PAMĀCOŠS RAKSTU KRĀJUMS PĒTNIEKIEM

Journal of Baltic Studies (JBS), 42/3, September 2011. The Association for the Advancement of Baltic Studies (<www.balticstudies-aabs.org>), Terry Clark, editor (<jbs@creighton.edu>)

 

Redaktors Terijs Klārks un pazīstamais izdevējs Routledge ir vienojušies palielināt JBS metienu sakarā ar žurnāla pieaugošo akadēmisko reputāciju un augstas kvalitātes pētījumiem. Vadīt multidisciplināru akadēmisku izdevumu un novērtēt manuskriptus nav vieglais uzdevums – pastāvīgi jābūt lietas kursā par jaunākajām zinātniskajām metodēm dažādās pētniecības nozarēs. Aplūkojamais laidiens ir patīkams pārsteigums interesentiem baltiešu lietās. Tajā pat laikā iekļautie raksti var būt noderīgi kā labs paraugs pētniekiem, kuri domā par savu darbu publicēšanu zinātniska rakstura žurnālos angļu valodā. Ceru, ka tas īpaši rosinās arī latviešu zinātniekus iesaistīties šajos akadēmiskajos procesos, lai vairotu savu kompetenci un līdz ar to savas augstākās mācību iestādes vai pētniecības institūta starptautisko reputāciju.

Prof. Paipsa (Richard Pipes <rpipes23@aol.com>), Harvarda U. eksperta Krievijas vēsturē un 21 grāmatas autora, labi dokumentēto rakstu par ierobežotu tematu raksturo izklāsta skaidrība un mērķtiecīgums. Bet arī pazīstama eksperta darbos atrodas pa kļūdai. Polijā dzimušais Paips ignorē Polijas sadalīšanu (1795) un piešķir Krievijas impērijai nomināli Polijai piederošo Kurzemes hercogisti jau ar Nīstades miera līgumu (1721). Šis, iespējams, apzinātais vienkāršojums palīdz autoram runāt par igauņu un latviešu apdzīvotajām teritorijām kā Krievijas provincēm. Konkrēti vēsturnieks pievēršas agrīnā slJournal of Baltic Stuavofila Jurija Samarina Rīgas vēstulēm un viņa ierosinājumam iespējami ātri pārkrievot šīs baltvācu dominētās provinces, kur pat krieviem liekot runāt vāciski. Pret šīm rusifikācijas idejām asi nostājas tolaik Krievijas ķeizars Nikolajs I (kurš savā armijā saskaitījis 150 baltvācu ģenerāļu), uzsvērdams vācisko augstmaņu noderību un uzticamību tieši caram un nepārprotami aizliegdams Samarinam izplatīt tamlīdzīgus priekšlikumus.

Patiku izraisīja divu Ōrhusas (Aarhus) U. politisko zinātņu profesoru Larsa Johannsena (<johannsen@ps.au.dk>) un Karinas Pedersenas pievēršanās korupcijai Baltijas valstīs – tematam, kas neiederas nevienā no tradicionālajām akadēmiskajām disciplīnām, tomēr kliedz pēc joprojām nenokārtoto korupcijas problēmu rūpīgas analīzes un labākiem atrisinājumiem. Piedevām pētījums (ko papildina pamatīga bibliogrāfija, ieskaitot norādes uz periodisko literatūru) uzrakstīts ļoti labā, visumā viegli lasāmā angļu valodā. Pārskata centrā ir skaidrojumi par autonomajām korupcijas apkarošanas iestādēm, to izveidi, saistību ar centrālo valdību un parlamenta varu. Veiktās aptaujas liecina par milzīgo, priekšā stāvošo darbu korupcijas apkarošanā. Vismazākā varas loma vērojama Igaunijā – 28,0% no atbildēm, Latvijā – 72,5%, bet Lietuvā – 79,6%. Arī kukuļošanas mēģinājumi vismazāk konstatēti Igaunijā – 34,0%, Latvijā – 43,1%, bet Lietuvā – 48,1%. Igaunijas stāvoklis ir vislabākais, pateicoties tautas augstajai prioritātei izveidot godīgu valsti un efektīgajiem pretkorupcijas soļiem atsevišķās ministrijās, kamēr Latvijā un Lietuvā pret korupciju nākas vērsties pat augstākajos valsts pārvaldes līmeņos.

Melburnas U. valodniece Kristina Brazaitis (<inabrazaitis@hotmail.com>) apskata ievērojamā vācu rakstnieka Bobrovska (Johannes Bobrowski 1917-1965) senprūšu vārdu kolekciju un viņa tuvību baltu valodām un literatūrai. Viņa senvārdu krājums dabīgi saskan ar rietumbaltu tuvību dabai. Pētījuma literāro dimensiju paplašinātu lielāks skaits Bobrovska dzejas piemēru. Rutas Aidis (George Mason U. <raidis@gmu.edu>), prof. Mickēviča (U. College London <t.mickiewicz@ucl.ac.ul>) un Rīgas Ekonomiskās Augstskolas ļoti spējīgā jaunā doktora Arņa Saukas (<arnis.sauka@sseriga.edu.lv>) pagarais raksts par mazo uzņēmumu nākotnes prognozēm balstās uz eksaktajās zinātnēs pieņemto, mazliet variēto, tagad rietumnieku sociālos pētījumos ļoti iecienīto eksperimentālo pieeju. Kā liecina rakstā izstrādātā statistika, šī pieeja prasa vienkāršotus modeļus, kas var saskanēt ar dažām teorijām, bet var arī atrasties tālu no reālās situācijas. Jāpiebilst, ka secinājumi tikai daļēji saskan ar maniem agrākiem pētījumiem par latviešu un krievu tautības saimniecisko vadītāju uzskatiem. Liekas, ka izglītības faktors veiksmei ir tulkots pārāk zemu. No pieredzes Daugavpils un Rīgas krievu uzskati ir stipri atšķirīgi. Iesaku doktorantūrā studējošiem nopietni pievērsties eksperimentālai metodei.

Tartu U. doktorandes Meritas Tataras (<merit.tatar@ut.ee>) pievēršanos vairākām situācijām, kas iezīmē Igaunijas attiecības ar ES, raksturo nopietna un daiļrunīga pieeja teoriju konfliktiem, kam pamatā 20 Igaunijas likteņlēmēju intervijas, kuras papildina ļoti pilnīgas norādes uz izmantotajiem avotiem.

Prof. Rasa Baločkaitės (Vytautas Magnus U. <Rasa15@gmail.com>) raksts par maz dzirdētiem lietuviešu „klusajiem apakšniekiem” liek domāt, cik lielā mērā esam politizējuši savu sociālpolitisko attiecību vēsturi ar deportēto un citādi padomju laikā represēto dzīvesstāstiem. Neraugoties uz to pareizību pašiem par sevi, pieeja atsevišķās intervijās var viegli aizvest nepieļaujamu vispārinājumu neceļos. Pievienojos autorei, ka vairums kluso jeb „neredzamo lietuviešu” bija iekļāvušies padomju ideoloģijai raksturīgajā dzīvē – bez sevišķām cerībām to uzlabot.

Nodaļā „Grāmatu apskati” – Kazys Boruta. Whitehorn’s Windmill or the Unusual Events Once Upon a Time in the Land of Paudruvė (rec. Julija Šukys. Montreal); Andres Kasekamp. A History of the Baltic States (Toivo Raun, Indiana U.); Tomas Balkelis. The Making of Modern Lithuania (Tamara Bairašauskatė, Lithuanian Institute of History); Charlotte Alston. Antonius Piip, Zigrfrīds Meierovics and Augustinas Voldemaras: The Baltic States (John Hiden, U. of Glasgow); Alexander Statiev. The Soviet Counterinsurgency in the Western Borderlands (Juliette Denis, Université Paris Ouest Nanterre la Défense); Bernd Rechel (ed.). Minority Rights in Central and Eastern Europe (Markus Peter Nagel, Europa Universität Viadrina Frankfurt-Oder); Timofey Agarin. A Cat’s Lick: Democratisation and Minority Communities in the Post-Soviet Baltic (Uldis Ozoliņš, La Trobe U.).

 

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte