Jaunā Gaita nr. 270. rudens 2012
Rudīte Mazūre Godfrey
RIGA NOUVEAU BABES
Tā saucas latviešu mākslinieku Kristiānas Dimiteres, Rutas Linītes, Rudītes Mazūres Godfrey, Roberta Koļcova, Aivara Vilipsona, Ērika Jerumaņa izstāde galerijā Norbertellen – at the Gallery Row in the Historic Core of Downtown Los Angeles (3.III-28.IV). Uz galerijas (īpašnieks: Ēriks Jerumanis) apmēram 700 Dienvidkalifornijas tautiešiem izsūtītajām pastkartēm attēlota Vilipsona slavenā Calipso grafika ar „beibi“ un vīnogu ķekaru, bet otrā pusē – Rīgas siluets negatīvā un izstādes informācija. Atklāšanas dienā galerijas telpas likās pārāk šauras – bija ieradusies septītā daļa ielūgto. Apmeklētāji nāca un gāja. Latviešu mākslinieku izstāde Losandželosas sirds džungļos – „ar sejām“ uz ielu (galerijas skatlogā varēja lasīt mākslinieku vārdus)! Cienasts – Melnais balzams un upeņu sīrups – nedaudz sasaucās ar Linītes tekstiliju „Meitene ar upenēm“ skatlogā. Losas centrs lika atcerēties Aleksandra Čaka vārdus: ...un uz stūra kur naudu lūdz ubags sev greizs...
Eleganti, skaisti, ar filigrānu meistarību veidotie mākslinieku darbi pārsteidza galerijas apmeklētājus. Šoreiz, šinī tālajā krastā, tie uzrunāja pasauli kā Rīgas Jūgenda mazbērni! Gluži nejaušība, bet varbūt arī sakritība ar kādu lielāku spēku, ka ēka, kurā atrodas galerija Norbertellen, ir tipiska jūgendstila ēka.
Galerijas durvis un ēkas fasādi grezno jūgendstila dekoratīvie motīvi, kā arī ļoti populārais jūgendstila ēku rotājums – sievietes tēls. Šis tēls arī ir galvenais un nesošais visos sešu latviešu mākslinieku darbos. Kopā gandrīz 50 darbi! Galerijas silto gaisotni īpaši izcēla tekstilmākslinieces Rutas Linītes tekstīlijas, darinātas kā lineāri griezumi melnā filcī, rotāti ar pērlēm, izmantojot arī kokvilnas materiālu, kur grafiski mežģīnraksta zīmējumi stāsta par divu cilvēku jūtām – divi ir cerība, divi ir visa sākums un turpinājums... Nenoliedzami, izstāde sevī nesa MĪLESTĪBAS vārdu.
Katra Aivara Vilipsona grafika ir smalks stāsts un notikums. Vairākiem darbiem ir izteikti erotiska noskaņa. Bija redzama arī viena no slavenajām „beibēm“ no viņa oriģinālgrafikas Beibe ar lakatiņu (1997). Visas grafikas rotā mākslinieka raksturīgais paraksta zīmogs, kura sensen nosapņotie iniciāļi grezno arī viņa gredzenu. Pastkartei izvēlēto grafiku Calipso atklāšanas dienā iegādājās jauns amerikāņu uzņēmējs. Vilipsons jau tapis par Rīgas leģendu ar personisku vietiņu kafejnīcā „Osiriss“, ar sava vārda uzrakstu pie bāra letes. Viņa darbi grezno kafejnīcas sienas. Mākslinieks arī dzejo. Aivara Vilipsona Sumpurņa suneti šoziem atrada Latvijas lasītāju sirdis. Drīz nāks klajā Vilipsona 20 gados radīto darbu apkopojums grāmatā ar vairāk kā 100 darbiem. Jāpiemin, ka mākslinieks ir absolvējis Rīgas prestižās mākslas skolas (Rīgas Lietišķo Mākslas skolu un Latvijas Mākslas akadēmiju) kā tēlnieks. Tas atspoguļojas mākslinieka grafikās, kur plastiskās formas ar jūtamu dimensiju tiek panāktas tikai ar melnbaltiem laukumiem un līniju.
Verot vaļā galerijas durvis, uz pretējās sienas redzami Kristiānas Dimiteres „kliedzošie“ darbi. Grafikā Muzikants atskan vesela rinda skaņu melnbaltā un zeltā! Mērkaķēna tēls ar stabuli, paslēpies magnolijas ziedu šūpulī, Art Walk dienās ievilināja ne vienu vien Losandželosas mūziķi. Kristiānas darbi skan mūzikā! Zvaigznē un Mēnesī, vislielākajā no viņas četriem oriģināliem, zvaigzne ar beretīti plīvojošos zelta matos vizina Mēnesi uz slēpēm. Ironiski, ka daudzi amerikāņi šajā darbā saskatīja līdzību ar ASV Brīvības statuju. Kristiāna, izcilu aktieru atvase, savos darbos ienes teātri. Pati par sevi: Viss, ko darīju un daru joprojām, ir arī manas neredzamās dzīves stāsts – reizēm naivs, reizēm neizskaidrojams. Kristiāna ir tēlniece, un savus darbus gan formā, gan uz audekla un papīra vienmēr papildina ar krāsu.
Roberta Koļcova katra līnija ir ģeniāla, viņa grafikas – filigrāni nostrādāti meistardarbi. Mākslinieks par saviem darbiem rakstīja šo rindiņu autorei: Rāmējot manus darbus, lieto parastos stiklus, lai viņos atspoguļojas visa pasaule. Šeit jāpiemin, ka atvedu mākslinieku darbus no Latvijas un, kā jau metālmāksliniece, ievērojot mākslinieku prasības, visus darbus pati ierāmēju. Izstādē Roberts ciemojās ar divām oriģinālgrafikām – Laiks ir un Laiks nav. Pārējie darbi bija mākslinieka parakstītas un apzīmogotas oriģinālkopijas. Piekritēju netrūka, un kā gan savādāk – savulaik savu mākslas kolekciju papildinot, Roberta darbus iegādājusies Somijas prezidente Tarja Halonena, mūsu prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un vēl daudzi sabiedrībai zināmi cilvēki. Art Walk stundās galerijā Norbertellen Roberta Koļcova darbi tika apbrīnoti visvairāk. Jādomā, viņa pasaulīgais, virtuozais skatījums un sniegums valdzināja Losandželosas publikas prātus.
Galerijas Norbertellen īpašnieks Ēriks Jerumanis ir trešās paaudzes Kalifornijas latvietis. Viņš apbrīnojami labi iekļāvās izstādes atmosfērā ar saviem darbiem līdzās „Rīgas Jūgenda mazbērnu“ līnijām. Mākslinieka radītie akti ir jūtīgi otas triepieni un vīzijas. Ēriks un viņa dzīvesbiedre Margarita vada galeriju jau trešo gadu. Īpašnieki galerijas nosaukumu izvēlējušies saliekot kopā savus otros vārdus – Norberts un Ellen. Paldies viņiem par uzņēmību, laipnību un viesmīlību. Skat. arī internetā <www.kolcovs.com>, <www.vilipsons.com>, <www.vilipsons.lv> (šeit ieteicams noskatīties filmu par R. Koļcova un A. Vilipsona 90. gadu māksliniecisko darbību), <www.rudite.com>, <www.biletens.com> (aprīļa/marta laidienā apskats par aplūkotās izstādes norisi).
* * *
Pašas Rudītes grafikas Rīga Nouveau Babes izstādē, bez izteiksmīgās līnijas, sevī vēl nes gan krāsu, gan zeltu. Rudīte ir metāla dizainere, beigusi mākslas skolas Rīgā. Maģistra grāds metāla dizainā iegūts Stokholmā. Līnija un forma ir viņas spēcīgā puse. To var sajust mākslinieces darbos tikpat daudz kā tēlojuma kaisli, ironiju, joku vai stāstu no kāda tāla sapņa. Rudītes grafiku sižets ir nevainīgi naivs uz robežas ar neķītru izaicinājumu. Katra darba pamatā savs stāsts, ko skatītājs var tulkot kā vēlas. Kamulos Melnais Valrieksts atspoguļo likteņstāstus caur saknēm un zariem. Koka stumbrā redzami vīrieša tēli, uz pleciem turot visu dzīvi. Māksliniecei patīk ironizēt. Pēdējā laikā viņa ar to atraisās arī dzejā. Viņas sapnis, noorganizēt izstādi tālajā krastā kopā ar saviem Latvijas 80. gadu mākslas skolu vienaudžiem ir piepildījies pēc Kalifornijā nodzīvotiem 12 gadiem un pēc 20 gadu prombūtnes no dzimtenes. (Linda Treija)