Jaunā Gaita nr. 266. rudens 2011

 

 

VELNA DUCIS

Inga Žolude. Mierinājums Ādama kokam. Stāsti. Rīga: Dienas Grāmata, 2010. 212 lpp.

 

Inga Žolude atgriezusies pie gandrīz aizmir­sta literatūras paveida. Kamēr Bokačo Dekamerons sastāv no 10, Žoludes Mierinājums – no 13 savstarpēji saistītiem stāstiem (frame story, Rahmenerzählung). Nozīmīgi ir veltījumi sākumā: ar visu manas sirds maigumu / aizgājušajiem un palikušajiem un Ecim un Omei / Bruņčikam un Mammai / Dzidrai, Jānim Šķiņķim, Anitai / Edītei un Ulim. Daži no šiem vārdiem parādās arī stāstos.

Literatūras cienītājai publikai ir zināmas iezīmes: vecums, izglītība, ienākumi, dzīves stils. Šo publiku intriģē naturālistiski notēlotas dzīves ainas. Latvijā var sagaidīt, ka lasītājs būs kaut kad pieredzējis aprakstītos apstākļus gan pilsētā, gan uz laukiem. Žoludei ir spēja iejusties un rakstīt it kā no iekšpuses, lietojot izteiksmi „es” – vai tas būtu mazas meitenes, vai bezmērķīga jaunieša, vai atmiņu zaudējušas sievietes skats uz ārējo pasauli.

Latviešu un krievu dzīves ir cieši savijušās, un tikai pēc cilvēku vārdiem – Ļuda, Vaņa, Slaviks, Bruņčiks – var nojaust tautību. Stāsts „Krītiņu princese” lauž stereotipu: ...tētis ir krievs, bet viņš nav dzērājs, viņš vispār nedzer (75). Šķirtās mammas jaunais draugs ir Armandonkulis. Parādās skolu un valodu jautājums. Vecāko māsu sūtīja uz krievu skolu, bet jaunāko uz latviešu. Rezultātā jaunākā nespēj izlasīt māsas zīmīti tēvam krievu valodā. Tekstā parādās pa netulkotam teikumam gan krievu, gan angļu valodā – abas valodas Latvijas lasītājam ir pazīstamas. No krievu valodas teikuma beigām ...Ti dura, slišiš! var noprast, ka nav labi, jo tālāk ir: Nestrīdējos pretī... (155). Angļu valodā dots lekcijas temats: Design’s Influence on Love (103). Kaut arī sīki izskaidrots, tas varbūt tomēr parāda rietumu pasaules it kā zinātnisku lekciju muļķību un tukšumu. Svaru kausos krievu un Eiropas kultūra tiek izvērtētas līdzīgi.

Nāve piemeklē cilvēkus vairākos stāstos, no kuriem vienā, kas saucas „Nāves grāmata”, savienojas kailums, mīla, nāve un dzīvība. Literatūrā norises dabā bieži simbolizē arī notikumus cilvēku dzīvē. Tā šeit pēdējais teikums: Nāves grāmatu paņemu rokās arvien retāk, jo ne jau nāve ir interesanta un vilinoša, bet dzīvība, kas pavasarī mostas no zemes, rudenī par zemi tā pārtapusi, un pavasarī no zemes tā nāk (48). Nāve var nākt dabīgi ar vecumu un slimībām, vai arī cilvēku varmācības rezultātā. Bērns sēro domādams, ka sunītis sabraukts. Bet ne jau nāve visu izbeidz, kāds vienmēr paliek dzīvs un kaut kas turpinās.

Stāstā „Sasedz mani” Žolude pielieto pasaku tēlus ar variācijām. Šeit simbols nav mātes austa sega, bet gan veikalā pirkta, liela, queen size, un mīksta. To var izpurināt un apsegt sešus cilvēkus, kuri mēģina darīt pareizi, lai izvairītos no imūndeficīta (HIV). No pasakām te iepīta zelta zivtiņa, kas piepilda vēlēšanos, no kurām pēdējā ir tiešām labi izdomāta: Es vēlos, lai nekas nebūtu jāvēlas! Lai viss tāpat būtu uz labu! (94). Dažreiz cilvēki nav paši vainīgi, ja viss nav uz labu.

Rietumu pasaulē priekšstatu par to, kas notiek pēc nāves, lielā mērā veidojis Dante Alligjēri (Allighieri, 1265-1321) ar savu darbu Komēdija, kas laika gaitā kļuvis pazīstams kā Dievišķā komēdija. Inga Žolude pēdējā stāstā „Komēdija” ar lielisku tour de force atgriežas pie Dantes sākotnējā nosaukuma. Stāsts veidots divos līmeņos – „es” pošas atstāt savu iedzīvi kādai Agitai un doties uz Ameriku, no kurienes atkal atgriežas, bet ne savā iepriekšējā dzīvē. Agitai ir divi iemesli justies kā iemestai ellē: Viņa zaga manu dzīvi (200). „Es” Amerikā izjūt spēcīgu diskomfortu... es sajutos kā iemesta ellē. Pēc teikuma no īstās Dantes Komēdijas Žolude apraksta savu ceļojumu kopā ar Vergiliju pa elli, šķīstītavu un beidzot debesīm, kur viņa sastop savu stāstu tēlus sarindotus pēc nopelniem. Un beigās: Es biju atgriezusies... lai atgūtu savas tiesības uz savu identitāti... Un Agita lai mācās sadzīvot ar savējo, kad es viņai tik neatgriezeniski atņēmu visu, kas piederēja man. Es esmu augšāmcēlusies (112). Varbūt Agita ir autores alter ego, pirms un pēc ceļojuma uz Ameriku? Reālajā dzīvē Inga Žolude saņem Fulbright Student Fellowship un 2008./2009. gadu pavada ASV, kur ir doktorante literatūrā.

Anita Liepiņa

 

Anita Liepiņa, ilggadēja sabiedriska darbiniece un JG redakcijas locekle. Dzīvo Toronto.

 

Jaunā Gaita