JG265:65 ievietotais attēls, kur redzams „Voldiņš” uz Brīvības ielas bruģa, atlaidies garšļaukus uz muguras 6.45 no rīta, 1991.25.VIII, uzglabājies no „veciem laikiem”, kad, jau sākot ar 80. gadu vidu, Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijā Minhenē pa dažādiem ceļiem nonāca dramatisko viņdienu liecības – visvairāk skaņu un video lentes, drukas darbi un fotogrāfijas, kuru autori ne vienmēr bija identificēti. Tāds arī bija uzņēmums ar demontēto Rīgas ļeņinekli. Piekabinājām: fotogrāfs nezināms. Drīz pēc Vasaras nr. parādīšanās dienas gaismā saņēmām sekojošās ar humora pieskaņu apveltītās rindiņas no neviena cita kā Latvijas fotomeistaru Olimpa pašā augšā esošā Gunāra Janaiša, kura darbi ne reizi vien ievietoti JG lappusēs (skat., piem., JG263, kas veltīts dzejniekam Gunaram Saliņam): Mēdz būt arī tādi gadījumi, kad nezināms fotogrāfs (zem nogāztā Ļeņina) atrodas, ir vēl dzīvs un atpazīst savu bildi, kuras dēļ zaudējis veselu nakti...Neķer kreņķi, tiesā nesūdzēšu...

Pie reizes lūdzam Richardu Liuki – mākslinieka Voldemāra Dārznieka jau vairākus slavinošus komentārus saņēmušā fotoportreta (JG265:46) darinātāju – neļaunoties par viņa uzvārda sagrozīšanu (jābūt Liukis, nevis Luikis), turklāt veselas trīs reizes (satura rādītājā, In This Issue un 47. lpp. apakšā). Mūsu līdzstrādniece Helēna Hofmane zina vēstīt, ka šis latgaļu uzvārds sākotnēji bijis Lyuks, t.i., lūks – koka mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.