REFLEKSIJAS
PAR MĀKSLU

Nikolajs Bulmanis. No vienas puses tā... Rīgā: Mansards, 2010. 534 lpp.

 

Pazīstamā mākslas apceru autora, bijušā JG mākslas nodaļas redaktora (1980-1995) Nikolaja Bulmaņa grāmata ar intriģējošo nosaukumu No vienas puses tā... iesākas ar rakstu par Oskara Skušķa izstādi Toronto (1973), bet nobeidzas ar atvadu vārdiem, Laimonim Eglītim aizejot mūžībā (2007). Mākslas zinātnieces Gundegas Cēberes rediģētais sējums ir pirmais sērijā Trimdas māksla rakstos un attēlos, kuras redaktors ir gan Latvijā, gan arī ārpus tās labi pazīstamais mākslas kritiķis un JG līdzstrādnieks Māris Brancis. Grāmatas vāku veido nu jau aizsaules darbnīcā mītošā gleznotāja Visvalža Reinholda abstraktas gleznas detaļa, bet starp vākiem – 32 gleznu krāsu reprodukcijas no Bulmaņa privātkolekcijā esošiem darbiem un labs skaits mākslinieku ģīmetņu ar un bez autora klātbūtnes. Saņemot apjomā un dizainā iespaidīgo grāmatu, ir tāda sajūta, ka publicēts kaut kas labs, vērtīgs un interesants. Lielu tiesu tur iekļauto rakstu jau biju lasījis rakstu krājumā JG, arī avīzēs Laiks (Ņujorkā) un Latvija Amerikā (Toronto). Bet, pārlasot grāmatu, jāsecina, ka daudz kas izkūpējis no atmiņas un daudz kas arī nebija zināms par Nikolaja pieredzēto ceļojumos un daudzo mākslinieku darbnīcu apmeklējumos Kanādā, ASV, arī Latvijā.

Neskatoties uz biezumu, tā lasās raiti kā saistoša mākslas ceļojumu grāmata. Autora stils nav garlaicīgi tehnisks, nedz arī pārliecīgi uzfrizēts. Banalitāti un salkanumu Nikolajs necieš ne mākslā, nedz arī rakstos. Drīzāk viņa stilā var atrast krāšņas metaforas un hiperboliskus salīdzinājumus, arī bulmanisku humoru un dažbrīd sarkasmu, kas varbūt vienam otram otas cilātājam nebūs pa prātam. Trāpīgu raksturojumu pēcvārdos devis gleznotājs Raimonds Staprāns: Ja līdz šim uzskatīju Bulmani galvenokārt par mākslas kritiķi, (..) redzu, ka tur ir kas vairāk. Bulmanis raksta īsas, brīžiem tīri romantiskas esejas, kuras viņš sauc par refleksijām – lielāko tiesu par mākslu, bet ne vienmēr. Sējuma vērtību ceļ arī tā vēsturiskā nozīme – daudz informatīvu faktu un datumu par ievērojamākām mākslas izstādēm, mākslas apvienību sanāksmēm, ieskaitot Amerikas Latviešu mākslas apvienības (ALMA) saietus Ņujorkas štata Katskiļu kalnos (Catskill Mountains), par lielu skaitu mākslinieku, kuru darbnīcas vai personālizstādes Bulmanis apciemojis. Saistošākās refleksijas ir par mākslas dūžiem, kam izdevies, kā saka pats autors, caursitiens, respektīvi, kuri ieguvuši vārdu starptautiskajā mākslas pasaulē, piemēram, Ņujorkā mītošie Vija Celmiņa un Edvīns Strautmanis, Sanfrancisko dzīvojošais Raimonds Staprāns, „austrālis” Imants Tillers un citi. Arī šie vairāk latviešu pasākumos pazīstamie „citi” saņēmuši no autora gan uzslavu, gan kritiskākus vērtējumus – bulmaniski maigus aizrādījumus par salkanumu, komerciālismu utt., arī vienkārši nespēju radīt kaut ko labāku. Viņš neskopojas ar norādījumiem, kādām vajadzētu izskatīties labām izstādēm, uzsvaru liekot uz profesionalitāti – gan attiecībā uz gleznu daudzumu un stilu saderību, gan arī uz izvietojumu piemērotās telpās. Lai gan No vienas puses tā... autors nav ne diplomēts mākslas zinātnieks, ne arī radošs mākslinieks, bet gan Toronto Universitātes komerczinātņu maģistrs, viņa lielākā mīlestība vienmēr bijusi modernā māksla. Klausoties kursus citās Toronto pilsētas koledžās savu mākslas zināšanu papildināšanai un iesākot mākslas darbu kolekcionēšanu, radusies dziņa ne tikai domāt un interesēties, bet, galvenais, rakstīt par mākslu. Lai iepazītu Latvijas māksliniekus un mākslas dzīvi, Bulmanis sāk regulāri apmeklēt dzimteni jau kopš 1980. gada. Informatīvi ir raksti par Latvijas avangarda mākslas izstādēm Berlīnē, Rīgā u.c., kā arī par atsevišķiem māksliniekiem – Ilmāru Blumbergu, Kurtu Fridrihsonu, Džemmu Skulmi, Pēteri Mārtinsonu u.c. mūsu slavenībām.

Nikolaja sacerētie raksti, kas liecina par tematu bagātību un mākslinieku daudzumu, ir katram pašam jāizlasa, lai zinātu, kas mēs esam, kas ir mūsu māksla un kur atrodamies raibajā, pieblīvētajā mākslas pasaulē. Ar šo vērā liekamo darbu Nikolajs Bulmanis ir piepildījis kādu tukšu laukumu latviešu Rietumu trimdinieku dzīves stāstā, vismaz no vienas puses...

Voldemārs Avens

Mākslinieks, dzejnieks, arhitekts, PBLA KF un Kārļa Goppera balvas laureāts Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis.