Jaunā Gaita Nr. 27. maijs - jūnijs 1960
kripatas
Maija beigas Stokholma notikusi skate „Tāpēc mēs bēgām”. Par skati plaši ziņoja ne tikai visi laikraksti, bet ari televīzija un radio. Daļēji par šo ievērību „jāpateicas” izstādes telpas direktoram Rūnem Ternblūmam, kas bija cēlis iebildumus pret izstādes materiāliem, kas — pēc viņa domām — esot tendenciozi un „zviedru publikai nepiemēroti”. Šis formulējums pamudinājis Dienvidzviedrijas lielākā laikraksta „Sydsvenska Dagbladet — Snällposten” karikatūristu Figgi uzzīmēt šeit pārpublicēto ainu:
 Izgriezts no SDS, Malmē. Zviedru teksts: „Prom Patiesība, netraucē! Kuš! Jūs varat būt Patiesība, cik tik vien gribat! Bet šeit Jūs nedrīkstat ienākt, nenovilkusi kurpes. Zviedru tautu nedrīkst traucēt”. Paraksts: Manis, Figges, zīmēts, kamēr direktors Ternblūms negrib ļaut nākt gaismā tam, ko viņš uzskata par nepiemērotu mūsu tautai Baltiešu komitejas izstādē „Tāpēc mēs bēgām” , kam noīrētas telpas pie viņa. |
Skate bija liela mēra Stokholmas jaunās paaudzes darba rezultāts. Latviešu stenda iekārtošanu veikuši Valda Kajaka un Ervīns Grīns, abi Jaunās Gaitas līdzstrādnieki. Izstādes namamāte bijusi Vilma Tenese, Eiropas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēde, un viņas palīgi Stokholmas latviešu jaunieši Pēteris Janelsiņs, Juris Breikšs, Daina Dinviete, Aija Janelsiņa, Sarmīte Kaulēna, Inga Ozoliņa, Inese Šķiltere un Justīne Zemgale. Latviešu vakarā kori diriģēja Andris Vītoliņš.
˜
Jāņa Mediņa 70 gadu jubilejas koncerts notika Stokholmas koncertnama mazajā zālē 8. oktobrī. Programmas izpildītāji — dziedātāja Irēne Pētersone-Dzene, čellists Atis Teichmanis, vijolnieks Alfrēds Dunkelis, pianistes Irēne Dunkele un Guna Kurme. Programmā — Mediņa jaunais Trio klavierēm, vijolei un čellam, svīta čellam un klavierēm , sonatīna klavierēm un 18. daina, kā arī virkne solo dziesmu.
Jubilejas svinību ietvaros tika paziņots, ka Jānim Mediņam par viņa izciliem nopelniem latviešu radošā skaņu mākslā piešķirts Jaunās Gaitas mūža goda abonements.
Jāpiezīmē, ka Jaunās Gaitas redakcija, uzsākot šo tradīciju, piešķīra š.g. 24. septembrī 1. mūža goda abonementu izcilajam dziedonim un aktierim Ādolfam Kaktiņam viņa 75 mūža gadu atceres gadījumā.
˜
ZINTIS — latviešu žurnāls angļu valodā iznāk četrreiz gadā atbildīgā redaktora Hugo Atoma vadībā. Saturā: māksla, literatūra, zinātne, valodniecība, mūzika, latviešu mītoloģija, dainas, tautas tērpi, dejas, vēsturiski jautājumi, plašs illustrātivais klāsts. Pasūtinājumi un raksti adresējami: Magazine „Zintis”, 719 W. Willow St. , Chicago 14, Ill., USA Gada abonements: $2.00.
˜
bez komentāriem . . .
Jūs ar esat drausmīgi cilvēki, neliekat tiem labajiem ļautiņiem mieru. Tik daudz tie darījuši mūsu tautas labā. Ļaujiet tak atpūsties: „Pamazām brauciet un klusu! Līķratus netriciniet!” Mūsu tautas varoņi (vadoņi? -Red.) — arī tie ir kļūdījušies. Kaut būtu reiz bijis kāds trakais, kas būtu uzdrošinājies cīnīties pret sarkano zirnekli 1939. gadā. Neviens... Somi cīnījās — kādēļ ne mēs? Dažreiz rūgtums par vecajiem. Tie sagaida, ka mēs viņiem ļoti pateicīgi. Par ko gan? Par šo nožēlojamo ratā salaisto pasauli, kuŗu tie mums nodod? Par viņu savārītām putrām, kas mums kā nebūt jāizstrebj? Pazemīgi tiem būtu jāatkāpjas: „Mēs mēģinām uzcelt labāku pasauli, mums neveicas. Pamēģiniet jūs — varbūt, ka atradīsit pareizo ceļu.” Bet nē, ja jaunatne nebrien šiem pakaļ purvā, tad tā ir nosodāma. Kāpēc šie pašlaik uztraucās par BT — laikam aizkarti sāpīgā vietā...
L.K.O.K. meita vēstulē Brīvības Talcinieka redakcijai. (BT Nr 23)
˜
Vairums jauno latviešu Amerikā ir pasīvi un vienaldzīgi pret polītiku. Jautājumos, kas skaŗ Latviju, viņi daudzreiz izrāda stingru lojalitāti pret jauno zemi, un tikai tad, kad šis priekšnoteikums ir apmierināts, viņi sāk domāt, vajadzētu vai nevajadzētu atbalstīt cīņu par savu vecāku bijušo valsti, kas daudziem sveša.
Iekārtojušies un apprecējušies, viņi audzina bērnus, pāris reizes gadā aiziet uz kādu latviešu sarīkojumu un pavada brīvlaiku, satiekoties ar līdzīgiem pārīšiem vai aplēšot nākamā mēneša budžetu. Par pārējo pasauli viņiem maz intereses. Šis pasīvais vairākums, kas raksturīgs katrai paaudzei katrā tautā, ir nozīmīgs faktors vēlēšanās, ziedojumu vākšanā, sarīkojumu budžetu sastādīšanā un dažādās statistikas. Viņi savu potenciālo spēku arī apzinās un jūtas svarīgi un neaizstājami līdzdalībnieki visu pasākumu īstenošanā.
Ojārs Celle par tautisko sadzīvi Ziemeļkalifornijā. (Pēc Ziemeļkalifornijas Apskata)
˜
Pēc šī kara dzimušas daudzas valstis, melnas un dzeltenas, bet mēs nevaram uzrādīt kaut vienu, kur tas būtu noticis bez tautas gara līdzdalības „ Ilgi brīvības dzinās briešanas gadi vienmēr ir tie, kas izmanto notikumus. Nu kļūst redzama arī starptautisko apstākļu nozīme. Tie allaž mainās un brīžiem var kļūt labvēlīgāki kādas tautas brīvībai. Bet tad tautas brīvības un cīņas garam jābūt gatavam dažkārt ātri un, asinis ziedojot, mesties notikumu norise, lai tos ietekmētu sev par labu.
Pēc trimdas ilgās pieredzes visas pasaules mērogā varam ar lielu drošību teikt, ka vecā formula tautu pastāvēšanai joprojām piepildās: brīvība nāk tam, kas to karsti grib,
Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā priekšsēdis Viktors Upeslācis 1959. g, 18. novembrī.
