Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011
Marita Batņa
KULTŪRAS DIENU ZENĪTĀ
 Ilze Nāgela (kr. pusē) un Marita Batņa Foto: Gunārs Nāgels |
Austrālijas latviešu 53. KD ietvaros Melburnā (2010.XII) šo rindiņu rakstītāju visvairāk uzrunāja mākslas izstādes galerijā
Brightspace un Trimda un tēvzeme pirmizrāde Latviešu namā. Tekstilmāksla no Latvijas – sirsnīgs Latvijas Mākslinieku savienības sveiciens – drīzāk atgādināja, nevis parādīja Latvijas tekstilmākslas spēcīgās tradīcijas, taču man, kas Latvijā dzīvoja vēl pirms gada, šis mazais sveiciens, pavadīts ar vienmēr aizrautīgā un patriotiskā LMS vadītāja Mārtiņa Heimrāta uzrunu izstāžu grāmatiņā, izvērtās emocionāls. Lirisko un poētisko darbu autori Agnese Kirmuža un Rolands Krutovs atklāja vēlmi runāt par dzīvi, pētot tekstilmākslas valodas iespējas. Kristīnes Andersones Pazudis sniegā ir pati vienkāršība, taču emocionāli koncentrēts darbs, kas pievelk kā magnēts un liek domāt par tobrīd sniegā ietērpto Latviju. Elziņas jaunkundzes Atmiņu burtnīcu veido vairāki spilventiņi jeb eņģeļu gultiņas, ko darinājusi Diāna Dimza-Dimme, reproducējot un papildinot savas nesen aizsaulē aizgājušās vecmāmiņas atmiņu klades ierakstus. Melburnas mākslinieku grupas „Zilā ota” retrospekcijas zili melnais izdevums sākas šādi: 1953. gada jūnijā šaurā, gleznu piekrautā darbnīcā 4 latviešu gleznotāji nodibināja „Zilās Otas” grupu. Tās locekļi – Gunārs Jurjāns, Kārlis Mednis, Gunārs Saliņš un Leo Svīķers sasniedza Austrālijas krastus no 1948. līdz 1950. gadam, līdz ar ieceļotāju viļņiem no Eiropas. Ojārs Bisenieks, Kārlis Trumpis un Erna Vilks pievienojās 1959. gadā. Grupu vadījusi tieksme saglabāt līdzi paņemtās mākslas īpatnības. Eiropeisks dzīvīgums un spēks – modernisma laikmeta gars – strāvo no smaidīgajām sejām fotogrāfijās un sulīgajiem darbiem. Izstāde ir latviešu glezniecības skolas paraugs – latvietim kaut kas zināms un pat pierasts. Tomēr, nē – arī pārsteigums. Austrālijā darbi iegūst jaunu jēgu. Visdinamiskākā mākslas izstāžu daļa – „Portretu konkurss”, ko vadīja izstāžu koordinatore Anda Banikosa. Projekta iecere – radīt saiti starp portretējamo un mākslinieku. Balvu pasniedzējs – žūrijas pārstāvis Imants Tillers. Roberts Meiberlijs (Maberly) iegūst jauniešu mākslas balvu par pašportretu, bet atklātajā daļā – Roberts Birze par savu tehniski eksperimentālo un konceptuāli pamatoto foto kolāžu Vēl viena piektdienas nakts – mans un kundzes pašportrets. Laikmetīgi risinātais darbs atklāj abu varoņu atkarību no privātas un oficiālas telpas, kas attiecīgi maina viņu funkcijas un tēlu, norādot uz laikmetīgās dzīves sociālā indivīda publisko un privāto seju. Ojāra Grestes ar dzīvesprieku piesātinātajā fotogrāfijā Katram ir savs stāsts atainotais varonis ar akordeonu (Herberts Bisenieks) man lika aizdomāties, ka šī portretu izstāde veidotos interesantāka, ja ikviens darbs būtu kā stāsts. Stāsts par vienu trimdas latvieti ir interesants atklājums pašam fotogrāfam un skatītājam. Mākslas valodā tas dod gaismiņu ceļā uz dzīves gudrību – spēju saskatīt cēlumu vienkāršībā.Izrādes Trimda un tēvzeme kodola veidotāji – autors un režisors Jānis Balodis, palīgrežisore Bridžete (Bridget) Balode un mākslinieks Imants Tillers. Darbs sastāv no divām agrāk sarakstītām un pārstrādātām Baloža lugām. Pirmā atklāj jaunos latviešus bēgļu nometnē Vācijā un viņu došanos trimdā uz Austrāliju (1947-1948). Otrā centrēta ap visai slikta parauga trimdas ģimeni, kas, labprātīgi mirstoša tautieša piespiesta, ciemojas pie radiem Latvijā 90. gadu sākumā. Neidealizētas dzīves atspoguļojums skarbos apstākļos sasniedz pietiekami augstu klasiski modernā teātra līmeni, nezaudējot emocionālo spriedzi. Lugas iezīmē fizisko un garīgo ceļu, ko prātam, ķermenim un dvēselei jāšķērso savos meklējumos, lai atrastu piederības sajūtu jaunā valstī, jaunā laikmetā – tā pats dramaturgs. Tas ir stāsts par cilvēkiem ar to nepilnībām, samezglotām attiecībām, par dzīves komiskām, emocionālām, ironiskām un traģiskām šķautnēm. Tillera veidotās mainīgās video projekcijas kopā ar vietas un laika identifikācijas zīmēm virs skatuves pavadīja cilvēciskās dzīves peripetijas kā pārlaicīga dziesma. Garīgu spēku apliecinoša un pozitīvi latviska izrāde!
Eiropeiskās kultūras telpā katrs dzīvojam starp savu trimdu – sāpēm un ilgām – un savu tēvzemi – sirdsmieru un izauklētu mīlestību. Tādā veidā dzīve aicina izdarīt cilvēka cienīgus lēmumus, pārbauda spēju palikt godīgiem arī kompromisos. Aicina būt pieticīgiem un spēt novērtēt, bet nezaudēt ideālus.
 Sandra Birze un Portretu konkursa uzvarētājs Roberts Birze pie Vēl viena piektdienas nakts – mans un kundzes pašportrets Foto: Gunārs Nāgels |
 1. cēliens „Trimda” – No kr.: Klāra Brūvere, Ivars Neiburgs, Ingus Purens, Lūkass Strautiņš Foto: Gunārs Nāgels |
Marita Batņa studējusi kultūras vadību Latvijas Kultūras akadēmijā. Mākslas tirgus redaktore žurnālā Studija. Kopš 2009. gada nogales dzīvo un strādā Austrālijā – Džilongas reģionā, koordinējot dažādus kultūras un mākslas projektus.
