NO ZIEMSVĒTKU MAISA

Journal of Baltic Studies 42/4 (December 2011). Association for the Advancement of Baltic Studies <www.balticstudies-aabs.org> Terry Clark, editor <jbs@creighton.edu>.

 

Liekas, ka JBS redaktors ziemas numuru sagatavojis kopā ar Ziemsvētku vecīti, jo acīmredzot ir vairāk domāts par lasītāju interesēm un gādāts par lielāku rakstu dažādību.

Stradiņa U. mācībspēks Sergejs Kruks <sergei.kruk@gmail.com>, kurš palaikam nonāk domstarpībās ar saviem latviešu kolēģiem, kritiski vērtē valsts valodas ideju un neatbalsta domu par valodas vēlamo lomu valsts attīstībā, kā liecību minot prof. Ernesta Bleses „bēdīgi slaveno” (notorious) reputāciju. Vienā no Parīzes universitātēm doktora grādu informācijas zinībās ieguvušais pētnieks reizēm paļaujas uz novecojušu statistiku un nereti pauž savas domas apšaubāmā formā. Interesanti piezīmēt, ka agrākie Rīgas Franču institūta darbinieki pēc kara rūpējās, lai tieši profesors Blese palīdzētu jaunveidot Maincas U. (Universität Mainz). V. Alehandro Sančesa Nieto <wilder.a.sanchez@gmail.com> raksts par Kaļiņingradas apgabala stratēģisko lomu un nozīmi liekas sagrābstīts un bez dziļuma. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi un Lietuvas pretenzijas uz šo Austrumprūsijas daļu, pārsteidz, ka autors aprobežojas tikai ar krievu notiesāta Lietuvas spiega pieminēšanu. Daudz patīkamāk un interesantāk ir lasīt Tartu U. literatūras prof. un pētnieces Līnas Lūkasas <Liina.Lukas@ut.ee> rūpīgi sastādīto rakstu par baltvācu, igauņu un latviešu dzejas un dziesmu mijiedarbību, īpaši vācu literatūrā. Tallinas Tehniskās U. pētnieka Erkki Karo <erkki.karo@ttu@ee> pamatīgais raksts par jauninājumu un reformu politiku Baltijas valstīs sniedz vērtīgus vērojumus par divām, fundamentāli atšķirīgām pieejām reformu plānošanā. Cik var spriest, igauņi savos plānos uzsver horizontālas sadarbības priekšrocības, kamēr Latvija un Lietuva vairāk pievēršas vertikālu struktūru pārveidei. Horizontālā pieeja varētu palīdzēt izvairīties no vecām kļūdām, bet, manuprāt, nepieciešamas abas. Visās trīs Baltijas valstīs šie procesi vēl tikai veidojas, bet iegūtā pieredze palīdzēs labāk formulēt ilgtermiņa reformu politikas specifiku. Kate-Rīna Konta <kont@lib.ttu.ee>, Tallinas U. doktorande un Tallinas Tehniskās U. akadēmisko materiālu iegādes daļas vadītāja, kopā ar latviešu un lietuviešu kolēģiem salīdzina tehniskās informācijas apguvi un iegādi trīs galvenajās Baltijas valstu tehniskās augstskolās, no kurām vecākā ir Rīgas Tehniskā U. (šogad svin150 gadskārtu), kam seko Tallinas TU un visjaunākā – Gedimina TU Viļņā (dib.1962). Laika gaitā strauji turpina pieaugt šo augstskolu bibliotēku apmeklētāju skaits, bet minimālo materiālu iegādei ļoti trūkst naudas. Vislabāk finansētas ir TTU un GTU, bet visbēdīgākie apstākļi ir RTU.

No grāmatu apskatiem latviešu lasītājus iepriecinās Tartu U. profesora Olafa Mertelsmana nesaudzīgā, bet labi pelnītā kritika par krievu ģenerāļa Ļeva Sockova (Sotskov) dokumentu krājumu Pribaļtika i geopoļitika 1935-1945 – par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm pirms padomju okupācijas spēku otrreizējās atgriešanās. Pārējās aplūkotās grāmatas: Daniel Petit. Untersuchungen zu den baltischen Sprachen (recenzents Felix Thies, U. zu Köln); Johannes Bobrowski. Pruzzische Vokabeln: An Old Prussian Glossary (Trevor G. Fennell, The Flinders U. of South Australia); Max Engman. Pitkät jäähyväiset: Suomi Ruotsin ja Venäjän välissä vuoden 1809 jälkeen – par Somiju 19. gs. sākumā (Bradley D. Woodworth, U. of New Haven); Kestutis Skrupskelis. Ateitis draugai: Ateitininkų istorija (iki 1940 m.) – par lietuviešu katoļu jaunatnes kustību Ateitis (Vilius Rudra Dundzila, Harry S. Truman College); Dalia Leinarte. Adopting and Remembering Soviet Reality: Life Stories of Lithuanian Women, 1945-1970 (Aili Aarelaid-Tart, Tallin U.); Maria Golubeva/Robert Gould, eds. Shrinking Citizenship: Discursive Practices That Limit Democratic Participation in Latvian Politics (Timofey Agarin, U. of Aberdeen).

 

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte