RAKSTU KRĀJUMS ERNSTA GLIKA PIEMIŅAI

Mach dich auf und werde licht/Celies nu, topi gaišs. Zu Leben und Werk von Ernst Glück (1654-1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale)/Schiller Ch., Grudule M. [Hrsg.]. Halle: Harrassowitz, 2009. 281 S. ISSN 1860-5842. ISBN 978-3-447-05735-6

 

Pagāja vairāki gadi, līdz Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesores Māras Grudules un Berlīnes Humbolta Universitātes profesores, baltu valodu un Baltijas-Vācijas kultūras kontaktu pētnieces Šilleres (Christiane Schiller) pārdomātā un rūpīgā redakcionālā izpildījumā veidotā rakstu krājumā vainagojās 2005. gadā Hallē notikušās vācu izcelsmes teologa, izglītības veicinātāja, dzejnieka un poliglota Ernsta Glika 300. nāves dienai veltītās konferences referātu apkopojums.

2009. gadā vācu valodā klajā nākušais rakstu krājums Mach dich auf und werde licht / Celies nu, topi gaišs (Halle, 2009) joprojām ir uzmanības vērta fenomenoloģiskas ievirzes pētniecības parādība, liecība tam, kā dažādu zemju (Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Latvijas) un nozaru kultūras vēsturnieku atšķirīgā pētījumu pieredze un zinātniskās intereses papildina un bagātina priekšstatus par starptautiskā mērogā atpazīstamo personību.

Latviešu kultūras vēsturē Glika vārds pirmām kārtām saistās ar Bībeles tulkojumu, notikumu, kas nozīmīgs ikvienas Eiropas tautas vēsturē. Taču uzmanību izpelnījies arī viņa ieguldījums skolu dibināšanā un zemnieku izglītošanā, tāpat reliģisku tekstu sarūpēšanā latviešu draudžu vajadzībām.

Krājums strukturēts četrās nodaļās, kuru izveides pamatā bijis Glika dzīves un darbības laikmets, viņa personība un darbības vietas. Vairums no 14 autoru 15 rakstiem (Māra Grudule krājumā pārstāvēta ar divām publikācijām) ietilpināts nodaļās, kas akcentē Glika pienesumu latviešu un krievu kultūrai. Ar tām saistīta viņa dzīve un darbība. Savukārt izcelsme un izglītības gaitas, arī vāciskā gaisotne 17. gs. Vidzemē ir gana nozīmīgs pamats tam, lai Glika izpētei piepulcētos arī vācu kultūras telpas pētnieki.

Satura ziņā raksti reizumis sniedzas pāri nodaļu ietvariem, un tas ir neizbēgami, jo autori savos pētījumos tiekušies pēc plašāka skatījuma, nevairoties no dažādu zinātņu (izglītības un reliģijas vēstures, valodniecības, literatūrzinātnes u.c.) saskarēm.

Jāpiebilst, ka Ernsta Glika personība un padarītais bijis arī iepriekšējo paaudžu izglītības, teoloģijas, grāmatniecības un literatūras vēsturnieku pētījumu objekts; to vēlreiz apliecina publikācijām pievienotās literatūras atsauces un avotu norādes. Krājuma autori labi pārzina ne tikai savu, bet arī citzemju pētnieku darbus. Arhivāliju meklējumiem un izmantojumam valstu robežas nav bijušas šķērslis.

Zinātniskās novitātes, kas atšķir 21. gs. sākuma pētījumus no priekšgājēju publikācijām un paver iespējas precīzākam Glika veikuma izvērtējumam, pirmām kārtām saistās ar padziļinātu, uz kultūrvēsturiskās telpas un laika apjausmu vērstu, dzīves un darbības konteksta izpēti. 17. gs. beigu cēlienu kā pretrunīgu, neviennozīmīgi vērtējamu pārmaiņu laiku savā pētījumā Vidzeme ap 1700 interpretējis vācu vēsturnieks Pistolkorss (Gert von Pistolkors), argumentēti un izsvērti kliedējot latviešu un igauņu historiogrāfijā nostiprinājušos priekšstatus par „labajiem zviedru laikiem”. Ievaddaļā „Vidzeme – Zviedrija – Krievija” publicēta arī kultūrvēsturnieka Jāņa Krēsliņa jun. studija „Identitātes meklējumi un zviedru agrīno jaunlaiku baznīcas un izglītības politika”. Tajā ar autoram piemītošo tēlainību un filozofisko apcerīgumu latviešu Bībeles tulkojums meistarīgi projicēts kā viena no likumsakarīgām izpausmēm Zviedrijas valsts izveides un nostiprināšanas procesā.

Interpretāciju daudzveidība ir viena no būtiskākajām rakstu krājuma vērtībām. Summējoties motīvu, ideju, reliģiskās dzīves un politisko norišu skaidrojumiem, krājumā tiek radīta daudzslāņaina laika un telpas aina, barjera pret vienkāršotiem un vienpusīgiem secinājumiem.

Glika daudzpusīgās darbības motīvu izpratnei nozīmīgs ir teoloģijas vēsturnieces Albrehtas-Birkneres (Veronika Albrecht-Birchner) pētījums „Glika attieksme pret F. J. Špeneru un A. Hermani Franki jeb: vai Gliks bija piētists?” Autore uzsver, ka latviskā Bībeles tulkojuma rašanos lielā mērā sekmējusi Vidzemes superintendanta J. Fišera pievēršanās piētisma idejām. Piētismam piemītošais Bībeles kustības raksturs šajā gadījumā sakrita ar tiem ortodoksālā luterisma Bībeles izplatīšanas centieniem, kas bija tuvi arī Glikam, pirms viņš vēl nonāca Vidzemē, kur izveidojusies idejiskā tuvība un ciešāka saskare ar piētisma teologiem, kas saglabājusies līdz Glika mūža beigām. Glika un Fišera kopdarbība igauņu un latviešu Bībeles tulkojumu sagatavošanā izklāstīta igauņu grāmatzinātnieces Līvī Ārmas (Liivi Aarma) plašajā publikācijā „Ernsts Gliks un Johans Fišers: viņu loma igauņu un latviešu Bībeles tulkojumos”. Tajā sniegtais Fišera izdevējdarbības aplūkojums ir vērtīgs papildinājums latviešu bibliogrāfes Silvijas Šiško un vēsturnieka Edgara Dunsdorfa (1904-2002) agrākajiem pētījumiem.

Rakstu krājuma autoru uzmanību izpelnījušās arī Glika personības iezīmes. Šādi ievirzītajos pētījumos vērojamas vairākas novitātes, kas saistās ar viņa pasaules uzskata un literāro dotumu raksturojumu. Glika dzejas mantojuma aplūkojumam veltīta Māras Grudules publikācija „Ernsts Gliks kā dzejnieks”. Veltījumu dzejas paraugi, baznīcas dziesmas latviešu un krievu valodā, pētnieces vārdus pārstāstot, Bībeles tulkojumu gan neaizēno, tomēr, rūpīgi analizēti (kā tas vērojams šajā gadījumā), raksturo gan sava laika literatūru, gan autoru. Piebilstams, ka uzmanības vērtas 17.gs. literārās daiļrades liecības ir atrodamas arī Fīrekera dzejas pavēnī. Saistoši ir lasīt lappuses par Glika veiktajiem baznīcas dziesmu atdzejojumiem krievu valodā. Gliks tajās atklājas ne tikai kā poliglots, bet, šķiet, arī kā literāts ar apskaužamu iejušanās spēju viņam svešā valodā un mentalitātē.

Vairāki autori pievērsušies līdz šim mazāk pētītiem Glika fenomena recepcijas aspektiem, personas un viņa rakstu mantojuma ietekmēm, kas samanāmas latviešu literatūrā, valodniecībā, teoloģijā. Māras Grudules rakstā „Gliks kā figūra (literārs tēls?) latviešu rakstniecībā” sniegtais analītiskais pārskats aptver dažādu laiku un mākslinieciskā līmeņa ziņā savstarpēji atšķirīgus sacerējumus. Glika dzīves stāstu spilgtinājusi arī viņa audžumeita Marta, kam liktenis bija lēmis kļūt par Krievijas valdnieci Katrīnu I. Krājumā „Martas problēmai” veltīts Šipana (Michael Schippan) raksts „Ernsts Gliks un Katrīna I”. Bībeles tulkojuma ietekmi uz latviešu rakstu valodas veidošanos aplūkojis valodnieks Pēteris Vanags, savā publikācijā skarot ne tikai ortogrāfijas, bet arī literārā stila, leksikas un frazeoloģijas aspektus.

Grāmatā ir arī vairāki pētījumi par Glika daudzpusīgo darbību Krievijā, kur aizritējuši viņa dzīves pēdējie gadi (1703-1705). Glika dibinātajām skolām, prozas un dzejas tekstiem un manuskriptiem pievērsušies vairāki krievu un citzemju slāvisti – Vera Aleksandrovna Kovrigina, Helmuts Keiperts (Keipert), Svetlana Mengele (Mengel), Silke Broma (Brohm).

Nokļuvis citā, pavisam atšķirīgā vidē, Gliks saglabā interesi par tām darbības jomām, kas viņam bija tuvas arī Vidzemē. Darbība Krievijā ir viens no atbalsta punktiem izcilās personības iekšējās virzības izpratnē. Liekas, nekļūdīšos domājot, ka darbs un laiks, kas pagājis gādājot Dieva vārdus, izglītojot latviešu zemniekus (to visu kopā var dēvēt arī par civilizēšanu) nav bijusi nejaušība, bet mūža misijas izpausmju iespēja 17.gs. Vidzemē.

*         *         *

Gan 2005. gada konference, gan 2009. gadā publicētais krājums ir uzskatāms apliecinājums pārvērtējumu nepieciešamībai un auglīgumam kultūras vēstures un humanitāro zinātņu jomā. Jaunu avotu, metožu un kontekstu pētniecība var padziļināt izpratni un sniegt arī būtiski jaunus pētījumu rezultātus.

Ināra Klekere

Rakstu un nodaļu nosaukumi tekstā sniegti latviskā tulkojumā.

 

Filoloģijas doktore Ināra Klekere ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja. Publicējusi rakstus par grāmatniecības un literatūras vēstures jautājumiem. Zinātniskās intereses saistās ar latviešu literārās domas attīstību laikposmā līdz 19. gs. vidum.