Jaunā Gaita nr. 270. rudens 2012

Jaunā Gaita Nr. 270

Šis ziņojums sasniegs lasītājus pirms drukātā rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai Jaunā Gaita rudens numurs būs nonācis savu lasītāju rokās, bet abonenti kas e-pastā saņemuši tā elektronisko versiju (t.s. „.pdf” datni) jau pasteigušies liecināt, ka jaunais numurs izdevies, kā jau vienmēr, reti izcils! Lindas Treijas vāka apdare esot pat „seksīga” atskaņa no „Chansons de Bilitis” (kaut bez mūzikas), un atgādinot 1920. gados piedzīvoto brīvību latviešu mākslā... Līdzīgu noskaņojumu izraisa arī redaktores Treijas izvēle mākslas reprodukciju klāstā žurnāla iekšpusē, kur redzami Gerdas Rozes darbi un, no „Riga Nouveau Babes” izstādes Losandželosā šāgada pavasarī, Roberta Koļcova un Rudītes Mazūres Godfrey darbi. Pati māksliniece Mazūre Godfrey dzīvelīgi un silti apraksta šo izstādi. Krāsu un līniju zintnieka Laimona Mieriņa dzīvesstāstu turpina šķetināt Māris Brancis.

Dzejnieks Uldis Bērziņš uzskata, ka valoda ir vairāk nekā darba rīks sazināšanās vajadzībām − tā ir neatkarīga dzīva būtne, kas ar cilvēka starpniecību nonāk saskarē ar fizisko pasauli. Septiņos dzejiskos „motīvos” viņš rāda piemērus. Nosaukdams septiņus cilvēkus vārdā: Olafu Gūtmani, Gunti Eniņu, Māri Bišofu, „freidistu”, Juri Rolandu Zvirgzdiņu, Džeku Londonu un Egīlu Plikpaura dēlu, Bērziņš katram veltī īsu tādu kā šamaniskas inkantācijas fragmentu, bez skaidra sākuma un gala, mīklainu, bet tomēr – nepārprotami dziļu un veselu.

Madaras Rutkēvičas īsstāstā „Baba” stipru emociju uzplūdumā bailes, aizvainojums, vainas apziņa un skumjas šķietami šķeļ vīru no sievas un tomēr tuvina vienu otram naktī kamēr sievas vecāmāte šķiras no dzīves.

Kārlis Vērdiņš komentē Baibas Bičoles dzejisko ražu, atzīmēdams, ka „Elles ķēķa” principu – mikrokosms un makrokosms atspoguļo viens otru – Bičole „noved līdz konsekvencei, pasaules norises vienādojot ar sievietes ķermeni, savukārt personības psihiskos procesus pārvēršot simboliskos dabas tēlos.”

Una Alksne sava pētījuma „Estētisms Friča Bārdas lirikā” pirmā daļā apraksta kultūras strāvojumus Eiropā 19. gs. vidū, kas veidoja un ietekmēja latviešu lielā romantiķa un ekspresionista Bārdas dzejiskās vielas izvēli un izteiksmi.

Liene Lauska liecina par rakstu mākslas mūzas noturību septiņos latviešu rakstniekos visgrūtākajā pēckara laikā trimdā Vācijā, pieminēdama Pēteri Ērmani, Jāni Jaunsudrabiņu, Zeltīti Avotiņu, Irmu Bērziņu, Oskaru Kalēju, Vili Lesiņu un Nikolaju Lečmani. Savukārt Juris Silenieks augsti vērtē Lauskas grāmatu „Pēteris Ērmanis und Jānis Jaunsudrabiņš: Die soziale und kulturelle Integration lettischer Schriftsteller in Lettland und im deutschen Exil”

Zigurda Elsberga tulkojumā Gintera Grasa dzejolis „Ko vajag pateikt” (Was gesagt werden muss) uzrunā arī latviešus, brīdinādams pret līdzdalību, noklusējot „jau tā trauslā pasaules miera” apdraudēšanu no kodolvaras Izraēlas. Rolfs Ekmanis pavadrakstā apgaismo šī dzejoļa kontekstu un kontroversiju, ko tas izraisīja pasaules presē.

Sarunā ar Ingmāru Balodi, lietuviešu rakstniece un mākslas vēsturniece Kristina Sabaļauskaite stāsta par savu 17. gs. vēstures romānu „Silva rerum” un tā turpinājumu „Silva rerum II”.

Par pašaizliedzīgu darbu Aleksandra Kinklāva vārdā nosauktās mākslas galerijas izveidošanā Garezerā Mišigenā, Līga Ejupe saņem Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda balvu. Intervijā ar Juri Zommeru Ejupe paskaidro, ka šī galerija darbojas gan kā mākslas darbu krātuve, gan kā izejpunkts ceļojošām izstādēm.

Ērika Raistera Piemiņas fonda balva šogad piešķirta Frankam Gordonam, kura novērojumu un komentāru krājums izdots pērn zem virsraksta „Publicistika”. Rolfs Ekmanis sniedz detalizētu un kodolīgu viņa mūža darba aprakstu un apliecina, ka Gordons, kaut žīdu tautai piederīgs, visu mūžu bijis latviešu autors.

Juris Šlesers apraksta un komentē divas grāmatas: Jura Zīverta „Kā mēs pārdzīvojām ‘visinteresantāko’ laikmetu vēsturē: Otrais pasaules karš un manas paaudzes likteņgaitas” un sešu vēsturnieku anotēto „(Divas) puses / Latviešu kara stāsti: Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās.”

Dāvids Zalāns, vecākais referents LR Finanšu ministrijas Eiropas Sociālā fonda plānošanas nodaļā, rūpīgi dokumentē un aukstasinīgi argumentē „Par vienlīdzību”, secinādams, ka ekonomiskas nevienlīdzības pieļaušana jebkurā valstī rada problēmas itin visai sabiedrībai un nav nekādi attaisnojama.

Laimonis Purs raksta „Uzdrīkstēšanās” trešā turpinājumā sniedz fascinējošas liecības par žurnalistu Rafaēlu Blūmu un rakstnieku Ēvaldu Vilku un viņu darbošanos laika posmā pēc Staļina nāves.

Dažos vārdos blīvā sakopojumā ir Viļņa Auziņa, Māra Branča, Rolfa Ekmaņa un Vitas Gaiķes kodolīgas īsziņas zem virsrakstiem „mūžībā aiziet”, „jaunizdevumi”, „cildinājumi”, „mūzika”, „tēlotājmāksla”, „tradīciju veicināšana”, „scripta manent”, „tīmeklis”, „diaspora”, „dubultpilsonība”, „periodika”, „ērmīgas būšanas”, „Latvija – ar skatu viņdienās”, „Latvija – ar skatu mūsdienās”, „Latvijai visapkārt”, „ANO/AI/ECHR”, „citur ģeopolitiskajā telpā” un „statistika”.

Kiberkambara nodaļā vēstkopas „Sveiks” dalībnieki pārrunā grūto jautājumu par zinātnes lomu reliģijā un arī otrādi.

Grāmatu recenzijas:

Voldemārs Avens par Māra Branča „Krāsa un līnija: Laimonis Mieriņš”; Aina Siksna par Andras Manfeldes uz Sibiriju deportēto vecvecāku likteņstāstu „Zemnīcas bērni”; Juris Žagariņš par Andrieva Ezergaiļa „Lapu agonija. Grāmata par Intu”; Andrejs Ģērmanis par gleznu reprodukciju klāstu „Uldis Zemzaris. Jūra un krasts / The Sea and the Shore.”; Juris Silenieks par Vilņa Baumaņa agro trimdas gadu Ņujorkā aprakstu „Pārbaudījums”; Vita Gaiķe par Lidijas Dombrovskas dienasgrāmatu ierakstiem „Klaidonis ar krizantēmu” un Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies 2012 g. pavasara numuru.

Jaunās Gaitas atsevišķu numuru par $10 varat pasūtināt rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam, tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>.

Tie neabonētāji, kuri uzskata sevi par kultūras cilvēkiem, pavisam viegli var iegūt abonētāja statusu. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā tikai $76, vienu gadu (četri numuri) − $39. Sūtiet čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā (vēlams ASV dolāros, bet varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus rudens numura rakstus, kā arī arvien topošo bet jau plašo Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu, var apskatīt JG mājas lapā: <www.zagarins.net/JG>.

Juris Žagariņš