KAD ZVAIGZNES SATUVOJAS

Reinis Ādmīdiņš. Dienvidzvaigzne dzejas logā. Monogrāfiska apcere par Lidijas Dombrovskas-Larsenas literāro daiļradi pusgadsimta laikā. Rīgā: Sol Vita (bez datuma). 188 lpp.

 

Pērngad mirušais žurnālists un mākslas kritiķis Reinis Ādmīdiņš ir strādājis vaiga sviedros, lai savāktu un apzinātu daudzšķautnaino latviešu mākslinieces Lidijas Dombrovskas-Larsenas oeuvre, čakli apskriedams gandrīz vai puspasauli un apciemodams muzejus un bibliotēkas Latvijā, Dānijā un Austrālijā, koncentrējoties uz Dombrovskas literāro devumu 20. gs. otrā pusē un šī gs. sākumā, nepieskaroties viņas devumam glezniecībā, kas, ja mērīšana vispār ir iespējama un nozīmīga, līdzinās viņas pienesumam rakstniecībā. Kā lasāms rakstnieces dienasgrāmatu ieskicējumos, viņa itin bieži pārsviežas no viena žanra otrā un reizēm liekas neziņas raustīta, kam mesties klāt vispirms. Neaizmaldoties aizvien vairāk izplūstošajās žanru definīcijās, kur robežas novilkt izvairīsies jebkurš nopietns pētītājs, Dombrovskas romānu skaits, pieņemot par pareizu Andrē Žida (André Gide) paskaidrojumu, ka romāns ir zināma garuma prozas darbs, varētu būt pieci, neieskaitot dāņu valodā rakstītās apceres un esejas. Ādmīdiņš daudz nenomokās ar Dombrovskas prozas definēšanu vai kodolīgu aprakstīšanu. Ja vispārinājumi ir vajadzīgi, autore ir steidzīga stāstītāja, kura reti apstājas, lai atvilktu elpu vai nodotos literārā tēla emociju izklāstiem à la Proust. Latviešu literatūrā visai spēcīgie dabas apraksti Dombrovskas darbos kļūst nozīmīgi, pietuvojoties Austrālijas fonam. Taču Dombrovskas romānu degpunktā paliek darbība.

Jau iepriekš pieminēju mūsu tūkstošgades mākslas tieksmi uzrādīt dzīves netaisnību, nežēlību un mantkārību. Arī to, ka mākslinieki darina darbus ar protestu pret vides piesārņošanu u.c. nebūšanām – šāds ir Dombrovskas mākslas credo (128. lpp.). Rakstniece atsauc atmiņā sabangotos laikus ar Žanu-Polu Sartru priekšgalā, kad no rakstniecības tika prasīta iesaistīšanās cīņā par taisnīgāku nākotni. Ādmīdiņš to daudz neuzsver un neiztirzā, atstājot šo tematu citiem literatūras pētniekiem, par ko viņu varētu cildināt.

Grāmatas autors nav pienācīgi dokumentējis citātus no Dombrovskas rakstiem, kas varētu kaitināt akadēmiski ieradinātos pētītājus. Arī nepārskatāmā bibliogrāfijas uzskaite nepriecinās bibliogrāfiju mīlētājus un pētītājus. Bet ārpus tā, izdevums uz kafijas galdiņa tiks lapots un apbrīnots par glīto apdari un dos iespēju jauki runāt par daudzpusīgi apdāvināto latviešu austrālieti, kura ir pelnījusi daudz atzinības, tāpat kā grāmatas autors.

Juris Silenieks

Prof. emeritus Dr. Juris Silenieks ir JG redakcijas loceklis.