Jaunā Gaita nr. 269. vasara 2012
Linda Treija
Glezniecība kā saruna.
Ināra Matīsa
Māksliniece dzimusi Latvijā, bet lielāko dzīves posmu viņa ir pavadījusi Kanādā. Māksla Ināru pievelk jau no bērnības. Viņa, saceļoties pret zīmēšanas skolotāja uzdevumu rūpīgi iekrāsot rūtiņas, jau pamatskolā apzinās, ka māksla jau nu nav nekāda vienkārša „krāsošana“! Būdama vēl bērns, Ināra nojauš, ka māksla dod brīvības un piepildījuma sajūtu, kas neierobežo cilvēku. Karš, juku laiki un pati dzīve uz ilgu laiku iegrožo gleznošanas iespējas. Darbs, bērni paņem savu, bet vēlme gleznot kaut kur zemapziņā gruzd. Pēc aiziešanas no darba skolā, viņa iegūst bakalaura grādu Ontario Mākslas un Dizaina koledžā (Ontario College of Arts & Design, Class of 2004) un nopietni pievēršas glezniecībai.
Ināra strādā akrila tehnikā uz audekla. Lielformāta glezniecība viņu vilina, bet praktisku apsvērumu dēļ tiek izmantoti vidēja lieluma audekli (102 x 91 cm, 76 x 61 cm). Gleznots tiek ātri, bet māksliniece var atgriezties pie darba nākošajā dienā, nedēļā vai pat pēc gada. Katru reizi, pievēršoties nepabeigtajam audeklam, tas kaut ko pasaka – reizēm tā ir sūdzība, reizēm vēlme pēc kaut kā trūkstoša, bet reizēm ir sajūta, ka glezna ir pabeigta.
Galveno lomu Ināras Matīsas darbos spēlē krāsa. Tā burbuļo, plūst, šļācas pāri audekla malām. Zilais ir melleņu zilais, oranžais ir kā rietoša saule, zaļajam tonim ir košas zāles sulīgums, sarkanie krāsu laukumiņi izceļas kā gatavas brūklenes meža sūnās. Visspēcīgāk mākslinieci uzrunā daba. Ideja gleznai var nākt no maza stūrīša pļavā, no ieraudzītas mākoņa formas, no košas kļavas lapas, kas nokritusi pie vasarnīcas durvīm. Ināra ir smēlusies iedvesmu, ne tikai ceļojot pa pasauli kopā ar saviem skolniekiem ģeogrāfijas un vēstures stundās, bet arī dzīvē redzot dažādos zemes nostūrus un civilizācijas sasniegumus. Māksliniece ir sajutusi ietekmi no meksikāņu krāsām, indiāņu formām, Austrālijas aborigēnu rakstiem, latviešu māla podiem un raibajiem cimdiem.
Ināra jūtas brīva gleznojot. To var nojaust viņas drosmīgajā krāsu pielietojumā, brīvajā gleznojumā, vieglajā otas līnijas rakstā. Košums un sulīgums, kas rodas aktīvajos krāsu salikumos, pacilā skatītāju, radot tam dzīves prieka un enerģijas sajūtu. Pati Ināra saka, ka „glezniecība ir kā saruna – ar dabu, audeklu, krāsām un formu – tiem visiem ir kaut kas sakāms. Reizēm daba lūdzas, vai šis laukumiņš nav skaists? Reizēm krāsas prasa pēc kāda kontrastu pleķīša. Reizēm forma grib sev kādu draudziņu, kādu līdzsvaru. Vienmēr lepojos ar to, ka apkārtne mani uzrunā.“
Lasītājus, kurus interesē apskatīt un iepazīt Ināras Matīsas gleznas, kas radušās sarunās ar dabu, apkārtni un sevi, var apmeklēt mākslinieces mājas lapu <www.inaramatiss.com>.
Māksliniece Linda Treija ir JG redakcijas kolēģijas locekle
