PRETESTĪBAS KARŠ LATVIJĀ

Aleksandrs Kiršteins (red.), Ojārs Stefans, Jānis Viļums, Zigmārs Tučinskis, Inese Dreimane, Raitis Ābelnieks, Ritvars Jansons. Gunārs Blūzma. Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Rīgā: Biedrība „Domas Spēks”, 2010. 352 lpp.

 

Latvijā nacionālie partizāni gadu desmitiem bija neērta tēma gan PSRS vadībai, gan LPSR KP un tās līdzskrējējiem, jo demonstrēja tautas nesamierināmo cīņu ar okupantiem. Noziņojuši Maskavai, ka jebkāda pretošanās padomju varai ir apspiesta, LPSR un NKVD vadība ar šausmām konstatēja, ka nacionālā pretošanās ne tikai nav pieklususi, bet turpinās ar jaunu sparu pēc 1949.gada izsūtīšanām. Lai kā komunisti centās iznīcināt Latvijas zemniekus, sadzenot viņus kolhozos un likvidējot atbalstītāju bāzi, pretošanās kustība Latvijā turpinājās vēl līdz 1956. gadam. Valsts drošības komitejas (VDK) vadība pat bija spiesta rakstīt vēstules partizāniem, lūdzot, lai tie legalizējas apmaiņā pret drošības garantijām, jo oficiāli nekāds partizānu karš nepastāvēja.

Pretošanās kustība Latvijā bija jānoklusē visiem iespējamiem līdzekļiem, jo nacionālie partizāni varēja pilnībā sagraut mītu par latviešu nepretošanos un nodemonstrēt vienaldzīgajai Rietumu pasaulei, ka Baltijas tautas nekad nesamierināsies ar lielvalstu panākto pēckara izkārtojumu Eiropā. Partizānu karš bija neērts arī Rietumvalstu vadītājiem, kuri pēc Staļina nāves gribēja saimniecisku un politisku mērķu dēļ uzturēt labas attiecības ar Padomju Savienību. Partizānu kustību, nežēlojot līdzekļus, visādi mēģina nomelnot arī tagadējās Krievijas vadītāji un to uzpirktie vēsturnieki, jo, sabrūkot Kremļa mītam par Baltijas tautu „labprātīgo” samierināšanos ar padomju režīmu un tā izraisīto Latvijas rusifikāciju, joprojām paliek neatrisināts jautājums par simtiem tūkstošu padomju pilsoņu, starp kuriem ir gan bijušie virsnieki, gan padomju represīvo iestāžu darbinieki, nelikumīgo uzturēšanos Latvijā.

Nacionālie partizāni uzturēja ideju par neatkarīgu Latviju un iedvesmoja jaunatni ticēt Latvijas atdzimšanai. Ideālisms, patriotisms, uzupurēšanās spēja, ziedojot savas dzīvības Latvijai no vienas puses, meli, viltus un nodevība no otras, lai sagrautu pretestības kustību. Nespēdami brīvības cīnītājus pieveikt atklātās kaujās, čekisti arvien biežāk izmantoja nodevējus, lai iefiltrētu viņus partizānu rindās.

Daudzi, no Rietumiem atgriezušies cīnītāji, aizgāja bojā britu dubultaģentu dēļ. Daudzi turpināja cīņu, izmisīgi cerēdami uz Rietumu demokrātijām. Šīs ilūzijas izpaužas kāda Kurzemes partizāna vārdos: Dzīvodami Dzimtenes mežos, mēs bijām pilnīgi pārliecināti, ka drīz tiks realizēti konferencēs daudzinātie taisnības, brīvības un tiesību ideāli, kādēļ nerimstoši gaidījām krievu izvākšanos. ASV un Lielbritānijas divkosīgās politikas dēļ cīņas ieilga, prasot arī daudz nevajadzīgu upuru. Vinstona Čerčila Fultonā teiktā runa (1946) un Amerikas Balss uzsāktie (1951) raidījumi latviešu valodā ar himnu, fanfarām un deklarācijām par ASV ārpolitiku un Latvijas juridiskajām tiesībām, iedvesmoja tūkstošiem cīnītāju Baltijas valstīs. Partizāni, pārskaitot pēdējās patronas, ar cerībām klausījās raidījumus purvos un mežos, velti gaidot pēdējo kauju starp Rietumu demokrātijām un padomju tirāniju. Daudzi no grāmatas materiāliem saistīti ar Jēkabpils novadu – Dunavas, Dignājas, Kalna un Rubenes pagastiem, kur mežabrāļu cīņas bijušas ļoti aktīvas un ilgstošas.

Lietuvas trimdinieki savus partizānus brīdināja, ka no Rietumiem palīdzība nav gaidāma, latvieši ilūzijas uzturēja ilgāk un turpināja cīnīties līdz 50. gadu vidum. Eiropas Parlamenta rezolūcija (1983) pieminēja baltiešu astoņu gadu bruņoto cīņu, bet faktiski karš ilga ne mazāk kā 12 gadus. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas vēsturniekiem kļuva pieejami daudzi dokumenti, kas pilnībā parāda latviešu nacionālo partizānu neticamo varonību un dzimtenes mīlestību. LR Saeima beidzot (2006) piešķīra līdzekļus Nacionālo partizānu apvienībai liecību un dokumentu vākšanai par notikušajām cīņām. Trijos gados kopā ar vēsturniekiem tika savākts vairāk kā 1 000 fotogrāfiju un rakstisku liecību par to laiku notikumiem. Visi materiāli, pateicoties gan Daugavas Vanagu, gan LVM, gan vairāku privātpersonu atbalstam ir apkopoti biedrības „Domas Spēks” 1. izdevumā (2010) latviešu valodā. Ar Pētera Kalniņa angļu valodā pārtulkoto (2011) versiju – The Unknown War: The Latvian National Partisan Fight Against the Soviet Occupation, 1944-1956 – tirdzniecība uzsākta amazon.com e-grāmatu veikala Kindle Store vēstures sadaļā (<http://www.amazon.com/dp/B005FMRZCO>).

Darbs pie partizānu tēmas turpinās, jo materiāli visu laiku tiek papildināti.

 

Aleksandrs Kiršteins

Aleksandrs Kiršteins, arhitekts un politisks/valsts darbinieks, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, ir partizānu projekta rosinātājs.