TOMĒR KATRAM PA OLIŅAI

Journal of Baltic Studies 43/1 (March 2012). Association for the Advancment of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org).
Editor: Terry Clark (jbs@creighton.edu)

 

Ja pagājušā decembra JBS laidiens lasītājiem atnesa Ziemsvētku dāvanas, tad ar šo pavasara numuru Lieldienu zaķis ir sagādājis pa tīri interesantai, raibai oliņai – sešus ļoti dažādus rakstus.

Alfrīda Krupa Zinātniskās kolēģijas Greifsvaldē (Alfried Krupp Wissenschaftskolleg Greifswald) līdzstradnieks, Eiropas Universitātes institūta (European U. Institute) Florencē vēstures doktors Donekers (Stefan Donecker – stefandonecker@eui.eu) aplūko pirmos Baltijas studiju mēģinājumus 17. gs. sākumā saistošā rakstā par mācītāja Manceļa drauga un rada gabala Menija (Friedrich Menius) darbiem un nedarbiem. To ir vērts lasīt gan nopietni, gan arī ar zināmu uzjautrināšanos. Mans secinājums – daudzus gs. kopš Tacita un vikingu pierakstiem par baltiešiem, vēl ne tik sen ne zviedru, nedz arī vācu kungiem nebija ne mazākās jēgas par igauņu un latviešu zemniekiem. Vēsturi sagudroja uzņēmīgi, kašķīgi un ar citām tamlīdzīgām rakstura īpašībām apveltīti skolmeistari un literāti.

Igaunijas Literatūras muzeja pētniece Epa Annusa (eppannus@hotmail.com) pievēršas padomju kolonizācijas politikai, konceptuāli atšķirdama kolonizāciju no okupācijas jēdziena. Ar vēl lielāku uzmanību pietuvojos Upsalas U. mācībspēku (Li Bennich-Björkman – statsvet.uu.se + Branka Likić-Brborić – branka.likic@uu.se) rakstam par saimniecisko attīstību Igaunijā un Slovakijā – diezgan apšaubāmam mēģinājumam savienot līdzības un kontrastus divās ļoti dažādās sociālās un politiskās vidēs ar pieklājīgu izaugsmi. Daudz neuzticos ekonomistu modeļiem, ar kuriem sagrozīt var daudz, bet pierādīt ļoti maz. Igauņi ļoti plašās, nopietnās un ilgstošās pārrunās klubos un sabiedriskās organizācijās izveidoja uzskatus par vēlamo Igaunijas ekonomisko attīstību un savu pilsoņu iesaisti sekmīgā valsts celšanā. Latvijā šāda mēroga diskusiju trūkst tāpat kā vienotu uzskatu par to, kas būtu jāpaveic tuvākajā nākotnē. Karlstades U. lektore ģeogrāfijā un tūrisma jautājumos Mellere (Cecilia Möller – cecilia.moller@kau.se) iepazīstina ar tūrisma attīstību Latvijā ārpus pilsētām. Nepārsteidz viņas secinājums, ka sekmes visvairāk saistās ar sieviešu ļoti lielo pozitīvo lomu un smago darbu šajā jomā. Greifsvaldes U. politologs Stefans Everts (Stefan Ewert – stefan.ewert@uni-greifswald.de) matemātiski orientētiem pētniekiem dod nozīmīgu paraugu akadēmiskajā sadarbībā Baltijas jūras krastos. Pētījuma pamatā doktora disertācija. Tallinas U. socioloģijas un izglītības pētnieki (Anū Toots – Anu.Toots@tlu.ee + Tönu Idnurm – tonu.idnurm@tli.ee) salīdzina krievu tautības attieksmi pret citu tautu multikulturālismu. Raksta svarīgākais secinājums: multikulturālisma izpausmes visvairāk atrod sekotājus tur, kur valda samērā maza interese par valstīm, kurās tie dzīvo. Tie varētu būt nākamie izceļotāji.

Aplūkojot recenziju nodaļu, vispirms izceļami divi apskati – Tartu U. prof. Kasekampa (Andres Kasekamp par Andreja Plakana A Concise History of the Baltic States (Cambridge U. Press, 2011) un Oksfordas prof. Kramptona (Richard Crampton) par Snaidera (Timothy Snyder) Bloodlands: Europe between Hitler and Stalin (2010). Pārējie grāmatu ieskati: Dovid Katz. Lithuanian Jewish Culture (rec. Jonathan H. L’Hommedieu, Armstrong Atlantic State U.); Sven Jüngerkes. Deutsche Besatzungsverwaltung in Lettland 1941-1945: Eine Kommunikations- und Kulturgeschichte nationalsozialistischer Organisationen (Uwe Danker, U. Hamburg); Robert van Voren. Cold War in Psychiatry: Human Factors, Secret Actors (Juris G. Draguns, Pennsylvania State U.).

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Pacifika Luterāņu Universitāte