās sievietes arī liecina par kopdzīvei piemērotu un ieinteresētu vīriešu trūkumu, arī par pārspīlēto vēlēšanos dzīvot labākos materiālos apstākļos, nevienlīdzību izglītībā, vīriešu nopietno alkoholisma problēmu un ģimenisko bezatbildību. Autore piebilst, ka turīgākās ģimenes, līdzīgi kā tas ir ASV, izceļas ar pārmērīgu dzīšanos pēc naudas.

Upsalas U. (Uppsala U.) zinātnieces Lēlo Kēvalikas <Leelo.Keevallik@moderna.uu.se> pagarais pētījums par igauņu ikdienas valodas lietošanu Zviedrijā mītošo igauņu vidū varētu būt noderīgs arī tiem, kuru interešu lokā ir līdzīgas problēmas latviešu diasporā. Tartu U. diplomātiskās vēstures profesors Ēro Medijainens <eero.medijainen@ut.ee> analizē Tartu Miera līguma 5. pantu par „pastāvīgo neitralitāti”. Ievērības vērta ir plašā bibliogrāfija. Tallinas U. pētnieces Ellu Sāra <saar@iiss.ee> un Marge Unta <marge.unt@iiss.ee> pievēršas pārmaiņām Igaunijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Akvile Motejūnaite <akvile.motejunaite@ec.europa.eu>  izmantojot t.s. biogrāfisko pētniecības metodi, sniedz garu, vispusīgu rakstu par sieviešu nodarbinātību mūsdienu Lietuvā. Vislielākās pārmaiņas vērojamas virzībā uz pakalpojumu nozarēm.

Recenziju nodaļā atrodami vērtējumi par sekojošiem jaunizdevumiem – Imbi Sooman & Stefan Donecker (eds.). The „Baltic Frontier” Revisited: Cross-Cultural Interactions in the Baltic Sea Region (rec. Harald Runblom, Uppsala U.); Anton Weiss-Wendt. Murder without Hatred: Estonians and the Holocaust (Ruth Bettina Birn); Oula Silvennoinen. Salaiset aseveljet: Suomen ja Saksan turvallisuuspoliisiyhteistyö 1933-1944 – galvenokārt par somu un vācu drošības spēku sadarbību II Pasaules kara laikā (Henrik Ekberg); Li Bennich-Björkman. Political Culture under Institutional Pressure: How Institutional Change Transforms Early Socialization (Amy D. Corning, U. of Michigan / U. of Tartu); Vieda Skultans. Empathy and Healing: Essays in Medical and Narrative Anthropology (Ieva Zaķe, Rowan U.); Steven D. Roper & Jānis Ikstens (red.). Public Finance and Post-Communist Party Development (Vello Petai, U. of Tartu).

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte