Jaunā Gaita nr. 267. ziema 2011

Gundars Ķeniņš Kings

Komunikācijas jeb saziņas lietpratējam svarīgas četras īpašības – 1) jābūt redzīgam vērotājam, 2) jāprot vienkārši pastāstīt, 3) jāsaved kopā vajadzīgie cilvēki, 4) jābūt kā uz jauniem darbiem modinātājam pulkstenim. Gundara Ķeniņa Kinga 7. grāmata, kur prasmīgi salikta kopā teorija ar bagātīga mūža pieredzi, vēlreiz apliecina, ka tās autors ir augstu vērtējams zinātnieks un praktisku padomu devējs un izcils saziņas speciālists, kurš ceļ gaismā būtisko no krīžu laikā Latvijā un ASV vērotā. Piemēram, uzzinām, ka Oregonas štatā, kur tiek raisīts stāsts par cilvēka dzīves ilgumu, valsts jau tagad gados vecākiem pacientiem nemaksā par īpaši dārgām operācijām... Ja šī brīža jaundzimušajam paredz 100 gadu ilgu mūžu, tad kļūst pavisam skaidrs, ka viņa pensija nesāksies ar 65, secina profesors. Kaut arī nav patīkami to lasīt, jo skaidrs, ka gribam abus – ilgi dzīvot un ilgi saņemt pensiju, – autors neatkāpjas no sava principa rakstīt tā, kā ir, turklāt viegli saprotamā un raitā valodā. Daži paziņas man pat ir lūguši mudināt Ķeniņu Kingu rakstīt sarežģītāk – tā, kā piedienas cienījamam profesoram. Mana atbilde – sarežģītas lietas izstāstīt vienkārši un saprotami ir brīnumaina, mūža darbā izkopta spēja. Saistošs ir arī autora īpatnais humors un optimisms. Raugi, jau Napoleons esot ievērojis, ka pasīvie un pesimistiskie ģenerāļi uzvaras negūst.

Kad Amerikā tikai nošķaudās, citviet saslimst ar plaušu karsoni, bet daudz ko varam mācīties arī no ASV, saka Gundars Ķeniņš – kaut vai atcelt Latvijā ekonomiski pamatoto un reizē cilvēcīgo pievienotās vērtības nodokli pienam un maizei (kā tas esot Vašingtona štatā), jo runa taču ir par tautas izdzīvošanu. Ir arī daudzas jomas, kurās latvieši var pamācīt amerikāņus. Autors ar savu pieredzi abās valstīs ir labs starpnieks saziņā.

Apbrīnojama ir Ķeniņa Kinga spēja iedvesmot celties un meklēt ceļu miglainajā nākotnē. Mūs visus interesē, kurp doties, ko darīt, kā vairot personīgo un valsts labklājību? Kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikā! – tādu čigānu nolādējumu, raksturojot mūsdienas, piesauc autors, kaut arī pats nespēj dot atbildi uz meitas Mārītes jautājumu: vai turpināt Latvijā turēt noguldījumus latos? Kā rīkoties konkrētā situācijā, lasītājam jāizloba pašam. Ar vislielākajiem burtiem es rakstītu autora vārdus: Jādarbojas, jo nedarīti darbi ir bīstami valstij. Nedarīto sabiedrība zaudē uz visiem laikiem, jo cilvēka darbu nevar uzkrāt citai reizei.

Krīzes laika komentāri ir labu pamācību grāmata, ko iesaku izlasīt ikvienam studentam, namamātei un uzņēmējam. Pilnībā pievienojos atziņai, ka jāveic lielāki ieguldījumi izglītībā. Mūsdienu augstskolās nepietiek tikai ar lekciju piezīmēm un grāmatu lasīšanu. Jādarbojas praktiski.

Andris Pētersons

 

Dr. sc.soc. Andris Pētersons ir Biznesa augstskolas Turība mācībspēks un Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns.