Jaunā Gaita nr. 270. rudens 2012

JŪRMALAS APJŪSMOTĀJS

Uldis Zemzaris. Jūra un krasts / The Sea and the Shore. Jūrmala: Aspazijas māja, 2011. 64 lpp.

 

Mākslu mīloša un cienoša latvieša – un ne tikai latvieša – grāmatplaukts kļuvis bagātāks par vienu greznu gleznu divvalodu albumu, kas laists klajā ar Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles Aspazijas māja un Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Projekta iniciatore ir Aspazijas mājas muzeja vadītāja Ārija Vanaga. Jūrmalā, arī Aspazijas mājā, notikušas vairākas mākslinieka izstādes, kas veltītas jūrai un jūrmalniekiem. Pirms trim gadiem savā 80-gadē Uldis Zemzaris izdeva atmiņu grāmatu Tāds es biju mellužnieks. Tagad Jūrmala no savas puses Zemzarim dāvina krāsainu pārskatu par viņa ieguldījumu glezniecībā. Autora ievadvārdus un paskaidrojumus zem reprodukcijām angliskojusi Astrīda Stahnke.

Kultūras darbinieki Jūrmalu dēvē par Raiņa un Aspazijas pilsētu, jo tā daudzās vietās glabā lielo dzejnieku piemiņu. Kad mellužnieks Zemzaris pēckara gados braukāja uz Rīgas mākslas skolu un vēlāk uz Mākslas akadēmiju, viņš apzinājās, ka nāk no vietām, kur vējš augstākās priedes nolauza. Mākslas akadēmijas diplomdarbā (1955) viņš uzgleznoja Raini Rīgas jūrmalā. Romantiķis dzejnieks, plīvojot šallei, iet gar bangojošu jūru. Aplūkojamā albumā reproducēta glezna „Dzejnieki Aspazija un Rainis Jūrmalā” (2011). Savulaik portreta glezniecību Uldis Zemzaris apguva pie mūsu klasiķa Jāņa Roberta Tilberga, un šis žanrs iet cauri visai viņa daiļradei, tāpat kā Raiņa tēma – no 1955. līdz 2011.gadam. Bet albums pārsvarā veltīts jūrai. Pats viņš raksta tā: Var teikt, ka esmu bijis tikai gar ūdensmalu gājējs, jūras apjūsmotājs un vērotājs, kas iedvesmojies bangu stihijās, pats stāvot drošībā uz sauszemes. Mana patiesā saistība ar jūru ir dzīvošana tās tuvumā, gleznām ierosmes gūstot, apstaigājot līču sēres, akmeņainos liedagus, kāpas un kraujas, iegaumējot gaismas un mākoņu spēles virs ūdeņu plašumiem. Esmu jūrmalnieks. Agrākie audekli ir no 50. un 60. gadiem, kad Mellužu, Ragaciema un Duntes liedagos vēl bija redzami zvejnieku tīkli, vabas un namiņi zivju kūpināšanai, kad līča vecie zvejnieki, sirmām uzacīm un pīpēm zobos, pulcējās pie melni nodarvotām laivām kā aizejošā laika liecinieki. Kā sirms laivasvīrs saulrieta gaismā tēlots (1963) arī vecais koktēlnieks Artūrs Bērnieks – dzīvoja Duntē un bija Zemzara draugs un modelis. Daudzās gleznas nākošajos gadu desmitos līdz pat pašam pēdējam laikam rāda mūsu jūras piekrasti visdažādākajās noskaņās. Lai runā darbu nosaukumi: „Jūras skarbums”, „Saulainā krastā”, „Gaismas tilts”, „Gaišā jūra”, „Jūra un vējš”, „Jūra rudens skarbumā”, „Staigājošie ledi”, „Vētrainas jūras studija” u.d.c. Starp ainavām parādās arī sievietes tēls, kura prototips bieži vien ir mākslinieka sieva Ilze – „Saulrieta gaismā”, „Baltā”, „Rūpes.Nakts”, žanriski zvejnieku portreti un kompozīcijas ar bērniem. Uldis Zemzaris prot ieraudzīt un atainot izteiksmīgus tipāžus, un tādus mēs redzam arī viņa ģimenes locekļu vidū: „Vecmāte ar mazuli”, „Mani vecāki”. Izteiksmīgs ir māklinieka „Pašportrets”(1990).

 

Andrejs Ģērmanis

 

Gleznotājs un grafiķis Andrejs Ģērmanis dzīvo Bigauņciemā. Jāpiebilst, ka Uldis Zemzaris ir arī prozaiķis, četru īsprozas krājumu autors. JG89(1972) publicēts viņa stāsts “Intervija ar mākslinieku B.” Bez tam mūsu rakstu krājumā ne reizi vien ievietoti Ulža Zemzara zīmētie kultūras darbinieku portreti (Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Visvalža Lāma, Aleksandra Zariņa, Vitauta Sīmaņa u.c.) un arī JG141(1982) vāks ir viņa (kopā ar Haraldu Norīti) veidots.