Paldies par JG269! Kaut kas traks, nācās atlikt darbus un ātri no vāka līdz vākam. Laikam jau skats no tālienes ļauj salikt tik koncentrēti būtiskāko. Domāju, ka arī izdevums, kā mākslas un komunikācijas veids, ir paaudzes lieta. Knuta Skujenieka un Laimoņa Pura pārdomas un atceres šobrīd ir īsti vietā.

Dagmāra Beitnere, Rīgā

 

 

Liels paldies par, kā vienmēr, iespaidīgo Jaunās Gaitas vasaras nr. Ar pateicības jūtām uztvēru sirsnīgo un goddevīgo atvadīšanos no Broņislavas Martuževas. Un jo īpaši aizkustināja piemiņas veltījums poļu dzejniecei Vislavai Šimborskai. Savulaik, kad latviski Ulža Bērziņa lieliskajā tulkojumā parādījās viņas dzejoļu izlase Apsveiksim skudras (1979), Šimborska bija mūsu paau­dzes sevisķi mīlēta un apbrīnota dzejniece. Latvijā par viņas aiziešanu, šķiet, nebija nekādu ziņu. Paldies arī par Helēnas Hofmanes daudzajiem izteiksmīgajiem fotoportretiem! 

Ruta Čaupova, Rīgā 

 

 

Par JG itin jestro vasaras numuru (269) atkal un vēlreiz prieks!

Jānis Elsbergs, Rigā

 

 

Kāds prieks! Šodien Ulža Bērziņa dzimšanas dienā saņēmu JG269. Lieliski! Paldies! Priecājos gluži kā bērns.

Marija un Leons, Rīgā

 

 

JG269 it sevisķi patika Jura Zommera gabals par grāmatu tārpu – tā jau iet ar tām lasāmvielām, visi kakti pilni... tās Šteina bildes arī ir OK. Čikāgas lasītpratēju pulciņu loti labi vada Uģis Sprūdžs, viņš tik tiešam piestrādā pie grupas vadīšanas, labi pārzina literatūru un arī māk mūs visus dalībniekus iesaistīt pārrunās par lasīto darbu. Pēdējā laikā lasījām Marģera Zariņa Viltoto Faustu, PPP, Māras Zālītes Margaretu un tad jau vēl „pa deič” izvilkumus no Gētes Fausta, arī ieskatījāmies kā Rainis to ir tulkojis.

Ivars Antēns, Čikāgā

 

 

Piezvanīja sieva no Siguldas un teica, ka atnākusi Jaunā Gaita 269. Paldies!

Ainārs Zelčs, Alūksnē

 

 

JG269 varena gan! Cik pamatīga saturā! Ik raksts lasāms.

Māris, Jelgavā

 

JG269 saņēmu un piespiedu savas vārgās acis izlasīt. Īpaši saistoši bija iepazīt noklusēto pagātni – Ivara Alķa apskatā par Alņa Arvīda Avota grāmatu Brīve-nebrīve un turpinājumā par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā, pret kuriem Rietumu politiskās aprindās bijuši ietekmīgi nelabvēļi.

Laimonis Purs, Zaubes pagasta „Biķerniekos”

 

 

Paldies par JG269. Ļoti patika Unas Alksnes „Tramvajs Čaka dzejā”.

Dace Micāne-Zālīte, Ņujorkā

 

 

Patīk JG269 Ilgvara Šteina vāks, spēcīgs, un arī raksts par viņu. Un ne jau tikai, daudz interesanta, ko redzēt un lasīt, kā jau tas parasti, kad saņemu svaigu, tikko ceptu JG.

Haralds Norītis, Austrālijā (Gold Coast, Qld.)

 

 

JG269 izveidota ļoti bagātīga – neizlasīties, neizskatīties. Paldies!

Jānis Liepiņš, Rīgā

 

 

Paldies par JG269. Ļoti informatīvs materiāls.

Ivars Tāle, Rīgā

 

 

Aizvien gaidu katru JG numuru un aizvien

tas pārsteidz un priecina ar svaigo un daudzpusīgo saturu.

Dagmāra Vallena, Ņujorkā

 

 

JG269 serde ir dzeja un dzejnieki no atvadrindām Broņislavai Martuževai līdz Helēnas Hofmanes izteiksmīgajai portretu virknei. Laba pazīme, ka daudzas lappuses gribas pārlasīt, teiksim, Indras Gubiņas dzejoļus, Knuta Skujenieka intervijā sacīto – trāpīts desmitniekā! –, Jāņa Liepiņa „Šķiršanās spēli” un ... gandrīz visu. Lai veicas arī turpmāk!

Imants Auziņš, Rīgā

 

 

Prieks, ka Linda Treija cītīgi piestrādā pie JG veidošanas, parādot jauno latviešu spējas un apdāvinātību.

Voldemārs Avens, Ņujorkā

 

 

Nevarējām sajūsmināties par JG269 nevasarīgo vasaras vāku. Īpaši daudz devusi Māra Branča pievenošanās JG saimei. Paldies par izvilkumiem no Laimas Līvenas vestules, iespēju iepazīties ar Vislavu Šimbor­sku, interviju ar Skujenieku, Pura „uzdrīkstēšanos”, saturā drošo radioraidījumu atskaiti. Labi, ka JG atrada Arvīdu Avotu. Nodaļa „Daži vārdi” jāapsveic ar garākām rindkopām, kas tos ievērojami atdzīvina. Paldies arī par Hofmanes foto klāstu, bet „masu skats” (32. lpp.) likās par raibu. Pievienojamies lasītājiem, kuri slavē Žagariņa tik labi paveikto.

Gundars un Valda, Tacoma, WA

 

 

Mildas Grīnfeldes vēstule Čakam – nudien kā īsta! (Vai nekļūdos?..)

Kiberkambarī „Neaizmirst savas tautas vēsturi”... Zīmīgi, ka traci ap bērniem un ieročiem sacēla tikai par Rīgas bērnudārzu „Pūcīte” (sk. marta ziņas), bet tāda nav bijis par Variešu pagasta Liepenes pamat­skolu. Izskaidrojums vienkāršs. Gundars Kalve nestāv ceļā kādām biznesa interesēm, nav iecerējis Rīgā būvēt bērnudārzus... Un ja viņš turklāt pakritizē ES, tad ir pavisam „labi”. Nebūs ES un demokratijas – nebūs Latvijas.

Ainārs Zelčs, Alūksnē