Jaunā Gaita nr. 271. ziema 2012
Sarma Muižniece Liepiņa
SACENSĪBA AR SKATU
Dziesmu Svētku mākslas izstāde Milvokos
Nometņojot tālos ziemeļos, tumšos vakaros skats dabiski aizjoņo košajās zvaigžņu daudzslāņainajās druvās. No plašās dabas dinamikas ir grūti novērst acis, lai pievērstu uzmanību lietišķākiem objektiem kā aizpogājamai mēteļa pogai, katlam ar vārošu ūdeni uz ugunskura, telts rāvējslēdzējam. Līdzīgi, aprakstot XIII Dziesmu svētku izstādi (Milwaukee, 2012.5.-7.VII), nebūtu taisnīgi nepieminēt tās dramatisko novietojumu Hajata (Hyatt) viesnīcas pašā augšējā stāvā Polaris bārā; stiklotu sienu aplenktā apaļā telpā, kurā, no lifta izkāpjot, jūtas it kā lidotu caurspīdīgā gaisa balonā augstu virs Milvoku vecpilsētas centra. Skats no Polaris telpas uz āru mazliet atgādināja plašo skatu, kas pavērās uz Kluso okeānu Rakstnieku cēlienā ASV Rietumkrasta Dziesmu svētkos Ventūrā. Bet – dzeju var klausīties un vienlaikus dot skatam brīvību lidot ar kaijām. Ar mākslu ir citādi. Ja neapskatīsies, tad arī neredzēsi, neuztversi.
Par laimi, latviešu mākslas cienītāji bieži ir apveltīti ar mērķtiecīgām īpašībām. Tie, kuri bija atlicinājuši svētku gaitā laiku, iekāpuši pareizajā liftā, izkāpuši viesnīcas visaugstākajā stāvā, arī ar lielu interesi pievērsa uzmanību telpas iekšsienām, pie kurām izstādes kuratores Līga Ejupe un Linda Treija bija profesionāli un saskanīgi sakārušas un uz galdiem izvietojušas 19 latviešu mākslinieku darbus. Izstādē bija pārstāvēta glezniecība, fotomāksla, grafika (zīmējumi), tēlniecība un telpiskā māksla. Lielāko tiesu no mākslas darbu radītajiem dzīvo un strādā ASV, divi – Latvijā.
Kuratores Ejupe un Treija mākslas izstādes katalogā raksta: Šī izstāde nepretendē uz kādu nopietnu, dziļu latviešu mākslas Amerikā iztirzājumu. Tā ir veidota kā neliels ieskats astoņpadsmit latviskās izcelsmes mākslinieku daiļradēs, un interesanti, ka izstādē nemanot ir radies patīkams līdzsvars starp latviešu sabiedrībā labāk pazīstamajiem māksliniekiem un jauniem, ne tik bieži redzētiem autoriem. Mākslas izstādes kataloga ievadlapās Ejupes un Treijas īsie, bet trāpīgie ieskati katra mākslinieka darbos un daiļrades procesā veiksmīgi papildina redzēto, kā arī ļauj tiem, kuri nevarēja būt klāt, izjust izstādi.
Fotomāksla – Dziļa skatījumu apveltītās fotogrāfes Anitas Līces Ribakas (Amherst, MA) darbi raksturojami ar ziemeļniecisku atturību kompozīcijā un smalkjūtīgu gaismēnas spēli. Latviskās estētikas kopējs un izpratējs Alfrēds Stinkuls (Los Angeles, CA) izstādē piedalās ar divām fotogrāfijām – Ķemeru tīreļa ainavu un aizkustinoši maziņo kluso dabu ar Aldara pudeles korķīti.
Grafika – Leldes Kalmītes (Chicago, IL) zīmējumi ir smalkas līnijas izausti. To sabalansētā kompozīcija un tematika rada nomierinošas izjūtas kā „miera ostā“. Rīdziniece Kristiana Dimitere ar plastisko formas sajūtu un eleganto līnijas vilcienu uzbur vitālus un teiksmainus tēlus kā no teātra pasaules, kurā viņa, ievērojamo aktieru Vijas Artmanes un Artūra Dimitera meita, ir dziļi ierauta jau kopš bērnības. Savukārt dekoratīvi vijīgais zīmējums, zelta un zaļo krāsu laukumi atgādina kaut ko no rotu un „kaliforniskā“ greznuma Rudītes Mazūres Godfrey (Orange, CA) darbos. Ilmārs Rumpēters (Manchester, NJ) piedalās ar diviem zīmējumiem, kuri pārliecina ar profesionāli izsvērtu kompozīciju un meistarīgi ģeometrizētu melnbaltu līniju.
Glezniecība – Ilga Reke Andersone apkārtējā dabā kā zinātkārs arheologs atrod daudzveidīgas formas un līnijas, kas vēlāk pārtop mākslinieces izteiksmīgajās kompozīcijās. Augu vijīgā uzbūve pāriet ģeometriski asā stūrainībā un sīki štrihotie krāsainie laukumi nostājas pret viengabalaini iegleznotajiem. Tas rada kontrastu un trauksmi mākslinieces darbos. Spožu krāsu un enerģisku triepienu pilnas ir Jura Kaķa (Columbus, OH) un Leldes Vinteres Ores (La Grange Park, IL) gleznas. Krāsa mākslinieku darbos vibrē un ar savu aktīvo kolorītu skaļi uzrunā skatītājus. Prerafaēlisma un simbolisma ietekme kā arī mistērija caurauž gleznotājas Sašas Kinenas (Jersey City, NJ) gleznas. Kā laika radīta patina uz vecmeistaru gleznām ir Andra Strazdiņa (Kendall, WI) uzburtie attēli viņa darbos. Tie pievelk ar savu interesanto tehnisko un tematisko risinājumu. Maijas Jones (Buffalo, WY) veikli un brīvi gleznotie akvareļi liek mums nojaust dabas varenības klātbūtni un kaut ko no Amerikas indiāņu poētisma. Daudz maigāks, caurspīdīguma un gaismas pilns, ir abstraktais Mairas Reinbergas (Attleboro, MA) gleznojums uz auduma. Ērika Feldmaņa (Greenwood, IN) ainavas ar vienkāršo kompozīciju un nepretenciozo, patieso pieeju noteikti atradīs savu skatītāju. Jauktā tehnikā veidotajos mākslinieces/JG redaktores Lindas Treijas (Houston, TX) darbos putni iegūst simbolisku nozīmi, kā cilvēka rakstura, emociju un sajūtu izteicēji.
Tēlniecība – Latvijas tēlnieks Edvīns Krūmiņš ir izstādījis klasiskas un profesionāli augstā līmenī nostrādātas, no koka veidotas, zirga galvu skulptūras. Savukārt māksliniece Aina Ķinēna (Cedarburg, WI) bronzā ir radījusi divas romantiskas sieviešu statujas.
Telpiskā māksla – Bagāta vizuālā valoda, izteiksmīga doma un interesanti izejmateriāli ir galvenās iezīmes, kas raksturo „materiālu“ mākslinieces (kā viņa pati sevi dēvē) Ritas Grendzes (Geneva, IL) darbus. Tie suģestē ar intriģējošo domu, izteiksmīgo veidojumu un reizē mākslas valodas poētismu. Metāla priekšmeti – atrastie, nozaudētie, sakausētie, nepulētie un nopulētie, atrod savu vietu tēlnieka Ginta Grīnberga (Dedham, MA) simboliskajos metinājumos. Viņa veidotie telpiskie mākslas objekti aizrauj skatītājus ar tēlainību un izteiksmību.
Dziesmu svētku izstādēm tradicionāli velta uzmanību nevien mākslas cienītāji, bet arī latviešu kultūras organizācijas. Mākslas izstādei sevišķu vērību pievērsa Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība, kura uz izstādi sūtīja četru ALMAs biedru žūriju (Indra Avena, Maija Meirāne Šlesere, Uģis Nīgals, Sarma Muižniece Liepiņa). Izstādes atklāšanā (5.VII) pēc abu kuratoru sirsnīgiem apsveikumiem tika paziņoti ALMAs atzinības rakstu saņēmēji: Ilmāra Rumpētera Spiegs un Mairas Reinbergas Mandala nr. 2 (abi par savdabīgu un drosmīgu skatījumu mākslas darbā); fotogrāfa Alfreda Stinkula darbs Lielais Ķemeru tīrelis (par pārliecinošu savas idejas realizāciju) un Ritas Grendzes īpatnējais telpiskās mākslas darbs Bountiful, veidots no tērauda un atradņiem (par veiksmīgāko dziesmu un deju svētku gara atspoguļojumu).
Dzejniece un māksliniece Sarma Muižniece Liepiņa ir ALAs KF vadītāja.
