Jaunā Gaita nr. 265. vasara 2011
SARUNA AR JBPF LAUREĀTI VITU GAIĶI
Šī gada JBPF balvas saņēmēju Vitu Gaiķi, laikraksta Latvija Amerikā atbildīgo redaktori, JG līdzstrādnieci un skolotāju Toronto Latviešu Tautas augstskolas ģimnāzijā intervē Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda valdes priekšsēdētājs Juris Zommers.
Juris Zommers: Apsveicu tevi, Vita, kā Bieriņa Fonda balvas laureāti! Mans pirmais jautājums personīga rakstura – man tevi kāds raksturoja kā ļoti privātu personu. Vai tā tu pati arī sevi saredzi?
Vita Gaiķe: Jā, laikam tā mani var raksturot, jo grozīties sabiedrībā nav mans aicinājums. Enerģiju uzkrāju vairāk no dabas, ne no cilvēkiem. Un visiem jau nav jābūt sabiedrības centrā. Protams, ir nepieciešami arī vadoņi, kas spēj aizraut ļaužu pūļus, bet pasaulē vajadzīgi arī vienkārši darba darītāji. Esmu vienmēr centusies savu darbu padarīt cik vien labi to spēju.
JZ: Pastāsti par savu dzīvi Latvijā. Kas tev patika, saistīja, no kā tu izvairījies personīgajā un arī politiskajā jomā?
VG: Uzaugu piecu bērnu ģimenē, un ģimene arī ir tas, kā man šeit visvairāk pietrūkst. Bērnībā un jaunībā diezgan daudz sportoju, bet visvairāk aizrāvos ar zirgiem un jāšanu. Daudz lasīju un lasu vēl joprojām. Iespējams, ka tāpēc arī man tik vienkārši bija pieslēgties darbam literārajā laukā. Nekad neesmu aizrāvusies ar politisko darbību. Protams, skolas laikā biju pionieros un komjaunatnē, kā jau pārsvarā visi, bet vienmēr centos izvairīties no vadošiem posteņiem. Neesmu iesaistījusies arī nevienā partijā Latvijā pašlaik, kaut gan dzīvi sekoju notikumiem un atbalstu latviski patriotisku partiju centienus, kam ir arī konkrēts skatījums uz problēmu risinājumu.
JZ: Ko tu studēji, kādus darbus uzņēmies, ar kādām sekmēm?
VG: Esmu beigusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot maģistra grādu. Septiņus gadus nostrādāju Priekuļu selekcijas stacijā par selekcionāri, veidojot jaunas miežu šķirnes. Selekcijas process ir ļoti interesants, bet ilglaicīgs, – no krustojuma veikšanas līdz jaunās šķirnes reģistrācijai paiet apmēram 10 gadu, pilni ar rūpīgu iespējamo šķirņu atlasi un izvērtēšanu. Esmu arī līdzautore Latvijā audzētām miežu šķirnēm.
JZ: Dzīve tev mainījās, atbraucot uz Kanādu kopā ar dēlu Tomu.
VG: Ar Tomu uz Toronto atbraucām 1999. gadā. Biju ar mieru atteikties no sava darba un dzīves Latvijā, lai veidotu ģimenes dzīvi šeit, diemžēl, no tās nesanāca nekas labs... Tomēr, neskatoties uz smagiem sākuma gadiem, šeit esam satikuši arī sirsnīgus cilvēkus, un vairāki no viņiem ir kļuvuši mums tuvi draugi, no kuriem nebūtu viegli šķirties, ja ceļš vestu atpakaļ uz Latviju.
JZ: Darbs redakcijā jau ir pasaule par sevi. Pastāsti par savu darbu Kanādas latviešu laikrakstā „Latvija Amerikā”.
VG: Nejaušas sagadīšanās dēļ avīzē sāku strādāt tajā pašā 1999. gadā, – „Latvija Amerikā” meklēja salicēju, savukārt man vajadzēja darbu, un tas bija izdevīgs gan novietojuma, gan darba stundu ziņā. Pamazām šajā darbā iegrimu arvien vairāk. Laikam kaut kas „pielipa” no Ingridas Vīksnas aizrautības un radošās pieejas avīzes veidošanā. Darbs avīzē nekad nesākas un nebeidzas pēc pulksteņa, tas ir gandrīz nepārtraukts, ieskaitot nedēļas nogales, kad jāapmeklē dažādi sarīkojumi un jādomā, kā tos aprakstīt. Ļoti žēl, bet visu paspēt mēs nevaram, jo rakstītāju skaits sarūk, tomēr esam pateicīgi visiem uzticīgajiem līdzstrādniekiem, kas mums palīdz šajā darbā.
JZ: Tu māci latviešu literatūru Toronto latviešu ģimnāzijā un bez tam darbojies pie „Jaunās Gaitas”. Kādi ir tavi novērojumi un spriedumi par to?
VG: Ģimnāzijā mācu nu jau sesto gadu un priecājos par jauniešu vēlēšanos saglabāt savu latviskumu. Tā taču ir jau trešā trimdas paaudze, bet daudzi no viņiem ļoti labi runā latviski un iesaistās gan deju grupās, gan citās latviskās aktivitātēs. Atgūtā iespēja brīvi apciemot savu tēvu zemi vēl vairāk pastiprina šo vēlēšanos, jo valoda tuvina un palīdz. Savukārt „Jaunās Gaitas” darbos iesaistījos pirms pāris gadiem, piesakoties par korektori, tomēr redaktors Rolfs Ekmanis mani veikli pierunāja uzņemties arī jaunāko grāmatu apskata sagatavošanu katram izdevumam. Vienmēr esmu apbrīnojusi jaungaitnieku spēku un veiksmi jau vairāk nekā 50 gadus, strādājot bez atlīdzības, izdot tik augstas kvalitātes literāru un mākslas žurnālu, tāpēc arī biju priecīga palīdzēt. Katrs no šiem darbiem man ļāvis iepazīt daudz apdāvinātu un interesantu cilvēku, kas padara dzīvi šeit krāsainu un vienreizīgu.
JZ: Nobeigsim ar visgrūtākajiem jautājumiem. Kādas ir tavas domas par Latvijas nākotni, par tās problēmām, iespējamiem atrisinājumiem?
VG: Esmu laikam nelabojama optimiste un ceru, ka nedienas Latvijā reiz beigsies. Latviešu tauta to ir pelnījusi. Mums ir tik daudz gudru un apbrīnojami talantīgu cilvēku, es tikai nevaru saprast, kāpēc pie valdīšanas parasti tiek tie „nepareizie”? Un arī tad, ja tiek īstie cilvēki, tad viņus sistēma kaut kā „apēd”. Protams, man nav risinājuma, kā beidzot Latviju uzvest atpakaļ uz ceļa. Ja man tāds būtu, tad es ietu Saeimā. Vienmēr esmu brīnījusies, kāpēc Saeimas vēlēšanās kandidē arī cilvēki, kuriem, tāpat kā man, nav nekāda nojēga kā vadīt valsti...
JBPF, ko apsaimnieko Latviešu Fonds, ietilpst
ziedojumi ilggadējā JG galvenā redaktora vietnieka Jāņa Bieriņa
(1908-1987), pēcāk arī galvenā redaktora Laimoņa Zandberga (1932-1997)
piemiņai. JBPF mērķis, citējot pašu Bieriņu: veicināt latviešu kultūras
jaunradi un pastāvēšanu trimdā. Līdzšinējie JBPF balvas saņēmēji
alfabētiski: Dace Aperāne, Baiba Bredovska, Pēteris Cedriņš, Juris
Dreifelds, Elisa Freimane, Māra Gulēna, Maija Hinkle, Sarma
Muižniece-Liepiņa, Vizma Maksiņa, Valters Nollendorfs, Niks Ozoliņš, Guntis
Šmidchens, Jānis Valdmanis, Juris Žagariņš. Nākošais JBPF piešķīrums
paredzēts 2012.I. Iespējamu kandidātu vārdus un motivāciju lūdzam sūtīt
Jurim Zommeram, 250 Homewood Ave., Hamilton, Ontario, L8P 2M8, Canada.
Sekojot Māras Zandbergas ierosinājumam, izsakām lūgumu pēc ziedojumiem
Bieriņa Fonda pamatkapitāla pacelšanai par piemiņu kādam mīļam aizgājējam,
kā viņa darīja, godinot savu dzīvesbiedru, ilggadējo JG galveno
redaktoru Laimoni Zandbergu. Interesentus aicinām vērsties pie Māras –
tālrunis: 905-648-3539, e-pasts: <mzandbergs@cogeco.ca>
Juris Zommers
JBPF valdes priekšsēdis
Vita Gaiķe ar draugu – Latvijā
Foto: Uva Gaiķe
