ŠOREIZ VALODNIEKIEM

Journal of Balic Studies 43/2 (June 2012). Association for the Advancement of Baltic Studies <www.balticstudies-aabs.org> Terry Clark, editor <jbs@creighton.edu>

Divu viesredaktoru – Vitauta Dižā Universitātes (VDU) lingvistikas prof. Inetas Dabašinskienes <i.dabasinskiene@hms.vdu.lt> un VDU asociētās angļu valodas prof. Violetas Kaledaites – sastādītā JBS laidiena temats ir bērni un bērnu valoda. Autoru vidū ir četras lietuvietes, trīs igaunietes, divas krievietes un viena latviete. Nav vairs vecie laiki, kad valodniecībai pievērsās arī vīriešu kārtas zinātnieki.

Latviešus pārstāv Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Bērnu valodas centra prof. baltu valodās Dace Markus <rpiva@rpiva.lv> ar rakstu par nākotni latviešu bērnu valodā. Norādēs, citu vidū, minēta V. Hībneres 1977. gadā izdota grāmata par bērnu tēlotājdarbību, M. Kūles vērojumi, pašas Daces Markus trīs raksti par bērnu valodu un trīs Veltas Rūķes-Draviņas raksti. Senāki Rūķes-Draviņas darbi vairāk izceļas redaktoru pārskatā un citu pētnieku darbos. Manuprāt, šī uzskaite visai pareizi norāda uz latviešu valodnieku ierobežotajām interesēm.

Nebūdams valodnieks, uzskaitīšu tikai šī speciālizdevuma autorus un viņu rakstus. Abas viesredaktores savā pārskata rakstā brīdina lasītājus, ka ievietotie pētījumi par valodu apguvi neapmierina, lai gūtu vispārējus spriedumus. Krievijas Zinātņu akadēmijas (Pēterburgā) prof. Maria Voeikova dod ieskatu klasiskos pētījumos par krievu valodas apguvi 20. gs. pirmajā pusē. Ineta Dabašinskiene salīdzina kādas lietuviešu meitenes un kāda zēna pamazināmo vārdu veidojumus. Seko minētās Krievijas Zinātņu akadēmijas Valodu institūta gramatikas prof. Viktorijas Kazakovskajas un VDU pētnieces Ingridas Balčiūnienes pētījums par bērniem uzstādītiem jautājumiem. Tallinas U. igauņu valodas prof. Reili Argus <reili.argus@tlu.ee> sniedz ļoti specializētu morfoloģisku pētījumu par īpašības vārdu pielietojumu divu igauņu zēnu valodā. VDU lektores Lauras Kamandulītes-Merfeldienes līdzīgā pētījumā raksturota divu lietuviešu meiteņu un divu zēnu adjektīvu apguve. Tartu U. lektori Rēli Torn-Lēsika <reeli.torn.leesik@ut.ee> un Maigi Vija pievēršas pasīvai, bezpersoniskai valodas apguvei.

No grāmatu pārskatiem izceļas Raimo un Risto Pullata pamatīgais pētījums Viinameri: Salapiiritusevedu Läänemerel kahe sõja vahel par spirta kontrabandu starpkaru gados (recenzents: Einar Värä, Tallinas U.); Annas Liphardes (Lipphardt) Vilne: Die Juden aus Vilnius nach dem Holocaust – par Viļņas žīdiem pēc II Pasaules kara (Marcos Silber, U. of Haifa) un Baibas Belas sastādītais mutvārdu vēstures pētījums Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem. Zviedrijas latviešu dzīvesstāsti (Aija Lule, LU). Seko pārskati par divvalodu 60 aastat eestikoorilaulu multikultuurses Torontos / 60 Years of Estonian Choral Singing in Multicultural Toronto (Kristel Karu-Kletter, The Estonian Institute), Dianas Januškauskienes Post-Communist Democratisation in Lithuania: Elites, Parties, and Youth Political Organisations (Aušra Park, Siena College), Lauras Bielinis Prezidentė – par Lietuvas prezidenti Gribauskaiti (Dalia Grybauskaitė) (Jaroslav Dvorak, Klaipéda U.) un Andersa Oslunda (Åslund) un Valža Dombrovska How Latvia Came through the Financial Crisis (George J. Vīksniņš, Georgetown U.).

 

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte