CETURTĀ VV-F SAULES DAINU GRĀMATA

Vaira Vīķe-Freiberga. Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule. Rīgā: Pētergailis, 2011. Ilmāra Blumberga dizains un ilustrācijas.

Izdota ceturtā Vairas Vīķes-Freibergas Trejādo sauļu grāmata. Ievadā autore paskaidro sākotnējo ieceri par trim saules dainu kategorijām: kosmoloģisko, fizisko un mitoloģisko sauli. Tuvāk pētījot plašo saules dainu masīvu, izrādījies, ka arī fiziskās saules dainas iedalāmas trīs grupās: hronoloģiskā, siltā un gaišā saule. Nule iznākušajā sējumā apskatīta gaišā saule.

Lai ievadītu lasītāju gaišās saules pasaulē, autore pakavējas pie gaismas un tās noslēpumainās būtības un nozīmes, paskaidrojot, ka izcels saules gaišuma un spožuma motīvus un ar tiem saistītās simboliskās asociācijas. Lai savaldītu plašo gaišās saules dainu klāstu, autore tās iekārtojusi sešās nodaļās (Gaisma, Gaisma un tumsa, Spožā, starojošā un mirdzošā saule, Saules mirdzums kā salīdzinājums cilvēkam, Saules apspīdētās vietas un ļaudis un saules neredzēšana, Saule, mēness un zvaigznes) ar turpat 40 apakšnodaļām, kas kalpo kā ceļvedis ekskursijai pa saules gaismas visdažādākajiem aspektiem. Citēti un komentēti ap 600 dainu tekstu.

Katra apakšnodaļa ir kā maza eseja par izvēlēto tēmu. Mainās uzsvari – cituviet izcelts un sīkāk analizēts dainu saturs, citviet simbolika, citviet struktūra, vēl citviet tēmas papildinājumi ar piemēriem no socioloģijas, filozofijas, zinātnes vai cittautu folkloras. Retumis komentāri satur tikai nedaudz papildinātu teksta pārstāstījumu (piem., 190. lpp.). Autores vadībā varam vērtēt atsevišķu tekstu autentiskumu, dzejiskumu vai gluži pretēji neizteiksmīgumu un pat šaubīgumu, ko autore analizē un precīzi norāda uz problēmu (60, 92, 160-162). Līdz ar autori uztveram gaismu, sauli kā vizuālu parādību un turpat blakus kā simbolu cilvēciskam gaišumam, labumam, mīļumam, bagātībai utt. Grāmata mudina padomāt, vai, piemēram, sarkana saule ir biedējoša vai vienkārši krāšņa, vai dainu „rītausmu” varētu uzskatīt kā simbolu apziņas attīstībai, par gaismas un tumsas daudzveidību, ko nozīmē jēdzieni „tumšajā kaktiņā” vai „baltums” (148-149), cik liela nozīme ir tam, ka latviešu valodā „saule” ir sieviešu dzimtes vārds, ko īsti nozīmē „ar sauli, pret sauli” (173-183), „saule spīd vainagā” vai „ielīgoja migliņā” (197) un daudz ko citu. Domu rosinošas ir norādes uz dainas dažādām interpretācijas iespējamībām, piemēram, vai Jāņa mitoloģiskam tēlam ir saistība ar kādu zvaigznāju, ko nozīmē dienas, saules gaidas u.tml.

Bieži interesanti komentētas ir dziesmu daļas, kam nav tieša sakara ar sauli. Tādas atkāpes lasāmas par kāzu dziesmām (71-72), par cilvēka jūtu zemiski ļaunu izsmieklu, arī mūsdienās (134), par parodijām (146), par stikla/glāžu logu vēsturi (194), par vainagiem (198-205), par etnogrāfiskiem un simboliskiem „trejiem vārtiem/durvīm” (207 >) u.c. Vietumis komentāros pavīd humors (44).

Autore atgādina, ka dainu teksta formulas var iesaistīties visdažādākos kontekstos. Pazīstamās formulas, piemēram, Aust gaismiņa, lec saulīte, Tas pirmais gaišumiņš; Vai tik vien saule spīd Kā pa logu istabā; Kam, saulīte, spoži lēci, Kad tik spoži netecēji; Vai tādēļ zemu saule, ka aiz kalna/ozoliņa; Margodama saule lēca; Noriet saule vakarā; Visapkārt ---, Vidū saule; Saule sēja sidrabiņu; Kamēr saule debesīs u.c. var ar teksta otru pusi vai turpinājumu radīt pavisam citas vai pat pretējas noskaņas dziesmu. Tāpat formula ne vienmēr ir vienādu vārdu virknējums, tā var būt arī vienāda iztēles glezna (piem., līgaviņa vai jaunā mārša ienāk istabā Kā pagale dzirkstīdama / Kā guntiņa sprakšķēdama / Kā skujiņa eglienā (133). Reizumis, salīdzinot tekstu ar tā novietojumu Krišjāņa Barona Latvju dainās autore atrod atbildi mīklainajām dziesmām (piem., 125).

Lasām par atšķirīgo saules uztveri dienvidu un ziemeļu tautās. Varam izbaudīt un izpriecāties par latviešu dainu bagātīgo vārdu krājumu saules aprakstos. Saule tek, spīd, atspīd, apspīd, vizina, ritina, riņķi griež, lidina, rotājas, zalgo, viz, mirdz, zvēro, spīguļo, margo, laistās, staro, laista zelta starus, nāk mirdzēdama, spīdēdama, spulgodama, tā ir spodra, spoža, balta, skaista, zaraina, zeltstaraina, sidrabaina, sidrabiņa, sudrabota utt. Reizumis nojūk robeža starp fizisko un teiksmaino sauli, piemēram, lūdzot saulei spīdēt vai uztverot sauli kā laimes nesēju un pareģotāju.

Apbrīnojams ir Vairas Vīķes-Freibergas daudzu gadu mīlestības darbs, veiksmīgi klasificējot, sakārtojot, komentējot daudzo tūkstošu saules dainu masīvu. Katrs, kas nesteidzīgi iedziļināsies jau izdotajos četros sējumos, varēs daudz dziļāk iepazīt un izjust ne vien mūsu bagātās saules dainas, bet visu dainu pasauli. Vēl paredzēts piektais sējums: Mitoloģiskā saule.

Grāmatu brīnišķīgi papildina Ilmāra Blumberga vāks un izteiksmīgās, teiksmainās ilustrācijas, kas ievada katru nodaļu, kā arī ļoti veiksmīgais lappušu iekārtojums. Tekstu pavada Ievads, Pēcvārdi, Vēres, Īpašvārdu rādītājs, Dziesmu numuru reģistrs, Ģeogrāfisko pieraksta vietu reģistrs un English Summary.

 

Lalita Muižniece

Dr. Lalita Muižniece ir emeritēta valodniecības/folkloras profesore.