Ilga Reizniece 

IĻĢIEM 30

Foto: Juris Žagariņš

30 gadi kāda ansambļa mūžā ir īpaša vērtība mūsu mainīgajos laikos. Turklāt – bez lieliem pārtraukumiem muzicējot, strādājot, izdodot albumus. Šajā laikā mainījies ir daudz kas – dalībnieku sastāvs, instrumenti, tradicionālās mūzikas aranžēšanas stilistika, koncertēšanas veids... taču nemainīga palikusi vēlme darīt zināmas mūsu senās kultūras vērtības, tulkojot tās mūsdienīgā mūzikas valodā. Jā, mūs varētu nosaukt par tradicionālās mūzikas tulkiem.

Ar folkloru jeb tradicionālo kultūru saprotu priekšgājēju dzīves gudrību un kārtību, smalko lietu un attiecību izjūtu, ko atrodam dainās; likumus, tikumus, rituālus, svētkus. Dziesmas, kas bieži bija kopā ar darbiem, un darbus, kas parasti bija kopā ar dziesmām. Mēs tajā visā līdzināties mūsu priekšgājējiem nevaram. Folklora ir mūsu senču dzīvesveids. Nācās atrast apzīmējumu postfolklora, lai kaut kā paskaidrotu to milzīgo atšķirību starp mani un manu vecvecmāmiņu. To, ko viņa darīja ikdienā – par to es tikai sapņoju, bet to, ko viņa dziedāja, darbus darot vai svētkus svinot, es – kāds kauns! – dziedu uz skatuves... Un tikai tā ārkārtīgā patiesuma sajūta (gluži kā mežā vai pie jūras, vai kādā pilskalnā), kas mani pārņem, dziedot tautasdziesmas, ir tā, kas man joprojām atļauj publiski vērt muti vaļā.

Iļģu patreizējais sastāvs ir labi saspēlējies un labi saprotas savā starpā. Ar Māri Muktupāvelu kopā spēlējam jau 29 gadus. Mūsu tandēms ir Iļģu kodols. Ar ASV dzimušo un augušo Gati Gaujenieku – nu jau gadus 12. Ģitāristam Egonam Kronbergam grupā šobrīd rit 10. gads, un pats jaunākais dalībnieks ir bundzinieks Mārtiņš Linde, kurš grupā spēlē ceturto gadu. Šis sastāvs ir skanīgs un saskanīgs. Visi ir ļoti labi un spēcīgi mūziķi katrs savā jomā. Sākumā mēs nebijām tik stipra muzikālā vienība, vairāk bijām vienkārši folkloras mīļotāji. Un mīļotājas. Iļģu pirmajos gados vairāk dominēja sievietes. Pirms 10 gadiem traģiski gāja bojā Māra Kalniņa – dziedātāja, kas pie mums bija īsu, bet ļoti spilgtu brīdi. Viņas vietu neviena nav ieņēmusi. Reizi gadā mums pievienojas Iļģu bijusī dalībniece Zane Šmite; mūsu Ziemassvētku programma bez viņas nav iedomājama.

Iļģu pirmā desmitgade vadīta vēl padomju laikos. Ak vai, cik ļoti toreiz piedzīvotais atšķiras no laika pēc tam. Bija rakstiski jāapstiprina katra dziesma, ko dziedāsim, bija jālieto mazas viltības, lai varētu dziedāt to, ko gribam. Mēs sākām Iļģuciemā, Kultūras namā, kas toreiz saucās Ļeņingradas rajona kultūras nams. Tāpēc arī mūsu vārds ir Iļģi, bet oficiāli apstiprināt nosaukumu toreizējie kultūras pārvaldnieki neļāva. Ak, par to varētu sarakstīt grāmatu! Bet bija jau arī gaišās puses tam laikam. Proti, mums bija daudz brīva laika! (Jo nauda nebija jāpelna – tā nebija vajadzīga, jo vai nu par to neko nevarēja nopirkt, vai arī tas, par ko mūsdienās nespējam samaksāt, toreiz bija gandrīz par brīvu.) Mums bija laiks satikties un muzicēt, meklēt dziesmas, pašizglītoties latviskās kultūras jautājumos, braukt pie teicējām, iepazīstināt ar jaunatklāto folkloras pasauli citus. Un lielā pasaule jau vēl bija ciet!

Iļģiem pasaule atdarījās neticamā kārtā un veidā – aizbraucām uz Austrāliju, uz latviešu Kultūras dienām Brisbanē 1989. gada nogalē. Tas bija mūsu pirmais brauciens ārpus Dzelzs aizkara, un savu pārdzīvojumu es atceros tik dziļi, it kā tas būtu bijis vakar. Arī par to varētu uzrakstīt grāmatu. Par piedzīvoto kultūršoku. Pēc tam laiks palika ātrs. Un nākamie 20 gadi ir vienkārši aizskrējuši. Tie ir bijuši tik intensīvi, radoši, darbīgi, skaisti un grūti...

21. aprīlī pirms 30 gadiem pieci kopā sanākuši jaunieši atļāvās publiski nodziedāt un nospēlēt latviešu tautasdziesmas tā, kā pirms tam vēl neviens to nebija darījis. Man liekas, ka Iļģi ar savu ļoti ilgo darbību rāda to, ka tradicionālā mūzika mūsdienās var mainīties un pārveidoties, tomēr saglabājot ko dziļi latvisku un trauslu savā kodolā. Ko tādu, kas vajadzīgs mums visiem...

 

Iļģu vadītāja, folkloriste, autore Ilga Reizniece jūnijā nu jau turpat 10 gadus organizē „Jāņu mācības” – par vasaras saulgriežu tradīcijām un rituāliem – tiem ļaudīm, kuri vēlas maģiskajā Jāņu naktī kaut ko vairāk par desu, alus un šlāgerdziesmu izpriecām. Ilgas teiktais sakarā ar Iļģu jubileju, mazliet saīsināts, pārņemts no Laikraksta Latvietis 2011,142.