Jaunā Gaita nr. 269. vasara 2012

Jaunā Gaita Nr. 269

Pilnīgi saskaņā ar tās jauneklīgo stilu, Jaunās Gaitas jauno numuru rotā acīs lēcošs jeb pret sauli pārdroši spārnus vēcinošs mākslas darbs, šoreiz Ilgvara Šteina (1925-2011) gleznas „Ikars” fragments. Lindas Treijas piemiņas rakstu par Ilgvaru Šteinu pavada mākslinieka darbu reprodukcijas krāsās, un dēla, arī mākslinieka, Jāņa Šteina veiktais tēva fotoportrets. Treija iepazīstina ar mākslinieci Ināru Matīsu, kuras divi darba eksemplāri reproducēti. Mākslas nodaļā Māra Branča apceres par Johanu Valteru (1869-1932) un JG lasītājiem labi pazīstamo un iecienīto Laimoni Mieriņu (1929-2011).

Indras Gubiņas septiņi dzejoļi veido meditāciju par dabas untumaino skaistumu, par mūžlaika īsumu, par vārdu varu un par nāvi: „Kad spuldžu gaismā acis žilbst, / var daudz ko neredzēt. / Un Lielā roka priekškaru /  velk lēnām ciet.” Juris Zommers dzejolī „Grāmatu tārps nopūšas” saskaita savā īpašumā 5270 grāmatu, „Vismaz puse neizlasītas. Dabiski.”

Gundara Ignata īsstāstā „Lapsas un dzinējsuņi” stāsta varonis romantiski aizsapņojies saņem sāpīgu sitienu, kad brutālā peintbola cīņā viņu nomedī darba kolēģes.

Dzejniece, tulkotāja, ¼ satori redaktore Ingmāra Balode ar amatabrāli literatūrkritiķi Māri Salēju pārrunā, salīdzina un kontrastē Ulža Bērziņa un poļu-leišu Nobela laureāta Česlava Miloša dzejisko ražu.

Jāņa Liepiņa „Šķiršanās spēle” ir vēstule Aleksandram Čakam no Mildas Grīnfeldes, daļa no dzejiska uzveduma, kas veltīts Čaka 110 gadu jubilejai. Liepiņš arī dalās atmiņās par šogad Dieva mierā aizgājušo dzejnieci Broņislavu Martuževu: „Visur viņa staigāja, itin kā tautas tērpu nēsādama.” Viņas dzejoļu kopojuma „Ceļu krusti” redaktores Laimas Līvenas vēstule „Mīļā Broņa!” atgādina, cik smagu nastu nesusi un cik lielu upuru devusi dzejniece ar savu mūžilgo bezkompromisa nostāju pret padomju režīmu.

Ingmāra Balode veltī kodolīgus vārdus Nobela laureātei, poļu tautības dzejniecei Vislavai Šimborskai (1923-2012). Ulža Bērziņa tulkojumā viņas dzejolis „Naids” liecina par viņas smalki ironisko, dzēlīgo stilu: „Paraugieties, cik funkcionāls / cik labā formā vēl / mūsu gadsimtā naids.”

Pārrakstītā TV videoklipā Knuts Skujenieks uz Ilmāra Latkovska jautājumu „Vai latvieši kā kultūras nācija šobrīd ir uz tādas katastrofālas robežas, kā daži uztraucas” atbild, „Ir uz diezgan slidenas robežas... Cilvēkiem būtu vajadzīga kaut kāda katarse, bet viņi to negrib pieņemt. Viņi grib tikai atslogoties, izlādēties... Katarses moments pienāks tad, kad sabiedrība sāks reāli apzināties savu situāciju.”

Juris Šlesers dziļi ieskatās Andra Kadeģa biogrāfiskā memuārā „Izrakteņi. Atmiņas un liecības. XX gadsimts”. Kadeģis trimdas gaitas uzsācis ASV, izglītojies par ārstu, pārcēlies uz Vāciju, kur, Minsterē, aktīvi atdevies Latvijas/latviešu lietai pivotālajos 1980. gados.

Maija Meirāne atvadās no šogad mūžībā aizgājušās fotomākslinieces Helēnas Hofmanes, apraksta viņas mūža veikumu un piedāvā gan viņas fotomākslas eksemplārus, gan fotoizlasi „Latviešu literāti šeit un tur, saulē un aizsaulē”. Meirāne vēstī arī par Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē tapušu Trimdas literatūras pētniecībai veltītu telpu/auditoriju. Telpas skapjos glabājas trimdas rakstnieku darbi un tās sienas rotā viņu fotoattēlu klāsts, šai numurā atdarināts.

Pagājušā Jaunās Gaitas numurā uzsākto stāstījumu par padomjlaika politiķi/žurnālistu Kārli Ozoliņu turpina Laimonis Purs. Ivars Aļķis ieskatās brīvības cīņu dalībnieka, publicista Arvīda Valtera Avota mūža pētījumā, ko uz plaša 20. gs. pirmās puses vēstures fona veicis Avota dēls Alnis. Rolfa Ekmaņa vēstures nu jau 17. turpinājumā par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē runa ir, cita vidū, par cīņām par Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība latviešu valodas raidījumu finansēšanu 1970. gados.

„Kiberkambara” nodaļā interneta Sveiks kopas dalībnieki pārrunā nepieciešamību Latvijas bērniem mācīt savas tautas vēsturi. Nodaļā „Dažos vārdos” plašā klāstā īsziņas par jaunizdevumiem, apbalvojumiem/cildinājumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, tradīciju veicināšanu, cīņu par dubultpilsonības atzīšanu, valodu, ērmīgām būšanām, notikumiem Latvijā sendienās, viņdienās, mūsdienās, kā arī notikumiem citur ģeopolitiskajā telpā.

Grāmatu recenzijas:

Ināra Klekere par 2009. g. Ernsta Glika 300. nāves dienai veltītās konferences referātu apkopojumu, red. Māra Grudule un Kristiāne Šillere, „Mach dich auf und werde licht/Celies nu, topi gaišs“; Sandra Milevska par Modra Medņa dzejoļu izlasi „Tavā baltā dārzā“; Aleksandrs Kiršteins par paša rediģēto rakstu krājumu „Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956”; Aina Siksna par Veronikas Strēlertes tulkoto Makjavelli „Valdnieku”; Lāsma Ģibiete par Māras Rūmnieces tulkoto Lorensa Darela „Baltazaru”; Biruta Sūrmane par Laimas Kalniņas „Runci Timiānu un Annu”; un Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies 2011. gada decembra numuru.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par 10 ASV dolāriem varat pasūtināt rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam, tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: <rekmanis@gmail.com> un <rolfs.ekmanis@asu.edu>.

Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā $76, vienu gadu − $39 (vienādi ASV un Kanādas valūtās).

Sūtiet čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā (vēlams ASV dolāros, bet varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus vasaras numura rakstus kā arī Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu varat apskatīt JG mājas lapā: www.zagarins.net/JG.

Juris Žagariņš