Jaunā Gaita Nr. 268

 

Atverot rakstu krājuma Jaunā Gaita pavasara laidiena Ilmāra Rumpētera darināto, žilbinoši krāšņo vāku, kultūras cienītāji tur atradīs daudz ko uz kārā zoba liekamu: dzeju, drāmu, mākslas reprodukcijas un apceres, atmiņas, rakstus par neseno vēsturi, aktualitātes, kritiku, viedokļus un recenzijas. Katrā kategorijā atklājas kaut kas saistošs, uz pārdomām vedinošs un ierosinošs.

Dzejnieks Uldis Bērziņš sešos „motīvos” apcer Jura Kronberga dzīves vietu Zviedrijā, ziemeļzemju mītu par Snores Sturlas dēlu, kādu Egila Plauža sapni, kāda Parīzes klošāra godīgumu, politikāņa Aivara Saliņa grūto likteni un Knuta Skujenieka dzejas viļņa krastā sašķīšanu. Leons Briedis savukārt dzejiski salīdzina Rīgu ar plati attītu, nedaudz nodzeltējušu, vietumis padzisušu pergamentu, „kurā dziļi un cieši ieēdušās rūnas / gotiskais raksts / kirilica / un pat ivrits.” Nesen Dailes teātrī Rīgā uzvestajā dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna lugā Gūsteknis pilī Kārlis Ulmanis – laika posmā no padomju karapulku ienākšanas Latvijā 1940. gada 17. jūnijā līdz pat viņa apcietināšanai (22. jūlijā) un izsūtīšanai uz Sibīriju – attēlots nobijies, vēlmju domāšanā iestidzis. Lugas teksts šai numurā sniegts visā pilnībā.

Mākslas redaktore Linda Treija iepazīstina ar gleznotāju Annu Heinrihsoni, un apraksta viņas izstādi „Vecums” (Rīgā, 2010), kur māksliniece, pašas vārdos, centusies „atklāt vecumu kā jaunu neredzētu zemi”. Divas reproducētās gleznas patiešām liecina, ka māksliniecei izdevies „parādīt graujošo iznīcības spēku ar vieglumu un veselīgas ironijas devu”. Mākslas vēsturnieks Māris Brancis savukārt apraksta pašas Lindas Treijas gleznu izstādi „...uz takas” Agijas Sūnas mākslas galerijā, Rīgā, pērngada pašās beigās. Divi no darbiem reproducēti „Jaunās Gaitas” lappusēs. Foto projekts LV21 pēdējos piecos gados gan ar titulētu meistaru, gan arī mazāk pazīstamu fotogrāfu piedalīšanos un pielietojot „etnoantropoloģisko metodi”, t.i., rosinot brīvā dabā sastaptus ļaudis uz nepiespiesta paštēla eksponēšanu, tā panākot Latvijas iedzīvotāju koptēlu 82 attēlos, gadu mijā izstādīts Saldū. Ar Viļņa Auziņa gādību un ievadu šai numurā redzami seši šīs izstādes attēli. Ojārs Greste sniedz ieskatu Austrālijas latviešu mākslas izstādē pagājušā gada novembrī Sidnejā, bet Māris Brancis komentē Eleonoras Šturmas grāmatu „50 gadus mākslai pa pēdām”.

Zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers, 2011. gada Nobela prēmijas laureāts literatūrā, „Jaunās Gaitas” lasītājiem ir pazīstams jau kopš 1967. gada, kad parādās viņa darbi tolaik redaktora un rakstnieka Andreja Gunara Irbes tulkojumā. Sarunā ar Rolfu Ekmani Zigurds Elsbergs pastāsta par saviem un savas dzīvesbiedres, Vizmas Belševicas, ciešajiem sakariem ar Transtrēmeru, bet poļu dzejnieks Ādams Zagajevskis, cita vidū, veltī nobelistam šādus vārdus (Ingmāras Balodes tulkojumā): „Tomass Transtrēmers mani apbūra ar savas dzejas melodiju, saviem meklējumiem un atradumiem, ar savu kaprīzo bezdelīgas lidojumu.” Aleksandra Čaka dzejā Rīgas tramvajs ir tikpat kā visuresošs, raksta topošā literatūras zinātniece Una Alksne un ar piemēriem un citātiem rāda, kā tramvaja tēla izmaiņas Čaka mūža darbā atspoguļo paša dzejnieka likteni.

Roberta Freimūta fotoportretā redzams Zigis Miezītis (1933-2011) –  elegants, enerģisks, starojošs, tāds kādu viņu atceras neskaitāmi latvieši, kas savu latvietību kopuši Ziga vadībā tautas deju kopās Toronto, 2x2 un 3x3 nometnēs un dziesmu svētku lieluzvedumos Ziemeļamerikā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Atmiņu raksta noslegumā Maruta Voitkus-Lūkina: „Ziga iedēstītais dejotprieks viņa mācekļos un Ziga iedrīkstēšanās, savedot trimdas dancotājus kopā ar Latvijā izaugušiem dancotājiem, ir paliekamas vērtības.” Ieva Nikoleta Dāboliņa atstāsta bērna acīm vērotās izmaiņas ikdienas dzīvē Rīgā pirms 1980. gada Maskavas Olimpiādes. Laimonis Purs ievada garāku rakstu, kas sekos turpinājumos, par žurnālu Zvaigzne, ko 1950. gadu otrā pusē uz īsu laiku raksturo relatīvs brīvdomības gars. Rolfs Ekmanis jau 2003. gadā „Jaunās Gaitas” lappusēs iesāktajā sērijā par radioraidījumiem latviešu valodā Aukstā kara gados aplūko laika posmu no PSKP 20. kongresa (1956) līdz „17 latviešu komunistu vēstulei” (1972), kas atklāj rusifikācijas politiku Latvijā. Nodaļā Dažos vārdos pieminēti aizgājēji, uzskaitīti literāri jaunizdevumi, cildinājumi, mūzikas uzvedumi, mākslas izstādes, senparažu veicinājumi, jaunumi dubultpilsonības jomā un diasporas politikā, ērmīgas būšanas un īsziņas no Latvijas un visas pasaules. Kiber kambara nodaļā ilggadīgais sveikotājs, žurnāla „Ilustrētā zinātne” redaktors Vents Zvaigzne brīdina līdztautiešus: „Nekādi mesli Rietumiem nepaglābs mūs no mums pašiem, ja vēlēsimies atkal atgriezties Krievijas apskāvienos.”

Grāmatu recenziju sadaļā Lalita Muižniece apcer Vairas Vīķes-Freibergas „Trejādas saules” 4. sējumu „Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule”; Imants Auziņš – Daces Micānes-Zālītes pirmo dzejoļu krājumu „Vāveru gane” un arī Pāvila Vasariņa eseju sakopojumu „Varavīksnes spēks”; Astrīda Straumane Ramrath – Anša Pommera rediģēto Fišbachas bēgļu nometnes „skalbiešu” atmiņu kopojumu „Lāpa-15”; Lāsma Ģibiete – latviešu valodā tulkoto Vilhelma fon Šternberga biogrāfiju „It kā viss būtu pēdējoreiz: Ērihs Marija Remarks”; un Gundars Ķeniņš Kings – Journal of Baltic Studies 2011. gada septembra numuru.

Mūsu kultūrā ieinteresēti ļaudis „Jaunās Gaitas” atsevišķu numuru par 10 ASV dolāriem var pasūtināt, rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam, tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: <rekmanis@gmail.com>. Viena gada abonements (četri numuri) maksā $39, divu gadu − $76 (vienādi ASV un Kanādas valūtā). Lai abonētu Kanādā, izrakstiet čeku Kanādas dolāros „Jaunā Gaita Magazine” vārdā un nosūtiet Ingrīdai Bulmanei, 23 Markland Drive, Toronto, ON M9C 1M8, Canada. Lai abonētu ASV un visās citās zemēs, sūtiet samaksu ASV dolāros „Jauna Gaita, Inc.” vārdā Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus jaunā numura rakstus kā arī Jaunās Gaitas vēsturisko rakstu krājuma e-arhīvu iespējams apskatīt JG mājas lapā:  <www.zagarins.net/JG>.

Juris Žagariņš