JAUNĀ REDAKTORA PIRMAIS DEVUMS

Journal of Baltic Studies (JBS) 42/2, June 2011. Association for the Advancement of Baltic Studies (<jbs@creighton.edu>)

Pirms ieskatāmies dziļāk jaunā JBS redaktora, Kreitona (Creighton) U. profesora Terija Klārka (Terry Clark) pirmajā nr., labi zināt, ka viņš pats ir bijis JBS rakstu autors, kura lietpratības lauks ir Austrumeiropa. Jāuzsver arī, ka iepriekšējie redaktori un izdevēji ir augstu pacēluši ne tikai žurnāla reputāciju, bet arī metienu – bibliotēku un pētniecības in­stitūtu abonentu skaits ir dubultojies, sasniedzot 1 500 visā pasaulē. JBS tagad vērtē kā trīspadsmito labāko 44 līdzīga rakstura žurnālu vidū. 2010. gadā, piemēram, nokopēti 11 207 JBS raksti, visvairāk Lielbritānijā, ASV, Krievijā, Igaunijā, Nīderlandē, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā, kamēr Latvija spēj lepoties ar mazāk nekā 200. Iznāk, ka mūsu eksperti baltiešu lietās nespēj vai arī nevēlas iedziļināties šīs jomas zinātniskajā literatūrā angļu valodā. Šo intelektuālo nabadzību raksturo arī fakts, ka no pēdējiem 100 JBS redakcijā iesniegtajiem rakstiem tikai trīs ir nākuši no Latvijas. Visvairāk žurnālam ir devušas un arī žurnālu izmantojušas igauņu akadēmiskās aprindas.

Klārka vēlme ir turpināt celt JBS reputāciju un vairot lasītāju skaitu. Tas ir grūts uzdevums, jo JBS un tamlīdzīgus akadēmiskus izdevumus vērtē anonīmi, dažādas akadēmiskas jomas pārstāvoši eksperti. Mūsdienās žurnālā, kas nav vairs domāts galvenokārt AABS biedriem, bet krietni plašākām zinātniskām aprindām, dominē vēsturnieku pieeja un sociālo zinātņu teorijās ievirzīti raksti. Samazinās aprakstošo vēstījumu skaits. To liecina arī aplūkojamais JBS laidiens. No savas puses prognozēju, ka JG lasītājiem patiks pirmais, nepatiks otrais, bet viņus kaitinās ceturtais raksts.

Pirmajā – Kalifornijas un Tartu U. politisko zinātņu profesors Reins Tāgepera (<rtaagepe@uci.edu>) dod plašu vēsturisku ieskatu igauņu un latviešu nacionālajā izaugsmē, kur īpaša loma piešķirta bīskapam Albertam, reformātoram Mārtiņam Luteram un Livonijas iekarotājam Pēterim I.

Otrajā lasāms valsts pārvaldes pētnieka un baltiešu karaskolas prof. Holgera Meldera (Mölder <holger.molder@ksk.edu.ee>) augstā stilā sacerēts pētījums par Baltijas valstu sadarbības problēmām drošības jautājumos. Trešais raksts nāk no Tartu U. doktorandes Rotmetsas (Helen Rohtmets <helen.rothmts@ut.ee>). Tā temats: Igaunijas pilsonības politika 1920. gadu sākumā, kad Igaunijā atgriezās I Pasaules kara bēgļi. Tolaik pavalstniecība varēja tikt piešķirta arī citur, īpaši Krievijā, dzīvojošiem igauņiem. Apmēram puse no 200 000 ārpus Igaunijas mītošajiem igauņiem vēlējās kļūt pavalstnieki. Šī vēlēšanās īstenojās 81 000.

Ceturtajā pētījumā Pensilvanijas (Pennsylvania) U. absolvents vēsturē Aro Velmets (<aro@sas.upenn.edu>) salīdzina okupācijas muzejus trīs Baltijas valstīs. Samērā mazais igauņu muzejs koncentrējas uz padomju okupāciju un valsts bojāeju, kam seko 50 gadu posts dažādos līmeņos. Muzejam, ko apmeklē 25 000 skatītāju gadā, 2/3 ($25 000) no budžeta sedz Kultūras ministrija. Privātais Grūtas parka muzejs Lietuvā, patālu no lielpilsētām, Druskininkai pievārtē, ir sēņu audzētāja Viliumas Malinauskas tūrisma veicināšanas pasākums – liels apmeklētāju skaits un atrakciju dažādība, bet grāmatu u.c. informatīvu materiālu uzkrītošs trūkums. Samērā lielais un plašāk pazīstamais Latvijas Okupācijas muzejs izceļas ar plašu programmu, lielu apmeklētāju skaitu, ievērojamu publikāciju klāstu, bet nelielu valsts atbalstu. Kaut arī Velmets ar pateicību atsaucas uz četriem padomdevējiem, rakstā ir arī neveikli un apšaubāmi viedokļi.

Kamēr Tartu U. valodnieki prof. Martins Ehala (<ehalam@ut.ee>) un Anastassia Zabrodskaja, analizējot bagātīgus statistiskos datus, apraksta tiešām interesanto modeli valodas stipruma vērtēšanai igauņu un krievu attiecībās, tās pašas augstskolas doktorande Kadri Koreinika (<koreinik@ut.ee>) pievēršas dialektu un Dienvidigaunijas valodu ideoloģiskiem jautājumiem. Dr. Violetta Parutis (<vparutis@gum.ucl.ac.uk>) no Londonas School of Slavonic & East European Studies, University College salīdzina poļu un lietuviešu ekonomisko emigrantu iedzīvošanos jaunajā mītnes zemē – viņiem par labu nākot rasistiskie darba devēju uzskati, proti, tomēr „savējie”, Eiropas „baltie” strādnieki.

No grāmatu apskatiem JG lasītajiem droši vien visvairāk interesēs prof. Andreja Plakana (Iowa State U.) recenzija par Kristīnes Volfārtes grāmatu Rīgas Latviešu biedrība un latviešu nacionālā kustība no 1868. līdz 1905. gadam. Pārējās: Pietro U. Dini. Aliletoescvr: Linguistica baltica delle origini – teorie e contesti linguistici nel Cinquecento (recenzents: William R. Schmalstieg. The Pennsylvania State U.); Anja Wilhelmi. Lebenswelten von Frauen der deutschen Oberschicht im Baltikum (1800-1939): Eine Untersuchung anhand von Autobiographien (Sirje Kivimäe, Tallinn); Peter Haslinger, ed. Schutzvereine in Ostmitteleuropa: Vereinswesen, Sprachkonflikte und Dynamiken nationaler Mobilisierung 1860-1939 (Raimonds Cerūzis, U. of Latvia); Šarūnas Liekis. 1939: The Year That Changed Everything in Lithuania’s History (Christoph Dieckmann, Keele U.); Jolanta Aidukaite, ed. Poverty, Urbanity and Social Policy: Central and Eastern Europe Compared (Tone Fløtten, Fafo, Oslo); Janina Šleivytė. Russia’s European Agenda and the Baltic States (Viatcheslav Morozov, U. of Tartu); Maria Mälksoo. The Politics of Becoming European: A Study of Polish and Baltic Post-Cold War Security Imaginaries (Meike Wulf, U. of Maastricht). Numura noslēgumā jauno publikāciju saraksts.

Gundars Ķeniņš Kings

 

Pacifika Luterāņu Universitāte