 Olafs Stumbrs guļ un smēķē savā dzīves vietā Losandželosā (1970). Kā paskaidro uzņēmuma autore, fotomāksliniece Helēna Hofmane, tā bija Olafa normālā poza. Viņš caurām dienām gulēja dzīvojamā istabā uz dīvana „boksieru” apakšbiksēs un dzejoja – galvā, ne uz papīra. Man tai laikā viņu vīna pagrabā bija iekārtota fotodarbnīca, kur atradās nevis vīns, bet tikai foto ķimikāliju pudeles. Tā bija veca, toties omulīga māja, ko kāds arhitekts bija cēlis savai līgavai – ar vīna pagrabu, liftu ēdienu sūtīšanai uz otro stāvu utt. Kad pieklauvēju pie durvīm, Olafs atnāca mani ielaist, paskatījās uz savām apakšbiksēm: „Nu, tu, Helēna, jau redzēji manas apakšbikses, es nemaz neģērbšos.” Un neģērbās arī. Nu, kas tad man. Bet reiz bija atnākušas kādas kora dāmas un Olafs viņas tāpat sagaidīja. Viņas bija šokētas... |
