Jaunā Gaita nr. 264. pavasaris 2011
Jaunā Gaita Nr. 264
Tuvojas pavasaris! Par to skaidri liecina Jaunās Gaitas pavasaŗa numurs un Voldemāra Avena kvēli siltā vāka rotājumā redzamais, no ēnām atbrīvotais un izkušanai lemtais sīkais ledus gabaliņš!
Mākslas nodaļā ievietotas gleznotāju Imanta Tillera un Zanes Lūses darbu reprodukcijas krāsās. Linda Treija raksta, ka Tillera raksturīgā audeklu mozaīka „veido nekad nebeidzošos... poēmu par dzīvi, esamību un identitāti”. Un: „Zanes darbi ir kā fantazijas dzīves momentiņi, kas paši prasās sakārtoties stāstos un atdzīvoties”. Par Tillera izstādi Melburnā raksta arī Ilze Šēnberga-Nāgela. Aplūkojamas septiņas Modŗa Rubeņa melnbaltās fotografijas, turpinot ziemas numura sēriju „Kuldīgas pilsoņi”, kā arī Jāņa Bula un Gunāra Birkmaņa skati no serijas „Pirms 20 gadiem”.
Dainis Mjartāns rakstā par mākslu dīpīšu nometnēs no1944. līdz 1950. gadam iepazīstina ar Pasaules latviešu mākslas savienības (PLMS) darbību, saglabājot un Leldes Kalmītes vadībā rīkojot trimdā radīto mākslas darbu izstādes.
Dzejniece Inga Gaile uzrunā aizbraucējus no Latvijas labākas dzīves meklējumos:
Lidosta pilna asaru – tu vari braukt ar kuģi,
Viņš lidos ar lidmašīnu,
Viņa ar ratiem pa bruģi.
Kas paliks mums, kad jūs visi aizbrauksiet? /.../
Dzejnieks Uldis Grasis savukārt aicina latvju tautu nepakļauties izmisumam:
/.../ Tu esi mūsu elpa cerībā
Un ja par daudz tev sirdī
Nogurums un mazdūšība
Tad ievelc elpu
Vēlreiz pārmet krustu
Un vēlreiz ej uz barikādēm /.../
Imants Auziņš veltī piemiņas vārdus un dzejoli Olafam Stumbram (1931-1996), viņa mirstīgās atliekas Rīgas smiltainē guldot.
Tāpat kā kopš Jaunās Gaitas pirmsākumiem Benita Veisberga prozas „Pierakstos” vedina lasītāju iejusties ikdienas novērojumos un pārdomās: par zīlītēm un kolibrīšiem aiz loga, par grūtībām, tulkojot no latviešu valodas, par blēdīgiem banķieriem, par Virzas ,,Straumēniem”, par Krievijas attālināšanos no garīgām vērtībām, par vecuma kaitēm, bet beigās atkal par dzīves skaistumu: „Dzīves dāvanu kalni visapkārt”. Literārā daļā ir arī Ulža Bērziņa apcere par dievišķo mīlestību, kāda tā atklājas islāma vecajā derībā un turkmēņu dzejnieka Magtimgulī dzejoļos.
Evas Eglājas-Kristsones pētījuma ,,Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika” devītajā daļā pieminēta trimdas sabiedrības šķelšanās attieksmē pret kultūras sakariem ar okupēto Latviju. Interesants ir autores šķietami paradoksālais apgalvojums, ka kultūras sakaru nemaz nebūtu, ja trimdas polītiskā vadība tiem nebūtu pretojusies.
Franks Gordons raksta, ka ,,neesot teātŗa fans”, taču trīs teātrinieku – Ādolfa Šapiro, Asjas Lāces un Bernharda Reicha – sakarība laikā un telpā aizrauj elpu un „veido vielu jaunam Šekspīram”: „Latvji, jūdi, vāci. Viss savijas vienkop – māksla un vajāšanas, kaislības un vilšanās.”
Ķīnas-Tibetas „debess vilciens” ir dzelzceļš, ar kuŗa palīdzību ķīnieši kopš 2006. gada arvien paātrinātā tempā kolōnizēja Tibetu. Juris Šlesers stāsta par ķīniesu izcelsmes amerikānietes Kanjonas Semas (Canyon Sam) grāmatā Sky Train gūto ieskatu „saimnieciskā attīstībā” un kulturālā postā, secinādams, ka spēcīga un izturīga trimda ir vienīgā tibetiešu tautas glābšanās cerība, un varbūt to pašu varētu teikt arī par latviešu tautu.
Literārais žurnāls ,,Avots” piecus gadus, no 1987. līdz 1992. gadam, bija viena no drosmīgākajām publikācijām Trešās atmodas laikā, tajā strādāja „jaunu un radošu cilvēku – domubiedru – grupa ar neordinārām idejām, gaumes izjūtu un stilu, kas saprata, ka tā ir lieliska iespēja pateikt vēl neteikto, atklāt vēl neatklāto”. Viens no tiem bija Guntars Godiņš, un viņš apraksta ,,Avota” vēsturi. Savukārt Rolfs Ekmanis pastāsta par Godiņa rediģētā jaunā literārā žurnāla ,,Latvju Teksti” pirmo numuru, apsveikdams to nevis kā Jaunās Gaitas konkurentu, bet gan kā līdzteci.
Rīgas grāmatnīcās jau ilgāku laiku visvairāk pirktā grāmata ir Otto Ozola „Latvieši ir visur”. Vēsturnieks Jānis Krēsliņs vecākais, rakstot par vienu no šajā grāmatā pieminētajiem gadījumiem, – 1910. gadā Londonā latviešu tautības anarchisti aplaupīja dārglietu veikalu un ilgi pretojās policistiem – secina, ka „latvieši 20. gs. bija iekūlušies vairāk nekā vajadzīgs neskaitāmos globālos trokšņos un skandalos”.
Rakstā par Latvijas Sociāldemokratiskās strādnieku partijas ideologu Frici Menderu (1885-1971) „Idejas un reālitāte” Mendera vārdus citē Jānis Liepiņš: „Es gribētu apgalvot, ka viss tas, kas vijas ap Krievijas čeku un polĪtiskajām nometnēm un ko es pats savām acīm esmu redzējis un uz savas ādas piedzīvojis, ir nenomazgājams kauna traips sociālisma vēsturē.”
Kiberkambarī Šoreiz joku nav, bet bez melnā humora neiztikt. Temats: „Latvijā vislielākais trūcīgo īpatsvars visā Eiropas savienībā.”
Nodaļā ,,Dažos vārdos” īsziņas par mirušajiem, par cildinājumiem, jaunizdevumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, notikumiem diasporā un jaunumiem dubultpavalstniecības lietā, izglītībā, periodikā, tīmeklī, par ērmīgām būšanām, par Latviju ar skatu mūsdienās un Latvijai visapkārt, kā arī citur ģeopolītiskajā telpā un statistikā.
Atsevišķi lasāms paskaidrojums, kāpēc Jaunā Gaita sāk izmantot citu spiestuvju (TigerPress, Northhampton, Massachusetts) pakalpojumus.
Grāmatu recenzijas: Lāsma Ģibiete pat Olafa Gūtmaņa Rakstu 4. sējumu; Biruta Sūrmane par Veltas Sniķeres ,,Savādībiņas”; Voldemārs Avens par Māra Branča ,,Lidojums” (par Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumiem un zīmējumiem); Juris Silenieks par Jāņa Einfelda ,,Meļu dzīres” un Vairas Vīķes-Freibergas Logique de la poésie: Structure et poétique des dainas lettones; Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies, 2010. g. septembŗa numuru.
Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolariem var pasūtināt, rakstot vai zvanot JG saimniecei Ingrīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese:rekmanis@msn.com un rolfs.ekmanis@asu.edu
Viena gada abonements (četri numuri) maksā 39 ASV dolari, Kanadā – 39 Kanadas dolari. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus iespējams sameklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājaslapā: www.zagarins.net/JG
Juris Žagariņš