Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011

 

Maija Meirāne

ES NĀKU VISS KĀ APLIS UPES MALĀ

 

Spriežot pēc rakstu blīvuma Latvijas literatūras publikācijās, Edvīna Raupa dzeja patlaban ir nonākusi degpunktā. Fenomenu neapšaubāmi izskaidro netikvien viņa dzejas savdabība, bet vēl intensīvāk – paša lasījumu prezentācijas metode.

Literatūras kritiķis Guntis Berelis apgalvo, ka Raupa dzeja vispirmām kārtām ir runājama, turklāt tai piederīga tikai autora balss. (Labrīt 1995.15.III).

Komplikācijas rodas, ja ir vēlme izmakšķerēt neklātienē kādu no Raupa velnišķā ritma lasījumiem, vai viņa laikabiedru – Eduarda Aivara, Ulža Bērziņa, Māra Salēja, Ronalda Brieža u.c. balsis – no youtube video¹. Tad jāsecina, ka nelaimīgā kārtā firmas „SIKS” ieraksti ir pārvērtuši nopietno pekstiņfilmā. Ja labu dzeju iznīcina slikts priekšnesums, tad savukārt bizāro paceļ augstumos neaizmirstams izpildījums.

Edvīns Raups – īstajā vārdā Edvīns Struka, dzejnieks un tulkotājs – galvenokārt no angļu, spāņu un portugāļu valodas, dzimis Siguldā (1962). Studējis RPI (Rīgas Politehniskajā institūtā) un LVU svešvalodu fakultātē, mācījies spāņu valodas kursos. Darbojies pie laikraksta Forums, Kentaurs XXI, Literatūra. Māksla. Mēs. Atdzejojis no spāņu un portugāļu valodām O. Pasa, F. Garsijas-Lorkas, H. Kortasāra, H. L. Borhesa, P. Koelju un M. Vargasa-Ljosas darbus. No angļu tulkojis bērnu grāmatas izdevniecībai „Egmont Latvia”. Klāva Elsberga prēmija (1990), Rakstnieku Savienības dzeju konkursa balva (1992), Raiņa un Aspazijas fonda (1995), Dzejas dienu (2003), Ojāra Vācieša prēmija (2009). Dzeja tulkota angļu, bulgāru, čehu, somu, vācu, zviedru, krievu un turku valodās.

Raupam publicēti dzejoļu krājumi: Vēja nav (1991), Dzīvo damies (1995), 33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi (1997), Uzvāri man kaut ko pārejošu (2002) un Putn’ (2008). Pagājušā gada decembrī „Guernica” apgādā Kanādā iznākusi iespaidīga, no pēdējām divām autora dzejgrāmatām atlasītu dzejoļu izlase Then Touch Me Here agrāk Kanādā mītošās dzejnieces Margitas Gailītes atdzejojumā.

Stils ir cilvēks. Atšķirīgs, neordinārs, savdabīgs, šķēpelēs sitējs, pūces spieģelis, e.e. kumingists (saskaldītu vārdu un rindu jēdzot) ... jaunu jēgu darinātājs vārdiem, jūtīgs pret vārdu nokrāsām ... iesaistās sarunās ar savu alter ego ... tiešs un spurains kā usne, bet citur – grands, kā no 16. gs. spāņa Francisko de Zurbarāna gleznas izkāpis. Esmu mēģinājusi uzrakstīt virkni apzīmējumu, kas iešķiļas prātā, lasot Raupa nemitīgu izteiksmju pārmaiņām kalto dzeju. No brīvā panta ar saraustītām rindkopām līdz atskaņu pilnām četrrindēm, no improvizējoša rotaļelementa (kas šķitis tik raksturīgs Imantam Ziedonim). No: Tu mani kacini / ar lakatiņu zilu / kad es kā etiķis / no tava sāna pilu („Ak maigā vājprātība”) līdz prātulām un filozofiskai atklāsmei: sāpīgi / ka mūžīgs varu / būt vien šeit / un tagad (no Putn’ „Zvaigznes ilgi mirst...” #12)

Uktā lulu. Veltīgi ir mēģināt atšķetināt Raupa refrēnu jeb uzsauku, kas parādās krājuma Putn’ pirmajā daļā. Varbūt tā ir atbalss no kaut kur bērnībā dzirdēta. Kārlis Vērdiņš to saskaitījis lietotu 16 reizes. Tas pats ar onomatopoētiskām skaņām, iespraudumiem, kas kā sāls graudi uzbērti tekstam – vuš, bizz, ai ai, šūvo, tēs tēs, puff u.c. Vārd­spēlēs savaņģots, Raups reizēm runā kā enigmātiskais īpatnis, mācītājs un dzejnieks Jānis Steiks:

kal dzelza

pirkstainus meit Uguns

jau klāt žvākt

žokļi ir mans liktenis

un guvums –

no pārkostā Dzelza

pirkstainus meit

noglabā

apapā

aparā

Vietumis Raups mēdz spēlēties ar sirrealismu, viņš varbūt neapzinīgi atkārto metaforas: es esmu miris. Vēl mirklis / no zemūdens pilīm / padusē / dusē / un Melnais / ir Bezgalība, un nobīlis / nobīda / mēli pār lūpu, – salīdzinājumā ar Imanta Sedliņa²: ... izvarosim dzejas, / samīcīsim sejas, / kā dusmīgs tēlnieks mitru mālu. / Tad visi eņģeļi klusēs / un gulēs mūsu padusēs. Lai arī Raupa dzejrindas nenes tiešākas laika zīmes, tās uzrunā mūs kāda savdabīga meklētāja balsī: Iespējams, ka es rakstu tādēļ, lai dzīvei būtu jēga...ne jau tāpēc, lai mākslai, dzejai būtu jēga...lai jēga būtu man.³

 

 

1. Skat. Raupa priekšnesumu: <http://www.youtube.com/watch?v=ncYonaue0nc>

2. Maija Meirāne. „Tiešums un improvizācija”.
LaRAs Lapa 1983,31.

3. Intervija ar Arvi Kolmani”. Karogs 2003,3:12.