Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011
Sarma Muižniece Liepiņa
PAR ANITU LĪCI-RIBAKU
 |
 |
Anitas Līces-Ribakas (Licis-Ribak) fotogrāfiju izstāde City on the Sea: Fragments of (Brief Returns to) Riga, Latvia (2011.I – Hosmer Gallery, Forbes Library,
Northampton, Massachusetts) – kopā ar Eriku Hofneru (Hoffner) un Gregu Solmanu (Saulmon). No fotoizstādes Pilsēta jūras malā: fragmenti no (brīžiem atgriežoties) Rīgas, Latvijā atklāšanas 15. janvārī. Tu, skatītāj, izkāp no tramvaja, no mikrobusiņa, no Jūrmalas vilciena un klejo pa Rīgu 2005. gadā, 2006. gadā, 2007. gadā un 2009. gadā. Nu tu ESI Anita Līce-Ribaka. Dzimusi Rīgā, kad tā vēl bija negribīga daļa no Padomju Savienības. 1980. gados nonākusi ar ģimeni Krievijas arktiskajā zonā. Tagad ilgus gadus dzīvo Amherstā, Masačūsetsas pavalstī. Skatoties 33 fotoattēlos, tevi, skatītāj, un Anitu Līci-Ribaku, uzskata tie, ko tu uzskatīji. Vīrieši, pat kailie, kas sen pārakmeņojušies pelēki, bet cēli turas pie Rīgas namu sienām, redz skaistu, slaidu, tumšmatainu sievieti, kura veras viņos ar tiešu ziņkārību. Jūsu saskatīšanās kļūst par iemūžinātu mirkli Rīgas sarežģītajā vēsturē. Nu tas skats no viena otrā ir Northamptonā un no tā neizbēgt prāvajam dažādu tautību izstādes skatītāju pulkam.Ar tādu pat ziņkārīgu tiešumu Anita Līce-Ribaka ir uztvērusi tos, kas Rīgā pēdējos gados piemieguši acis, tos, kas nav vēl viņu uzskatījuši, tos, kas aizņemti savās domās. Tos, kas Rīgas sabiedriskajā transportā veras uz citu pusi, skatās uz šīvakara randiņu vai pārdomā vakardienu. Meitēns dārzā, acis piemiedzis, iegrimis runča Runkas glaudīšanā. Māte, vecāmāte, piemiegusi acis pret jūrmalas sauli vai vēju, šķiet šai brīdī ievilkusi sevī visu Baltijas jūras spēku, lai to padotu tālāk nākošajām divām paaudzēm, kas tālumā jūras viļņos tērē dzīves enerģiju, nevis to taupa. Šahisti koncentrējas un mūziķi iegrimst savā šī dzīves brīža risinājumā, šī dzīves brīža spēlējumā, izspēlējumā. Šuneļiem saitēs mazliet negribīgi jāseko savu īpašnieku dienas ritmiem. Tie uzskata Anitu, kaut to saimnieki fotogrāfei jau aizsteigušies garām. Pēkšņi gribas fotogrāfijas redzēt ļoti, ļoti sīkas. Pāris centimetru lielumā. Intīmas. Jo tāda ir šī nejaušā bet dziļā saskatīšanās izstādē ar cilvēkiem Rīgas ielās un ar fotogrāfi pašu. Pēc tam, kad iedomājos fotogrāfijas ļoti, ļoti sīkas, vēlos tās redzēt monumentālas. Katrai veltot vesela nama āra
sienu, jo tāda var būt Rīga mūsos, kad tur neesam. Vai esam bijuši tikai uz īsiem brīžiem. Anitas Līces-Ribakas darbus var apskatīt <www.anitalicis.com>.
Dzejniece un gleznotāja Sarma Muižniece Liepiņa <sarmaliepins@verizon.net> ir Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja.
