Imants Auziņš
ČETRI BRĪNUMAINI MANAS DZĪVES GADI LATVIJĀ
Tādu
pieredzētā vērtējumu Zinātņu Akadēmijas pārpildītajā aktu zālē, atverot
grāmatu Tuvošanās Latvijai. Vēstnieka atklājumi krievu valodā
(Приближение к Латвии. Откровения посла. Riga: Bonmark, 2011.
246. lpp.), maija sākumā izteica pats autors Rauls Čilačava. Šobrīd tiek
gatavots paplašināts grāmatas izdevums gruzīnu valodā; saietā izskanēja
vēlme jo drīzāk to ieraudzīt arī latviešu un ukraiņu valodā. Jo –
vēstnieki nāk un aiziet, bet Čilačava paliek, kā rakstījusi (241)
kinorežisore, dzejniece un žurnāliste Vija Beinerte. Tiešām!
Kas ir šis neparastais cilvēks? Gruzīnu dzejnieks, lielās Ukrainas vēstnieks (2006-2010) mūsmājās; arī ukrainiski rakstošs un atdzejojošs; saņēmis abu savu dzimteņu, vairākkārt arī Latvijas, augstas balvas un prēmijas; mūsu ZA Goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks; gandrīz simts grāmatu autors... Pilnīgāks uzskaitījums iznāktu pagarš. Tomēr viens piemērs vēl nepieciešams: Rauls Čilačava ir arī viens no nedaudziem Franca Kafkas starptautiskās prēmijas laureātiem (šajā pulciņā ir Aleksandrs Solžeņicins, kinorežisori Stīvens Spilbergs, Milošs Formans u.c.).
Par šo unikālo personību akadēmiķis Jānis Stradiņš teicis: Ar Gruziju viņu saista asinsradniecība, ar Ukrainu – laulības saites, ar Latviju – mīlestības saites (243).
Autors piekrīt, ka tā arī ir, un piebilst, ka mīlestības klātbūtne ir visur. Manuprāt, tā tad arī ir Tuvošanās Latvijai atslēga, būtība un satvars: mīlestība un izpratne. Bez tā pat redzīgai un dedzīgai publicistikai diemžēl mēdz būt īss mūžs. Allaž taču ir iespējams – arī šajā grāmatā – kaut ko precizēt, papildināt, bet paliekoša vērtība ir mīlestība un izpratne. Un – veikums, kas tās balsta un apliecina.
Tuvošanās Latvijai veidota kā šo četru brīnumaino gadu summējums. Esejas, intervijas, tulkoto latviešu grāmatu ievadi, dienasgrāmatas ieraksti, preses atsauksmes, Latvijas politiķu un kultūras darbinieku portretu skices, sarunas ar pazīstamiem politiķiem, rakstniekiem, zinātniekiem, uzņēmējiem.
Nav brīnums, ka erudītais autors spējis mums ko jaunu pavēstīt par Ukrainu un Gruziju, tāpat par sev tik pazīstamo tautu diasporām. Nereti pārsteidz, ka viņš palīdz mums ieraudzīt jaunas šķautnes arī Latvijas dzīvē un kultūrā.
Kā diplomātu Raulu Čilačavu, protams, nodarbinājis plašs starpvalstu attiecību spektrs: politika, ekonomika, nacionālās attiecības. Par visu to atrodam vērā liekamas ziņas un pārdomas. Piemēram, par sarežģīto Ukrainas valsts attīstību un Gruzijas dramatisko ceļu laikam gan retais spētu tik daudz pateikt lakoniskās un pārliecinošās rindās.
Par plašāko, galveno daļu – Latvijas dzīvi – var sacīt īsi: daudz kur pabūts, daudz pagūts skopajās stundās pie rakstāmgalda. Viens cilvēks ar saviem palīgiem paveicis to, ko, dod Dievs, jebkurā zemē paveikt veselām jaudīgām valsts institūcijām! – četros gados sagatavota un izdota Raiņa un Aspazijas dzejas un atziņu grāmata trijās valodās (latviešu, ukraiņu, gruzīnu), Aleksandra Čaka dzejas un stāstu kopojums, Ojāra Vācieša krājums (ukraiņu un gruzīnu valodās), liela Raula Čilačavas darbu izlase gruzīnu valodā, kurā ietvertas gan minēto, gan Knuta Skujenieka un Imanta Auziņa dzejoļu kopas. Liels palīgs šajos un citos darbos bijusi dzejnieka dzīvesbiedre Ija, ievadu, stāstu un atziņu tulkotāja šīm grāmatām ukraiņu valodā. Bez Raula Čilačavas un Ijas ieguldījuma nav iedomājama Tarasa Ševčenko divvalodu izlases Liktenis, kā arī unikālas antoloģijas Vējš no Ukrainas tapšana latviešu valodā. Atsaucīgi līdzdarītāji centāmies būt arī mēs, lielāka vai mazāka Rīgas atdzejotāju grupa. Atsevišķi atzīmējams Šotas Rustaveli poēmas Bruņinieks tīģera ādā fragmentu skaistais izdevums oriģinālā un latviski. Šajā laikā Rīgā laistas klajā arī vairākas Čilačavas grāmatas – piecvalodu izdevums Smilšu pulkstenis, gruzīnu un ukraiņu dzejoļu atlase Loma latviešu valodā.
Kopumā tie ir tie vaļi, kas droši balsta arī Tuvošanās Latvijai daudzas lappuses. Atbalsojas. Sabalsojas.
Kā jau sacīts, šiem darbiem jau iezīmējas turpinājums. Viens no lielajiem mērķiem tika minēts jau grāmatas raudzībās: jauna gruzīnu dzejas antoloģija latviski un jauna latviešu dzejas antoloģija gruzīnu valodā. Un vēl. Laikā, kad Gruzija zaudējusi apmēram pusi teritorijas, kad zeme grūti pārvar kara sekas, dzejnieks stāsta: Gruzijā joprojām tiek izdoti desmit (!) literatūras un kultūras izdevumi. Un Tbilisi, Zugdidi pārpildītās zālēs skan arī Latvijas atbalsis un vārds. Vieglākie laiki nav arī Ukrainai. Un tomēr...
Vai tā nav viela pārdomām Rīgā?
