Linda Treija

PAR IMANTU TILLERU

Imants Tillers ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu māksliniekiem ne tikai viņa mītnes zemē Austrālijā, bet visā pasaulē. Viņš darbojas arī kā kurators un rakstnieks. Pašreiz dzīvo Komā, Jaundienvidvelsā (Cooma, New South Wales). Tillers sāka izstādīties jau 1960. gadu beigās un ir piedalījies neskaitāmās personālizstādēs, grupu izstādēs un arī pārstāvējis Austrāliju tādos nozīmīgos mākslas pasākumos kā São Paulo Bienal (1975), Documenta 7 (1982), 42nd Venice Biennale (1986). Māk­slinieks ir daudzu godalgu laureāts – Osaka Triennale Prize (1993, 1996, 2001), The Inaugural Beijing International Art Biennale Prize for Excellence (2003). Viņa darbi ir pasaules muzejos, galerijās un privātajās kolekcijās. Lai gan dzimis Sidnejā, Austrālijā (1950), viņa mākslā vienmēr jūtamas atskaņas un interese par dzimtenes, savas identitātes, savas vēstures apzināšanu. Mākslas darbi lielā mērā sastāv no vizuālajām un tekstu atsaucēm (dzejas rindas, dažādu mākslinieku darbu fragmenti, kaligrāfiski simboli) un tomēr tie ir nepārprotami atpazīstami kā Imanta Tillera darbi. Nelielie ar audeklu pārvilktie kartoni, kas paši par sevi ir atsevišķi māk­slas darbi, salikti kopā, veido iespaidīgas un dzīvas gleznas. Jau vairākus gadu desmitus mākslinieks izmanto šo audeklu mozaīkas sistēmu, kas ļauj ne tikai tehniski, bet arī garīgi iedziļināties viņa mākslas daudzajos slāņos. Tie veido nekad nebeidzošos Tillera poēmu par dzīvi, esamību un identitāti. Darbos kā adījumā sasaistīti kopā vārdi, burti, simboli, idejas, attēli. Es gribētu piedēvēt Tillera mākslas darbiem arhitektonisku gleznieciskumu. Viņš ieguva bakalaura grādu (1973) arhitektūrā, Sidnejas U. (Bachelor of Science in Architecture, The University of Sydney). Šīs precīzās taisnstūru audeklu būves, plakātiskais kaligrāfijas pielietojums kopā ar gleznieciskajiem krāsu un zīmju klājumiem veido spēcīgu idejas, intelekta un mākslas baudas garšu.

Vecā gada izskaņā no 19.X līdz 13.XI Imanta Tillera mākslas darbu izstāde The Blossoming World notika Melburnas galerijā Arc One (Arc One Gallery, Melbourne). Vairums darbu no attāluma atstāj monumentālu ainavu iespaidu – it sevišķi „melanholiskās ainavas“ (Melancholy Landscape V, Melancholy Landscape VI, Heidegger’s Swamp, Blossoming 21). Pienākot tuvāk, tie atklāj daudzos slāņus – daļas no burtiem veido zīmju līnijas, vārdi reizē dzīvo savu dzīvi katrā audekla laukumiņā, bet sanākot kopā gleznā tie veido teicienus un citātus jau ar pilnīgi citu nozīmi. Interesi par dabu, cilvēka un dabas mijiedarbību var atrast darbos Blossoming 24, Blossoming 25, Nature Speaks: CK. Gleznu fonā kā smalks ziedu herbārijs starp grāmatu lapām ar līniju ir iezīmēti ziedi un tam pāri atkal klājas kaligrāfiskās zīmes, teksta daļas, citāti. Varētu teikt, ka Tillers zīmē tā, kā dzejnieki raksta dzeju – saglabājot attēlu un frāžu drumstalu savienojumā savu ritmu un plūsmu. Šīs izstādes darbos cauri vijās franču dzejnieka, simbolisma literatūras aizsācēja Stefana Malarmē (Stéphane Mallarmé) 1897. gadā sarak­stītās poēmas angliskotais nosaukums The Throw of the Dice will never abolish Chance. Pat ārēji vizuāli Malarmē neparasti sarakstītā poēma sasaucas ar Imanta Tillera gleznām. Liela nozīme asociācijām, vārdu un simbolu daudznozīmībai, kā arī muzikalitātei un neparastām ritmiskām konstrukcijām. Izstādes darbos var sajust, cik nopietna, dziļa un mums visiem nozīmīga ir Tillera māksla. Tā darbojas uz skatītāju daudzos līmeņos un tā ir izcilas mākslas pazīme.

Internetā iegūstamā informācija par Imantu Tilleru:

<www.arcone.com.au>;
<www.roslynoxley9.com.au>;
<www.nga.gov.au/Exhibition/TILLERS/>

Skat. Sarmas Muižnieces-Liepiņas interviju ar Lindu Treiju (JG263:55-56) un Lindas pašas mākslas darbus tajā pašā un arī vairākos iepriekšējos JG numuros..

 

* * *

Ilze Šēnberga-Nāgela

Imants Tillers ar mākslinieci, Laikraksta „Latvietis” veidotāju Ilzi Nāgelu Foto: Gunārs Nāgels

Pērngada rudenī Melburnas Arc One galerijā visi 15 izstādītie Imanta Tillera darbi datēti ar 2010. gadu. Iepriekšējā viņa darbu skate Melburnā notika pirms diviem gadiem. Tas tikai liecina, cik ražīgs šis un iepriekšējie gadi ir bijuši māksliniekam. Bija patiesi liels prieks skatīt jaunos darbus un piedevām tikties atkal ar Imantu un viņa sievu Dženiju Slatjeri (Jenny Slatyer); viņi abi bija klāt izstādes atklāšanā, kurā silti un sirsnīgi visus sveica galerijas direktore Suzanne Hampel. Arvien prieks starp apmeklētājiem satikt vairākus latviešus.

Imants Tillers joprojām ir uzticīgs guaša un akrila tehnikai, arī savu darbu eksponēšanai vai, tā teikt, tilleriskajai darba veidošanai no nelielajiem laukumiņiem, kurus, kopā saliekot, veidojas mākslas darbs. Atsevišķi elementi viņa darbos vairākkārt atkārtojas, īpaši daži teksti. Interesanti bija klausīties skatītāju komentārus: dažs labs te izlasīja politiķu runas, dažs filozofisku vēstījumu. Bez jau pazīstamām tēmām un atslēgvārdiem konkrēto vēstījumu atšifrēšanai, Imants Tillers izstādītajos darbos pievieno dabas elementus – nosacītas ainavas, kalnus, upi, meža malu, dārza stūri, stādu, ziedu elementus... Minēju par šīm savām sajūtām māksliniekam, un viņš smaidot teica, ka dzīvojot meža malā, daba ienāk ne tikai mājas pagalmā, bet arī darbos. Darbi ir dažāda lieluma, sākot no relatīvi nelieliem, līdz ļoti lieliem. Interesanti bija seši līdzās izliktie darbi, kurus aplūkojot, var izsekot Imanta Tillera dažādu daiļrades periodu stiliem: te manīju aizvadītā gs. 90. gadu nogalē bieži lietotos elementus, kā arī nupat pieminētos ziedu motīvus.

Jāmin arī, ka Imants Tillers ir aktīvs 2010. gada Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu atbalstītājs – viņš ir ne tikai teātra izrādes – Austrālijas latvieša Jāņa Baloža lugas Trimda un tēvzeme – dekorāciju autors, bet arī žūrijas komisijas loceklis portretu konkursam iesniegto darbu izvērtēšanai.

Māksliniece Ilze Šēnberga-Nāgela kopā ar savu dzīvesbiedru Gunāru Nāgelu veido tīmeklī Laikrakstu „Latvietis”.

 

 

 

Linda Treija

PAR ZANI LŪSI

Mazi susuriņi, nelaimīgi ģīmīši, pēdas sniegā, rozes kā šķīvji – tā ir mākslinieces Zanes Lūses pasaule, kurā viņa aicina skatītāju ienākt un saredzēt pašam savu stāstu. Māksliniece pati saka: Mana māksla attēlo manu dzīvi, pieredzi un emocionālo stāvokli. Darbi ir tik intīmi, ka es atturos paskaidrot to nozīmi. Mana vēlme ir, lai katrs skatītājs, vērojot tos, nāktu ar savu izskaidrojumu un sapratni.

No vienas puses ļoti dekoratīvi un skaidri darbi, – likt tik pie sienas, iespiest kā kartiņas, drukāt salvetes, bet tajos tomēr ir daudz kas vairāk, nekā tikai dekoratīvisms. Dažus darbus vērojot, man atmiņā uzpeld vēl padomju laikā redzētā un daudzu iemīlētā „multenīte“ Ezītis miglā, un ne tik daudz pēc zīmējuma, kā vispārējās noskaņas. Darbā Tikšanās meitene ar kažokādas mufi (jeb uzroci) satiek meža vidū mazu lapsiņu. Mazās lapsas pēdiņas no vienas puses un meitenes pēdas sniegā no otras kā tādas līkloču takas ievada abas būtnes gleznas centrā, lai viņas satiktos. Balti pelēki brūnie toņi atgādina tādu kārtīgu apmākušos Latvijas ziemas dienu. Glezna reizē rada nostalģiski sērīgu un tai pašā laikā mīlīgu noskaņu. Savukārt gleznā Klusums pirms vētras nekustošās vēja turbīnas, dramatiskie mākoņi un cilvēciņš ar noraizējušos sejas izteiksmi izvilina no mums satraukuma un neziņas sajūtas. Zanes darbi ir kā fantāzijas dzīves momentiņi, kas paši prasās sakārtoties stāstos un atdzīvoties. Varbūt nākošais projekts būs animācijas filma?

Māksliniece ir beigusi Rīgas Lietišķās Māk­slas koledžas stikla dizaina nodaļu. Ieguvusi maģistra grādu un pabeigusi Latvijas Māk­slas akadēmijas (LMA) figurālās glezniecības nodaļu (2001). Zanes Lūses personālizstādes notikušas tādās galerijās kā „Galerie 91“ (Parīzē), „Istaba“ un „Carousell“ (Rīgā) u.c.

Zanes darbus var apskatīt viņas mājas lapā: <www.zaneluse.com>.