KRIEVI NĀK

Journal of Baltic Studies (JBS), XLI/3 September 2010, The Association for the Advancement of Baltic Studies <www.balticstudies-aabs.org> .

 

Vai politiskas tolerances princips prasa pieļaut visus viedokļus? Vai iespēja brīvi izteikties dodama arī brīvības ienaidniekiem? Cik vietas, mācot Latvijas vēsturi, jāierāda padomju iekārtas aizstāvjiem? Interesanti, ka šie jautājumi paceļas laikā, kad krievu zinātnieki Baltijas valstīs runā par krievu minoritātes integrāciju Latvijā, par „cilvēktiesībām” krieviem. Kaut arī šādiem jautājumiem viņi pietuvojas visai uzmanīgi, latviskās identitātes sargi krievu atainojumā izceļas ar tolerances trūkumu, toties par krievu vienpusīgajiem vēstures iztulkojumiem dzirdam vai nu daudz mazāk, vai pat nemaz. Tā kā nekad agrāk nebiju manījis JBS lappusēs šādas diskusijas no krievu zinātnieku puses, aicinu lasītājus īpaši uzmanīgi iepazīties ar Marijas Golubevas rakstu, arī ar LU mācībspēka Vitas Zelčes recenziju par rīdzinieka D. Hanova, daugavpilietes M. Laicānes un rēzeknieša I.J. Mihailova grāmatām un Denisa Hanova apskatu par plašo Timofeja Agarina darbu angļu valodā.

Aplūkojamā JBS numurā par demokrātisku sabiedrību veidošanos Baltijas valstīs, ko sagatavojusi viesredaktore, Tartu U. vecākā pētniece Eva Klarita Onkena (<econken@gmail.com>), uzsvērta atmiņu politiskā loma – sabiedrības spēks, kas ar vienkāršotām emocijām stiprina kolektīvus mītus. Jāsecina, ka Onkenas pieeja nav labvēlīga mums pazīstamākai praksei vākt atmiņu stāstus vēstures tulkojumiem un dokumentācijai. Miami U. antropoloģijas palīgprofesore Neringa Klumbīte (Klumbytė <klumbyte@muohio.edu>  norāda uz nevienādu atmiņu veidotām pārliecībām, kas no vienas puses pozitīvi raksturo padomju varas laiku, bet no otras – uzsver negatīvo šīsdienas Lietuvā. Minētā Golubeva (<maria@providus.lv>), vecākā politikas jautājumu pētniece Rīgas Providus centrā un Kembridžas vēstures doktore, atsaucoties uz aptaujām krievu audzēkņu vidū Igaunijas un Latvijas skolās – viņiem neesot pieņemama tur mācītā vēsture bez „netaisno likumu” un minoritāšu tiesību izklāsta – norāda, ka šāda pieeja nevarot iedarboties pozitīvi uz dažādu kopienu integrēšanu. Vienlaikus autore pauž it kā vēlamību mācīt divas atšķirīgas pieejas vēsturei divās dažādās skolu sistēmās. ASV Džordžijas (Georgia) štata Gvinetas koledžas (Gwinnett College) asociētās politisko zinātņu profesore Budrīte (Dovilė Budrytė (<dbudryte@ggc.edu> konstatē, ka lietuviešu deportēto atmiņu stāstos dominē sieviešu pieredze. Meike Vulfa (Wulf – U. of Maastricht <m.wulf@politics.unimaas.nl>) un Pertti Grēnholma (Grönholm – Turku U. <pertti.gronholm@utu.fi>) pamatīgajā koppētījumā salīdzina igauņu vadošo vēsturnieku viedokļus – starpkaru Igaunijā un „veco boļševiku”, kara laika paaudzes un pēdīgi – „brīvības bērnu”. Tallinas U. pārstāves Siobhanas Kattago (<siobhan@ehi.ee>) pētījumā par atmiņu daudzveidību, cita vidū, izteikta pasaulslaveno autoritāšu Isajas Berlina un Ralfa Dārendorfa (Dahrendorf) doma, ka revolūcijas rosina uz atklātām un tolerantām attiecībām.

Grāmatu sadaļā recenzētas: Allan V. Murray. The Clash of Cultures on the Medieval Baltic Frontier (William Urban); Ralph Tuchtenhagen. Zentralstaat und Provinz im frühneuzeitlichen Nordosteuropa (Andres Andresen & Enn Küng); Leonidas Donskis. A Litmus Test of Modernity: Examining Modern Sensibilities and the Public Domain in the Baltic States at the Turn of the Century (Timofey Agarin); D. Hanovs. Atcerēties, aizmirst, izdomāt: Kultūru un identitāšu biogrāfijas 18.-21. gs. Latvijā + D. Hanovs, M. Laicāne, I.J. Mihailovs. Dažādības vadība multietniskā vidē (Vita Zelče); Timofey Agarin & Malte Brosig. Minority Integration in Central Eastern Europe: Ethnic Diversity and Equality (Denniss Hanovs); Marko Joas, Detleff Jahn, Kristine Kern. Governing a Common Sea: Environmental Policies in the Baltic Sea Region (Lars Rydén).

Arī šajā JBS laidienā, tāpat kā pārāk daudzos iepriekšējos, diemžēl manāms latviešu pētnieku darbu trūkums.

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte