Jaunā Gaita nr. 272. pavasaris 2013

VEĻIEM PIEVIENOJAS Olafs Gūtmanis (1927-2012), vairāk nekā 25 grāmatu autors, to vidū 7 dzejas un 6 prozas krājumi un Raksti 4 sējumos. Dzimis Liepājā kalpotāju ģimenē, Baigajā gadā kopā ar vecākiem deportēts uz Sibīriju (1941.14.VI), atbēg no Taimiras pussalas (~800 km aiz polārā loka) uz Latviju (1947), pa etapu otrreiz izsūtīts (1950-1956), Atmodas laikā vada Tautas frontes Liepājas nodaļu, Goda liepājnieks (1995), dzejnieka/žurnālista Egīla Zirņa precīzi nodēvēts par senlatviešu dieviņu ar Sibīrijas rūdījumu.

Publicists Dr. med. Andris Kadeģis (1933-2012), viens no Minsteres Latviešu centra/ģimnāzijas ierosinātājiem, sagatavojis dokumentālo pamatu Pāvila Klāna darbam Rīga Retour (1961), sarakstījis atmiņas/liecības Izrakteņi (PBLA KF balva 2012 – skat. JG269).

Džordžtaunas (Georgetown) U. mācībspēks, prof. Juris Vīksniņš (1937-2012), LZA ārzemju loceklis, AABS aktīvists, „stingrā lata politikas” aizstāvis, ASV valdības, Latvijas Bankas, Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda (IMF) konsultants, TZO.

LNT dzīvā leģenda Velta Līne (1923-2012), sievietes mīlestības apliecinātāja un izteicēja traģēdijā, drāmā, arī komēdijā – Kristīne Blaumaņa Ugunī, Nora Ibsena Leļļu namā (Et Dukkehjem), Šekspīra Katarīna Spītnieces savaldīšanā (The Taming of the Shrew), Dezdemona Otello, Ofēlija Hamletā, Elvīra Friša (Max Frisch) Santakrusā (Santa Cruz) u.d.c., arī vairākās filmās, to vidū Indrānos (1991, rež. Gunārs Cilinskis). TZO.

(re)

 

CILDINĀJUMI –

Jaungaitniecei Baibai Bičolei PBLA KF Krišjāņa Barona prēmija par dzejkrājumu Citviet (Rīgā: Mansards, 2011. Skat. JG270:11-12). No JG slejās redzētajiem un KF apbalvotajiem autoriem vēl minami Dr. Liene Lauska – Pēteris Ērmanis und Jānis Jaunsudrabiņš: Die soziale und kulturelle Integration lettischer Schriftsteller in Lettland und deutschen Exil (Frankfurt am Main, 2011 – JG270:18-21), Mārtiņš Lasmanis – Vārdi un mūzika (Rīgā, 2011 – JG271:71-72), Eleonora Šturma – 50 gadus mākslai pa pēdām, Biruta Abula – Latviešu literārie pulciņi ASV 1950-2011, Andris Kadeģis – Izrakteņi, kā arī Andra Dārziņa – solo-CD Latvian Impressions ar kompozīcijām alta vijolei, Andrejs Jansons par operas Vilkaču mantiniece pabeigšanu un vairāki lietišķās mākslas pārstāvji, teātrinieki un koru vadītāji.

Kordiriģentam Robertam Zuikam 100. gadskārtā Ministru kabineta Atzinības raksts.

Ojāra Vācieša prēmija Ingai Gailei par sievietes dvēseles atspoguļojumu dzejoļu krājumā Migla.

Mūža balva teātra mākslā režisoram/pedagogam Fēliksam Deičam un scenogrāfam Gunāram Zemgalam, „slepenā labvēļa balva” JRT aktierim Gundaram Āboliņam par lomu Oblomovā.

LU Sociālo zinātņu fakultātes/LV politologu b-bas aptaujā par Divdesmitgades politiķi visvairāk balsu saņem eksprezidente Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, 14 gadus JG redakcijas locekle (nr. 123-191, 1979-1993).

Silvijai Danelsonei un Eiženijai Freimanei Fédération Internationale de l’Art Photographique Artist tituls.

Kā Gada mākslinieciskākā monēta Berlīnē (World Money Fair) 1. vietu saņem (2013.3.II) Ilmāra Blumberga un Ligitas Franckevičas Aleksandram Čakam veltītā Miglā asaro logs.

Anšlava Eglīša/Veronikas Janelsiņas Fonda balva (2012) JG un Latvijā Šodien vairākkārt reproducētajam fotomeistaram Ulvim Albertam.

LU topošajai baltu filoloģei Lingitai Linai Bopulai tituls Miss Talent 2012 Filipīnu galvaspilsētā Manilā (14.XI) žurnāla Playboy starptautiskā konkursā, bet 2. vieta Elīnai Grundānei World Miss University konkursā (Korejā) daiļavām ar augstāko izglītību.

(vg) (re)

 

JAUNIZDEVUMI –

Nevar nepieminēt vjetnamiešu mākslinieka Kao Vieta Ngujena zīmēto komiksu Lāčplēša hronika, kas ir turpinājums pirms pāris gadiem izdotajai Lāčplēša dzimšanai – tā ir dāvana Latvijai, zemei, ko mākslinieks uzskata par savu otro dzimteni.

LATVIEŠU RAKstnIEKI CITVALODĀS – Rudenī, atzīmējot Eiropas valodu dienu, Briseles metro stacijā un metro vagonos pasažieri varēja iepazīties ar Eiropas valstu dzejoļu kolekciju Transpoēzija (Transpoesie), kurā iekļauti dzejoļi aptuveni no divdesmit ES valstīm, un Latviju pārstāv dzejnieks Artis Ostups ar dzejoli „Apļi”, kas lasāms gan oriģinālvalodā, gan arī franču un nīderlandiešu valodā.

Novembrī Maskavā Rīgas dienās krievu val. atvērta Liānas Langas dzejas izlase Skatiena viela (Bещество взгляда, atdz. Milēna Makarova) un Andra Kolberga Lasāmgrāmatas par Rīgu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Igauniski, somiski un latviski izdota Spirta jūra, kurā uz plaša arhīvu materiālu pamata sniegta kopaina par kontrabandas spirta ceļiem no Igaunijas uz Somiju pag. gs. 20.-30. gados, Latvijai veltīto nodaļu uzrakstījis Aigars Urtāns. (vg)

DZEJA – Sagaidot Ojāra Vācieša 79. dzimšanas dienu, klajā nākusi nu jau mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres Ludmilas Azarovas sakārtota apjomīgā izlase Ojārs Vācietis. Dzeja, kurā iekļauto dzejoļu lielākā daļa dzejnieka dzīves laikā nebija publicēta, un šis izdevums uzskatāms kā dzejnieka autobiogrāfija.

Tā kā Kārļa Vērdiņa pirmie trīs dzejoļu krājumi vairs tikai retumis sastopami grāmatnīcu plauktos, tad tie tagad izdoti vienā Mēs. Kopota dzeja, tiem pievienojot arī dzejoļu cikla „Mēs” papildinātu variantu (2001-1012).

Bērnu dzejoļu izlases Bikibuks pirmās 6 bilžu grāmatiņas ar vienu dzejoli katrā – Jāņa Baltvilka Biki-buki, Friča Bārdas Bezdelīdzēns un zēns, Vilmas Delles Pieci kaķi, Ineses Zanderes Lelles raduraksti, Vika Bana bana un Jāņa Poruka Tracis.

LV pirmā taustāmā (taktilā) grāmata neredzīgajiem – Ineses Zanderes krājums Diegaburti, kura tapšanu nodrošinājuši brīvprātīgie palīgi un ziedotāji. (vg)

PROZA – Pēc 5 gadu tiesāšanās pie lasītājiem nonāk dzejnieka Riharda Bargā īsprozas cikls Tenkas, kura publicētie fragmenti (2007) izraisa skandālu un tiesas procesu par cieņas aizskārumu, jo tas sevī ietver anekdotes par tēliem, kuru vārdi atgādina pazīstamu personu vārdus.

Par Andras Manfeldes romānu Dzimtenīte skat. sadaļu „Scripta manent” (55. lpp.).

Ilzes Indrānes stāstu krājumā Divpadsmit logi atrodami 12 neuzrakstīto romānu fragmenti.

Leldes Stumbres atmiņas Personīgi esot viņas līdz šim lielākais veikums, atklājot savu radošo mūžu intīmu pārdzīvojumu un cilvēkattiecību vērojumā.

Bez robežām noslēdz jaunās rakstnieces Ilzes Liliānas Muižnieces ciklu Kaķu meitene.

Izsludinātais erotisko stāstu konkurss (2011), kurā iesūtīti 152 stāsti, noslēdzies ar LV pirmo erotisko stāstu grāmatu Stāsti par TO.

Animāciju filmu veidotāja Anša Bērziņa jautrās „citas fantastikas” grāmatiņas Pazibini spārniņus galvenais varonis ir mazākā informācijas mērvienība bits, kas pazibinot spārniņus var kļūt par dzīvu biti un traukties romantiskos piedzīvojumos.

Ņujorkā dzimušais un tur arī dzīvojošais mākslinieks un finanšu žurnālists Aleksandrs Rozēns pats piedalās LV klajā laistās bērnu grāmatu Pārsteiguma ballīte Hūbertam atvēršanā.

Astridas Lindgrēnas piemiņas balvas nominants Juris Zvirgzdiņš Runča Maurīcija piedzīvojumos apraksta īstena rīdzinieka un savas pilsētas patriota runča aizraujošos piedzīvojumus.

Bilžu grāmatas Pūces svinības un dzejoļgrāmatu Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti autore ir Inese Zandere. (vg)

DAŽĀDA SATURA – Margitas Gūtmanes ilgi gaidītā Dzīve ir viens vella izgudrojums – par dzejnieci Veroniku Strēlerti (1912-1995).

Kārļa Skalbes mazdēla, Zviedrijā dzīvojošā Andreja Lagzdiņa Mani darbi un nedarbi stāsta par bērnību un dzīvi pēckara gados Stokholmā, kā arī izaugsmi par veiksmīgu arhitektu.

Anitas Rožkalnes biogrāfiskajā esejā par Astrīdes Ivaskas dzīvi Lauva dzejnieces personības tēlojumi savijas ar laikmeta šķērsgriezumu, un to īpaši papildina agrāk nepublicētas dienasgrāmatas un vēstules.

Annas Velēdas Žīgures Viņi. Ceļā turpinājumā Viņi. Svešos pagalmos sakopoti kara beigu stāsti par laiku, kas pavadīts DP nometnēs.

Pavārgrāmata Čaks virtuvē, kurā iekļautas fotogrāfijas, dzeja, atmiņas, piezīmju lapiņas un recepšu pieraksti, parāda iemīļoto dzejnieku arī kā saimniecisku vīrieti, kam patīk pavārmāksla.

Arī politiķe, diplomāte un mākslas zinātniece Sandra Kalniete savā 60. dzimšandienā izdevusi pavārgrāmatu Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū, izsekojot latviskās ēšanas tradīcijas un to maiņu laika gaitā.

Viktora Strauba Neziņas gadi veltīta atmiņām par dzīvi gūstekņu nometnēs Putlosā un Cēdelgemā, par pirmajiem pēckara gadiem, kad autors strādā dažādās Vācijas slimnīcās, apprecas un gaida atļauju ģimenes izceļošanai uz ASV un pirms izceļošanas pusgadu strādā par kuģa ārstu.

Atzinīgu darbu veikusi Baiba Šuvcāne Lībiešu krasta stāstos – ar ciemu iedzīvotāju atmiņām, kas atspoguļo norises visos lībiešu piekrastes ciemos laika periodā no 19. gs. beigām līdz pat 20. gs. beigām.

Otto Rolava nepabeigtā autobiogrāfija, liels klāsts tulkojumu manuskriptu un arhīvu dokumentu ir kļuvuši par pamatu Paula Bankovska aizraujošai Imanuela Kanta tulkotāja biogrāfijai Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve.

Imantam un Rimantam Ziedoņiem, 10 gadu laikā kājām izstaigājot Augšzemi jeb Leišmali, radies turpinājums Kurzemītei, grāmatā Leišmalīte aprakstot cilvēku, ciemu, baznīcu un ēku likteņus.

Tuvojoties Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja 240 gadu jubilejai, Juris Zvirgzdiņš Kad Muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi jautrā un mazliet briesmīgā piedzīvojumu formā stāsta bērniem par muzeju.

Kaspars Zellis monogrāfijā Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941-1945) analizē vācu okupācijas varas propagandas pūliņus sagūstīt cilvēku prātus, rosinot domāt par kolaboracionismu ar nacistisko režīmu, tā cēloņiem un rezultātu.

Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: Atmiņu politika un publiskā telpa ir LU sociālās atmiņas pētnieku Atmodas laikā sākto deportāciju pieminēšanas tradīciju ilgtspēju izvērtējums ar secinājumu, ka deportāciju piemiņa jāveido valstiski, jo notikumu aculiecinieku skaits samazinās.

Vēsturnieks Andris Grīnbergs Zemgales reģiona senās kulta vietās apcer ceļotājiem vieglāk pieejamos un interesantākos, ar teikām, nostāstiem un leģendām visvairāk apvītos Zemgales akmeņus, kokus, avotus, kalnus u.c. objektus.

Lenvija Sīle Dailes teātra IV studija. Parelēlā pagātnē stāsta par teātrī ienākušo (1977) 14 talantīgo aktieru gaitām, viņu vidū Varis Vētra, Andris Bērziņš, Esmeralda Ermale u.c. Savukārt Ingas Jērumas No Zentas līdz Zentai ielūkojas Valmieras Drāmas teātra aizkulisēs un aktrises un izrāžu vadītājas Regīnas Devītes dzīvē.

(vg)

 

TULKOJUMI –

Somietes Lāksonenas (Heli Laaksonen) dzejas izlasi Kad gos smei Guntars Godiņš atdzejojis Vidzemes lībiskā dialektā un runas veidā, lai saglabātu dzejnieces dienvidrietumu somu dialekta iezīmes.

Jūras virsnieka Beneta (Geoffrey Bennett) Atbrīvojot Baltiju (Freeing the Baltic) (tulk. Dainis Poziņš un Imants Breidaks) stāsta par maz zināmu, bet aizraujošu britu flotes vēstures posmu – darbību Baltijas jūrā (1919-1920), tā papildinot lasītāju priekšstatus par jauno valstu, sevišķi Igaunijas un Latvijas brīvības cīņām.

Viena no dižākajiem īsprozas meistariem Ziemeļvalstīs, rakstnieka Hjella Askillsena (Kjell Askilden) noveļu krājums Spainis pilns laika Solveigas Elsbergas tulkojumā un sakārtojumā izdots norvēģiski un latviski, un tās varoņi ir gadu nastas bagāti cilvēki, kas prot mierīgā veidā atspoguļot savu iekšējo nemieru.

Jāņa Elsberga tulkojumā iznākušas lietuviešu rakstnieka, dramaturga, kino režisora un folkloras kustības dalībnieka Landsberģa (Vytautas V. Landsbergis) Zirga Dominika mīlestība. Ābolu pasakas (Arklio Dominyko meilė: Obuolių pasakos) pieder pie tiem bērnu literatūras darbiem, kas interesanti dažādu vecumu lasītājiem.

Beidzot pārtulkots jau 1970.-1980. gados publicētais izcilākā 20. gs. igauņu rakstnieka Krosa (Jaan Kross) vēsturiskais romāns četrās daļās Stūrgalvības hronika (Kolme katku vahel) (tulk. Maima Grīnberga) – par 16. gs. notikumiem Tallinā.

Irāņu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Amirrezvani (Anita Amirrezvani) pirmo romānu Ziedu asinis (The Blood of Flowers) par notikumiem 17. gs. Persijā, kas nekavējoties izpelnījās plašu ievērību visā pasaulē, latviskojusi Māra Poļakova.

Pirmais un vienīgais Konana Doila biedrības un mantinieku atzītais turpinājums sēra Artura Konana Doila darbiem par Šerloku Holmsu – Horovica (Anthony Horowitz) Zīda nams (The House of Silk) saņēmis jūsmīgas lasītāju atsauksmes (tulk. Zane Rozenberga).

Amerikāņu poststrukturālisma filozofe, dzimtes un seksualitātes pētniece Batlere (Judith Butler) grāmatā Dzimtes nemiers (Gender Trouble) (tulk. Dita Ābola) polemizē ar daudziem izciliem teorētiķiem – psihoanalīzes klasiķiem, feminisma klasiķēm un poststrukturālisma pīlāriem.

Norvēģu kulta rakstnieka Lū (Erlend Loe) romāns Mulejs (Muleum) (tulk. Jolanta Pētersone) veidots dienasgrāmatas formā un tajā savijušies smiekli, eksistenciāli jautājumi un dzīvības apliecinājums.

Izcilā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja nāves apstākļi vēl vienmēr ir leģendām vīti, bet Pāvela Basinska (Павел Басинский) Ļevs Tolstojs. Bēgšana no paradīzes (Лев Толстой: Бегство из рая) (tulk. Liene Akmens) sola noslēpuma atrisināšanu, pamatojoties uz vēsturiskiem materiāliem.

(vg)

 

MŪZIKA –

­­­Egils Siliņš Beidžingā debitē (4.XII) ar skaitā 90. lomu (Friedrich von Telramund) savu iestudēto tēlu klāstā Vāgnera Loengrīnā (Lohengrin), aprīlī atgriežoties Ķīnā ar titullomu Vāgnera Klīstošajā holandietī (Der fliegender Holländer). „Baltais flīģelis” savukārt laiž klajā (21.XII) CD ar basbaritona ieskaņotām Šūberta un Riharda Štrausa dziesmām.

Mecosoprāns Elīna Garanča pēc debijas māmiņas lomā (2011 rudenī) atgriezusies uz skatuvēm lieliskā formā – Kalifornijā (Santa Monica College, 23.X), LNO (29.XII) un Lielajā ģildē (30.XII), kamēr soprāns Kristīne Opolais debitē Ņujorkas Metropolitēnā Pučīnī La Rondine (Bezdelīgā) (NRA 10.XII).

Ņujorkas Latviešu kora (ŅLK) Rīgas skaņu studijā ierakstītajā CD Ziemassvētku kantātes nr. 5 (diriģ. Andrejs Jansons) skan Ēriks Ešenvalds, Valts Pūce un Aldonis Kalniņš kopā ar jauniešu kori „Balsis”, RLB kamerkori „Austrums”, LNO kamerorķestri un 7 solistēm.

ŅLK un „Balsu” ieskaņoto Christmas Joy in Latvia: Latvian Christmas Cantatas (Albany Records) žurnāls Rolling Stone Music (19.XII) iekļāvis visu laiku 25 labāko Ziemassvētku CD vidū: visskaistākais, kāds jebkad dzirdēts... modernā un senā, kristīgā un pagāniskā savienojums tīrā Baltijas vokālā manierē.

Britu „Toccata Classics”, kas savulaik laiž klajā Pētera Plakida autordisku, izdevusi Jāņa Mediņa (1921-1963) 24 Dainas, kuru ieskaņotājs, pianists/komponists/ muzikologs Pouels (Jonathan Powell) tās ierindo 20. gs. interesantāko un pārliecinošāko klavierciklu vidū, kamēr The Guardian izceļ (11.XI) CD oriģinalitāti un Pouela kaismīgo interpretāciju.

Čikāgas piecīšu pirmajā DVD iekļauts 50 gadu jubilejas koncerts LNO un Igora Lingas veidotā dokumentālfilma.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sniedz 9 koncertus (1.-17.XII) Osakā, Nagojā, Tojamā, Šigā, Fukuokā un Tokijā (diriģ. Tomomi Nišimoto), cita vidū, ar fragmentiem no Mocarta Die Entführung aus dem Sarail un Humperdinka (Engelbert Humperdinck) Hänsel und Gretel, Bēthovena 5. simfoniju, Johana Štrausa Jr. Frűhlingstimmen (Pavasara balsis), bet lietuvieša Roberta Šervenika vadībā – Bēthovena Egmontu, Brāmsa 1. simfoniju un Šopēna 1. klavierkoncertu.

Sadarbībā ar Soundstreams mūzikas b-bu Latvijas Radio koris (2012.XI) sniedz pa diviem laikmetīgās mūzikas koncertiem Toronto un Ņujorkā – jaunās komponistes Santas Ratnieces Hora horo hata hata (2008), kanādiešu komponista Gotama (Nic Gotham) The Fool by the Roadside (Muļķis ceļmalā) u.c. Nav cits tāds koris ar tik baltām, tīrām, nevibrējošām un taisnām balsīm, kā šī briljantā latviešu grupa no Rīgas – tā savā laikā britu The Independent.

ASV Minesotas Šūberta kluba koncertā (28.X) muzicē vijolniece Baiba Skride un viņas māsa, pianiste Lauma, bet vijolniece Una Tone – Minesotas Latviešu kocertapvienības sarīkotā (14.X) koncertā.

Kā vēsta Latvija Amerikā (22.-29.XII), pašreizējais Novosibirskas operas mūzikas direktors Ainārs Rubiķis pie Toronto Simfoniskā orķestra diriģenta pults vadījis (5.-6.XII) Čaikovska mūzikai veltītu programmu – Gulbja ezeru, 1. simfoniju (Ziemas sapņi) un reti dzirdamo 2. klavierkoncertu.

Daugavpilī izdotais (11.X) rokgrupas Dabasu Durovys 2. albums Styklu Vītā Skaņa izceļas ar stipru Latgales dzejnieku (Ontona Slišāna, Valentīna Lukaševiča u.c.) ietekmi.

(re)

T E Ā T R I S / D E J A –

Ņemot par paraugu Occupy Wall Street kustību, viens no Dirty Deal Teatro š.g. izrāžu cikliem – Okupē Rīgu – skar būtiskus sociālpolitiskus jautājumus – pirmā izrāde Nacionālais attīstības plāns (dramaturgs Jānis Balodis) (Ir 1.XII).

Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis vizītes laikā Rīgā (23.XI) kā vienu no LV simboliem un vērtībām nosaucis režisoru Alvi Hermani.

Somijas pilsētā Tamperē par Čaikovska Riekstkoža Latvijas Nacionālā baleta izpildījumu (30.XI-2.XII) jūsmo vairāk nekā 10 000 skatītāju. Seko vērienīgs LNB 90. jubilejas koncerts LNO (15.XII) un turneja (2013.I) uz Spānijas Seviļu (Sevilla) ar Adāma (Adolphe Adam) Giselle.

Kalifornijā mazais teātris sanfrancisko izrāda Tomsona (Ernest Thompson) Pie Zelta ezera (On Golden Pond).

Alvja Liepiņa lugā Klaidoņa lūgšana (rež. Varis Brasla), kam pamatā Gunara Janovska romāns Balsis aiz tumsas, galvenais tēls Arturs – trimdinieks, klaidonis vai citu mutē „laipni” dēvēts par bastardu – ir neseno vēstures sadursmju upuris, kurš savas dienas pavada garā vājo iestādē Anglijā (skat. Brīvā Latvija 15.-21.XII).

(re)

TĒLOTĀJMĀKslA–

Jelgavā atklāj (20.X) tēlnieka Kārļa Īles piemiņas zīmi populārajai latviešu dziedātājai, jelgavniecei Norai Bumbierei (1947-1994). Tās pamatā populārās Raimonda Paula dziesmas vārdi ...sadedz, savu balsi meklējot.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izstāde No 50 līdz 90 godā 2012. gada māksliniekus, kuriem jubilejas gadskaitlis beidzas ar nulli – 50-gadniekus Jelgavas Mākslas skolas pedagoģi/gleznotāju Baibu Ūlandi, ādas apstrādes mākslinieci Ilizani Grīnbergu, kura par savām somām Latvijas mērogā 2012.g. saņēma galveno balvu dizainā, un rotu meistaru Gintu Strēli; 70-gadniekus keramiķi Valdu Semani, pasteļgleznotāju Maritu Landau un gleznotāju Mārci Stumbri, kurš izdevis savu darbu albumu; 80-gadnieku, vienu no aktīvākajiem māksliniekiem Gunāru Ezernieku, kam ar Jelgavas pilsētas domes finansiālu atbalstu izdota Māra Branča grāmata Gleznotājs Gunārs Ezernieks; 90-gadnieku keramiķi Albertu Blūmu, Jelgavas keramikas tradīciju turpinātāju un kopēju, daudzu jaunāku paaudžu keramiķu skolotāju, kurš padomju okupācijas gados kā bij. Latviešu leģiona cīnītājs bija spiests pieklust – viņš baidījās savus darbus izstādēs rādīt vienīgi ar savu vārdu, pierakstot par līdzautoru radinieku Augustu Blūmu vai pat slēpjoties aiz sievas Rasmas vārda. Šī jubilejas izstāde pēc ilgiem gadiem ir viņa pirmā iznākšana tautas priekšā.

Izvērtējot 2012. g. 3. ceturkšņa notikumus Latvijas vizuālajā mākslā, Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa nominē tekstu grupu Orbīta, Sigitu Dauguli [skat. JG262(2010):11,44, 53-54], Krišu Salmani, Kati Krolli, Ati Jēkabsonu un Mārīti Guščiku, kamēr 4. ceturksnī balvai izvirzīti Andris Breže, Miķelis Fišers, Artūrs Virtmanis (35. lpp.), Paulis Liepa un Igors Dobičins [skat. JG261(2010):38-44], bet pērngada pašās beigās Purvīša balvas 2013 finālam nosaukti 8 kandidāti – Harijs Brants, Andris Breže, Ivars Drullis (JG261), Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Andrejs Grants, Gļebs Panteļejevs (JG261) un Krišs Salmanis.

LNMM „Arsenālā” tēlnieka Bruno Strautiņa personālizstāde Laika pasāžas. Viņš pārstāv paaudzi, kura pag. gs. 70. gados sāk apvērsumu Latvijas un Baltijas tēlniecībā, gan paplašinot tēmu loku un izceļot formas un materiālu estētisko vērtību, uzturot spēkā latviešu mākslai un kultūrvidei raksturīgās tradīcijas, gan eksperimentējot un dažādojot materiālu apstrādes tehnoloģijas. Sevišķi populāras bija viņa medaļas, veltītas rakstniekiem, dzejniekiem un māksliniekiem – Aleksandram Čakam, Voldemāram Irbem un citiem.

Ar izstādi Gleznas LNMM atzīmē (2012.1.XI-2013.31.I) Ģederta Eliasa 125. gadskārtu, rādot gan atzītu meistardarbu, gan mazāk zināmu gleznu izlasi.

Turpat skatāma Miķeļa Fišera personālizstāde Lielviela, kas, kā lasāms presē, veidota kā ceļazīme skatītājam pa Fišera iecienītākajām alternatīvajām realitātēm, un tajā ietilpst Zemes ekstrēmo ezotērisko ainavu apmeklējums, apziņu paplašinošas šamaniskas vīzijas, pelde Lielo Kosmisko Paradoksu vannās, kā arī konfrontācija ar patieso lietu kārtību sazvērestības teoriju stindzinošajā gaismā. Viņa pirmie iznācieni publikas priekšā bija visai skandalozi.

Attiecības ar reālo un vienmēr mainīgo cilvēku veidoto pasauli La Biennale di Venezia (2013.1.VI-24.XI) atklās Kaspars Podnieks un Krišs Salmanis – abi strādā fotomākslā, video, instalāciju, animācijas un grafikas jomā un ir piedalījušies starptautiskās izstādēs – tā vēsta Laikmetīgās mākslas centrs kim.

Jura Utāna izstāde Utāns glezno un uzvar! (Arsenālā) liek domāt, ka māksliniekam nav nekā svēta, viņš spēj pasmieties par visu, sabiezinot krāsas, bliezt ar kulaku pa mūsu vārīgākajām vietām, nevienu nežēlojot, ieskaitot sevi.

(mb)

 

FILMA–

Dzintras Gekas Gvido Zvaigzne – par krievu specvienību nāvīgi ievainoto (1991.17.I) filmoperatoru – Patras filmu festivālā Grieķijā ieguvusi apbalvojumu kā Labākā dokumentālā filma.

Saeimas vairākums pēc NA rosinājuma stiprināt nacionālo garu piešķir dažus desmitus tūkstošus latu Jāņa Lejiņa Zīmoga sarkanā vaskā (rež. Virdžīnija Lejiņa) un Aleksandra Grīna Dvēseļu puteņa (rež. Armands Zvirbulis) ekranizācijai.

Topošais kinoprojekts Namejs tiek veidots pēc Laimoņa Pura romānu tetraloģijas Degošais pilskalns, Krusts pār pilskalnu, Tālajos pilskalnos un Sūrābele virs pilskalna motīviem Livonijā un Lietuvā 13. gs. otrajā pusē. Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas vienotības simbolu kļuva Lāčplēsis. Šobrīd mēs redzam, ka ir pienācis Nameja laiks, jo tieši viņš ir tas Latvijas vēstures varonis, kurš centās tautu vienot, mirstot atzīdams, ka dzīvē svarīgākais ir, nevis cīņa pret (ienaidnieku), bet cīņa par (savu saimi un tautu) – tā rež. Māris Martinsons.

Grāmatnieku gadsimts (rež. Zigurds Vidiņš) veltīts Jānim Rapam (1885-1941) un viņa laikmetam – sākot ar cara Nikolaja II vizīti Rīgā (1910) līdz pat Rapas pašnāvībai īsi pirms Maskavas okupācijas spēku diriģētajām deportācijām.

Francijas-Vācijas mākslas/kultūras TV tīkls arte.tv veltī slavinošus vārdus Rīgai – mazajai ziemeļu Parīzei, par ko stāsta kordiriģents Ints Teterovskis, operdīva Kristīne Opolais (LNO jūtos kā senā baznīcā, kur mani pārņem pārpasaulīga sajūta), latviešu un krievu kultūru sinerģijā uzaugušais dzejnieks Sergejs Timofejevs, arhitekti Jānis Krastiņš un Zaiga Gaile, kurus satrauc nevērība pret vēsturisku ēku patieso vērtību. Pērngada Lāčplēša dienā intervētājs redzams Daugavas krastmalā, kur simtiem cilvēku iededz svecītes un kopīgi vienojas dziedāšanā, pieminot valsts brīvības cīņas.

Golfa straume zem leduskalna (rež. Jevgeņijs Paškēvičs) saņem „Lielo Kristapu“.

Toronto 37. Starptautiskajā filmu festivālā (TIFF 6-16.IX) izrādīts Daugavpils apkārtnē studijas „Rija“ uzņemtais Latvijas/Vācijas/Nīderlandes/KF/Baltkrievijas kopražojums Miglā (In The Fog - rež. Sergejs Lozņics), kam pamatā baltkrieva Vasila Bikava (Васіль Быкаў, 1924-2003) stāsts par nodevību un amorāliem apstākļiem partizānu cīņu laikā.

Žurnālista Ginta Grūbes, dzejnieces Ineses Zanderes, žurnālistes/tulkotājas Ievas Lešinskas, TV režisores Ilzes Turkas veidotā TV dokumentālfilma Latvietis runā parāda latviešu valodas un sabiedrības savstarpējo ietekmi un nākotnes perspektīvas.

Rež. Aigara Graubes un producenta Andreja Ēķa – viņu kontā, citu vidū, ir augsti novērtētā Baigā Vasara un Rīgas Sargi – Sapņu komanda 1935 vēsta par laiku, kad The League of Nations (Tautu savienības) dalībvalstis mēģina pieturēties pie ASV prezidenta Vilsona (Woodrow Wilson) principiem, lai turpmāk starp lielvalstīm nesaprašanās tiktu atrisinātas pie galda vai kādā forumā un, ja jāspēkojas, tad nevis kara laukā, bet sporta laukumā, konkrēti, ASV jūrnieku Eiropā atvestā basketbola laukumā, kur 1. Eiropas basketbola sacensībās uzvar Valdemāra Baumaņa vadītā Latvijas komanda. Plānots filmu dublēt angļu valodā – Dream Team 1935 – tā vēsta (27.XI) laikrakstam Latvietis (turpmāk LL) LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš.

(re)

TRADĪCIJU VEICINĀŠANA –

Aīda Rancāne, Andris Kapusts u.c. kopā ar Rīgas folkloras kopu Grodi vada 14. Starptautisko Masku tradīciju festivālu (2013.18.-19.II) un jau pirms tam (4.XII) Kara muzejā ZALŠA Dzīvesziņas skolas Gadskārtu mācības ietvaros vairo interesentu zināšanas par maskām un maskošanos.

Biedrības „Latgaļu sāta” ziemas apkārtrakstā vēsts par 9. Koklētāju saietu Viļānu novada Dekšāres pag. Madžuļos, savulaik etnogrāfisko kokļu meistara Donata Vucyna (Kur kokle, tur koklētājs, kur koklētājs, tur brīvs gars) mājvietā, kur interesenti Latvītes Podiņas, Aivara Zariņa un Daiņa Mjartāna vadībā apgūst kokļu spēles pamatus. Pa laikam JG redzētais Dainis uzteic daudzu skolas vecuma jauniešu un studentu piedalīšanos: tas vieš cerību, ka ir nodrošināta etnogrāfiskās kokles spēles pārmantojamība, ka tā ir paliekoša kultūras vērtība, tajā pat laikā paužot nožēlu par mazo dalībnieku skaitu no Latgales. Spraigi tiek debatēts par tradicionālās kultūras un baznīcas saskari, par to, vai koklei pienākas skanēt dievnamos, izklaides vietās un citur.

(re)

 

SCRIPTA MANENT– Sērijā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas izdotā LMA MVI vadošās pētnieces, Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta un Latvijas Kultūras fonda stipendiātes, rakstu krājuma Māksla un politiskie konteksti (Rīga: Neputns, 2006) sastādītājas Dainas Lāces (dz. Priedola) monogrāfija Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902) (Rīga: LMA MVI un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. 384 lpp.), kas publicēta ar VKKF, Rīgas domes, „Rīgas pilsētas arhitekta biroja”, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un M.C.A. Böckler – Mare Balticum-Stiftung (Vācija) finansiālu atbalstu, ir pamatīgs pētījums par pirms diviem gs. dzimušo mūrnieka dēlu Felsko (Johann Daniel Felsko), pirmo, akadēmisko izglītību (Kopenhāgenā) un pilsētas arhitekta amata nosaukumu ieguvušo Rīgas būvmeistaru, kura radošā darbība no 19. gs. 40. līdz 70. gadiem atklāj neogotikas, neorenesanses un apaļloka stila ienākšanu un attīstību tolaik Krievijas impērijas lielākajā Baltijas jūras ostas pilsētā. Balstoties uz arhitektūras pieminekļu, arhivāliju, publicēto avotu, zinātniskās literatūras un salīdzinošā materiāla studijām gan Latvijā, gan ārvalstīs, Dr. Lāces detalizētais, bagātīgi ilustrētais pamatdarbs (kopsavilkumi angļu un vācu val.) ar dažādiem palīgrādītājiem ļauj iepazīt Rīgas izaugsmi no salīdzinoši nelielas pilsētas, kur ēkas cēla pēc paraugfasādēm, par metropoli ar krāšņu, reprezentatīvu un vēsturisko stilu iedvesmotu fasāžu dekoru. Izcils piemērs ir Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca.

Literatūrpētnieks, grāmatnieks, kultūrvēsturnieks, LZA goda doktors, TZO kavalieris Ojārs Zanders, autors vairāk nekā 1 000 rakstiem par latviešu un cittautu kultūras mantojumu un grāmatniecību un grāmatām Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks (1988), dzejkrājumam Dažādu gadu balsis (1999), Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13.-17. gs.), Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos (2002), Vidzemes baltajos lielceļos (2006), Ko Kurzemes meži un jūra šalc (2012) – kam pērngada beigās pievienojas Zaļajā Zemgalē raugoties (2012) ar aptuveni 40 gadu ilgumā tapušiem rakstiem, apcerēm, dzejoļiem. Cita vidū uzzinām, ka Rainis nav bijis pirmais Fausta latviskotājs – Rotā (1886:383), lūk, iespiesta kāda vārdā neminēta tulkotāja Grietiņas dziesma, kādu daļu (kas gan noklīdusi) esot pārtulkojis arī Esenberģu Jānis (1862-1890), neiespiests palicis teātra vajadzībām E. un J. Jaunzemju tulkotais Fausts un, kā apgalvojis Jānis Poruks, kāds viņam rādījis (1895) Ernesta Dinsberga tulkotu Faustu, rakstītu ar roku drukas burtiem. (skat. arī Marcianas Krauzes apskatu LA.lv 28.XI).

Par pētnieku maz aplūkoto suitu izloksni LU Humanitāro zinātņu fakultātes (LUHZF)/Latvijas Skolotāju korporācijas paspārnē izdota (10.XII) Suitija ar pirmo un pagaidām vienīgo nopietno aprakstu par Alsungas izloksnes dinamiku (ar sulīgiem piemēriem un suitu/suiteņu dižpiedzīvojumu nostāstiem). Filol. zin. doktore Vilma Kalme, Lidija Jansone („Gudenieku sievas“ vad., TZO) un Ilga Leimane („Suitu sievas“ vad., TZO) tekstus papildinājušas ar audiovideo disku.

Tajā pašā dienā LU prof. Janīnas Kursītes 60 gadu jubilejai par godu LU apgāds laiž klajā Festschrift – LUHZF rakstu krājumu Inkluzīvi ar 40 autoru (no 9 valstīm) rakstiem par trimdu un neatkarību, radošām personībām un valodas politiku Latvijā, par aizmirsto, bet pasaulslaveno latviešu fotogrāfu Jāni Doredu, par prūšiem, zemgaļiem un kurseniekiem, Latvijas poļiem, Baltijas krieviem, par japāņiem, par to, ko lietuvieši domā par latviešiem (un otrādi), par raganām, latviešu buramvārdiem un vēl un vēl.

Andras Manfeldes 7. grāmata, Raimonda Gerkena un LRS oriģinālo romānu konkursā apbalvotais romāns Dzimtenīte (Biedrība „Literatūras Kombains”, 2012) nav par kandžu, bet gan, rakstnieces pašas vārdiem, par dzimtenes zaudēšanu: Sievietes pusmūžā atstāj savus bērnus, pašas sen vīru atstātas, dodas peļņā un nonāk Skotijā. Kā viņas iztur vai neiztur, zivju fabrikā apsaldētām rokām un olnīcām. Kas tad ir „Dzimtenīte”? Mīļvārdiņš? Līdz pat niecībai un pīslim pamazināmā forma, varbūt spirtots, dvēseles sāpēm paredzēts dzēriens, vai tomēr – Dzimtene, no vārda – dzimt, izaugt un palikt. Un vārdkopa no atsauksmes tīmeklī: „Dzimtenīte” cērt kaklā. Pie pēdējām rindām pat sakodu zobus un noriju sāļuma kamolu.

Džoisa (James Joyce) latviskotājs (Västerås: Ziemeļblāzma,1960) Dzintars Sodums par redaktoru „pārcentību” Rīgā iznākušajā Ulisa 2. izd. (Liesma, 1993) spļaudījās, un ne tikai. Tādēļ 3. izd. (Rīgā: Liepnieks un Ritums, 2012. 752 lpp.) redaktors Arturs Hansons izrāda slavējamu pietāti pret oriģināltulkojumu. JG ir vienis prātis ar Laika/Brīvās Latvijas kritiķi Eduardu Silkalnu (15.-21.XII) – Sodums būtu pelnījis sava vārda nodrukāšanu jau uz vāka vismaz tikpat lieliem burtiem kā Džeimsa Džoisa vārds! [uz grāmatas muguriņas].

(re)

 

IZGLĪTĪBA –

Pēc CSP datiem vispārizglītojošās skolas ar latviešu mācību valodu (2011./2012.) LV apmeklējuši 134,5 tūkstoši bērnu, bet skolas ar krievu mācību valodu – 45,4 tūkstoši.

Ar 144 balsīm (no 185) uz 4 gadiem jaunievēlētā LZA prezidenta Ojāra Spārīša (skat.43-45 lpp.) uzskatā LV izpildvara ir attālinājusies no sabiedrības – no strādājošajiem, no izglītības sabiedrības, no zinātnes sabiedrības un kļuvusi kaut kādā mērā par augstāko varu, jo ar „budžeta šķērēm” diktē visai pārējai Latvijai, kā tai strukturēties un kā tai dzīvot, kamēr IZM plānos saskatāma darbības imitācija, jo jau 2011. g. LZA veica zinātnisko institūtu efektivitātes izvērtējumu un iesniedza to IZM, taču tas tiek noklusēts (leta.lv 2013.11.I).

Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amatā atkārtoti apstiprināts starptautiski atzītais gleznotājs, prof. Aleksejs Naumovs (diena.lv 5.IX).

Konferencē „Reģionālā identitāte un dzintars“ LU (3.XII) eksprezidente, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Folkloristikas un etnoloģijas katedras prof. Vaira Vīķe-Freiberga, kura šim tematam pievērsusies jau apceru krājumā Dzintara kalnā (Montreālā,1989), norāda, ka dzintars, tāpat kā romantiķu „Gaismas pils”, ir saistīts ar tautas pašapziņu, piem., trimdas latvieši aizrāvās ar dzintara valkāšanu, lai apliecinātu patriotismu. Bet kādēļ dzintars minēts tikai aptuveni 100 dainās? – Lūk, tālab, ka 13. gs. Teitoņu ordenis ar likumu aizliedza paturēt dzintarus, kas mitoloģiski asociējas ar Zevu, bet latviešu folklorā – ar Pērkonu.

Cita vidū, kā vēsta Anda Burve-Rozīte (Ir 14.XI), kinorežisore Laila Pakalniņa dokumentālfilmā Picas stāsta par savu meitu, kura studē maģistrantūrā Amsterdamas U.: Es redzu, ka patriotisms viņā ir gan no ģimenes un draugiem Latvijā, gan cilvēkiem, kurus viņa satiek tur. Uz kopmītņu istabiņas durvīm Annai ir uzraksts „I Love LV”, pie gultas piekārts Latvijas karogs. Arī studentiem no citām valstīm ir karogs. Tu neesi no valstiņas bezvārdītes. Čehs lepojas, ka ir no Čehijas. Spānis – ka no Spānijas. Un Anna lepojas, ka ir no Latvijas. Kad Amsterdamā abas skrējām maratonu, viņas kopmītņu biedri bija sazīmējuši plakātus, pie istabas durvīm piesprauduši zīmīti: Anna, parādi Amsterdamai, kas ir latvieši!”

Harvarda U. pētījumā secināts, ka Latvijas, Čiles un Brazīlijas studentu sasniegumu rezultāti pārsniedz trīs reizes ASV studējošo, bet divas reizes Portugāles, Honkongas, Vācijas, Polijas, Lihtenšteinas, Slovēnijas, Kolumbijas un Lietuvas studentu rezultātus. (HuffPost 29.XI).

(re)

 

DIASPORA–

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā LNT raidījumam „900 sekundes” precīzi norāda, ka tautiešiem dzīve ārzemēs nebūt nav tik skaista un salda kā izskatās – bieži vien vajadzīga psiholoģiskā palīdzība, nespēja izturēt spriedzi noved pie pašnāvībām. Tādēļ svarīgi ir saglabāt saikni ar tautas brāļiem/māsām ārzemēs (kasjauns.lv 22.XI).

Un Rīgā dzimušais bij. „trimdas letiņš”, viens no galvenajiem JG ieripinātājiem un šobrīd LOM stūrētājiem, Dr. Valters Nollendorfs (kopš 1996 atkal rīdzinieks), intervijā Kalvim Bormanim (tvnet 24.XII): Pats svarīgākais ir uzturēt [aizbraucēju] pozitīvo saiti ar Latviju... Lielais jautājums ir kāda būs viņu attieksme pret Latviju un Latvijas attieksme pret viņiem. Tur ir jābūt ļoti pozitīvai attieksmei: „Labprāt gaidīsim jūs mājās un labprāt darīsim visu, lai jūsu atgriešanos atvieglotu.”

Negribu vainot vai aizskart nevienu prombraucēju, kas, mūsu ekonomiskās vadības kļūdu nomocīts un pakļāvies paša mazvērtības izjūtām, pametis Latviju, bet kādam jau būs jāatbild Dieva vai vēstures priekšā par tiem vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas tagad, miera laikā, ir devušies trimdā... visiem un katram aizbraucējam tomēr vajadzētu padomāt: kā Latvija iztiks bez manis? Un kā es iztikšu bez Latvijas? Un kas es tur, svešumā, būšu? Salašņa! – tā sarunā ar NRA (27.XI) advokāts, vairāku grāmatu autors Andris Grūtups

Sagaidot Latvijas 94. gadskārtu, plaša izstāde Tukumā Bēgļu ceļi – stāsti un priekšmeti veltīta tiem vairāk nekā 150 000 latviešiem, kuri II Pasaules kara beigās nevis „emigrēja” (kā apgalvo nezinīši), bet bēga pa kaklu pa galvu Rietumu virzienā, dibināti baidīdamies no Maskavas varas represijām, un kuru viena daļa saglabāja latviskumu, pateicoties izturībai, neatlaidībai, dzimtenes mīlestībai.

(re)

 

LATVIJĀ – AR SKATU SENDIENĀS –

 

Romā Etrusku muzejā (Villa Giulia, 11.-16.XII) rīkotajā Baltijas nedēļā Dzintara gaismā: Dzintara zemju atklāšana – Lietuva, Latvija, Igaunija (patrons – Itālijas prezidents Giorgio Napolitano), citu sarīkojumu vidū, atklāj Kembridžas (Cambridge) U. prof. Māras Kalniņas grāmatu Ancient Amber Routes: From Riga to Byzantium (Senais Dzintara ceļš: no Rīgas līdz Bizantijai).

Ziemsvētku tradīciju vēstures pētnieki Vācijā, kā vēsta <www.dapd.de>, <www.n-tv.de> u.c. aģentūras, nešaubīgi atzinuši, ka pirmo rotāto Ziemsvētku eglīti uzstādījuši Rīgā (1510) vācu tirgotāji un pēc ceremonijas sadedzinājuši, atzīmējot Jēzus dzimšanu un aicinot atgriezt siltāku laiku.

(re)

LATVIJĀ – AR SKATU VIŅDIENĀS –

 

Pie Torņakalna dzelzceļa stacijas, no kurienes tūkstoši tika deportēti uz Sibīriju, atklāta (3.XII) tēlnieku Paula Jaunzemja un Jura Pogas Komunistiskā teroru upuru pieminekļa Putenī 2. kārta.

Abu minēto skulptūra Pieta Latvijas upuriem pērngada beigās atklāta arī Karagandā, t.d. Karlagā Kazahstānas stepēs, kur jau atrodas 20 valstu iepriekš uzstādīti pieminekļi no čekas rokas bojā gājušajiem savu valstu pilsoņiem.

Uz Aizputes un Kuldīgas novadu robežas Turlavas pagasta Ķikuros atklāts piemineklis partizāniem, kuri cīnījās pret Maskavas okupācijas spēkiem Kurzemes mežos (1945-1956) (kasjauns.lv 26.XI).

Pētniecisku rakstu krājumā Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā (2012) mūsu un ārvalstu speciālisti konstatē, ka Latvijai nodarīti nedaudz vairāk par 10 milj. cilvēkgadu tiešo zaudējumu (deportācijas, Abrenes pievienošana Krievijai, Černobiļas atomelektrostacijas avārija, bēgļi kara beigu posmā, padomju bruņotajos spēkos kritušie Afganistānā), bet netiešo – 20 milj. cilvēkgadu. Vairāk nekā 600 000 PSRS armijā mobilizēto iedzīvotāju nav strādājuši tautas labā, lielam skaitam deportēto sieviešu atņemta iespēju dzemdēt bērnus, ~90% no rūpnīcām izpildījušas militāros pasūtījumus (pat maizes kombināti, farmaceitiskās, zeķu, sērkociņu u.c. fabrikas) un arī ienākumi (algas, pensijas, budžeta ienākumi) būtu trīs reizes lielāki, nekā tie ir pašreiz. Milzu zaudējumi nodarīti apkārtējai videi. Aizejiet pie Olaines dīķiem un pastaigājiet apkārt. Tur var visus Olaines narkomānus apsēdināt apkārt, lai viņi varētu apreibināties, ironizē vēsturnieks Ilgonis Upmalis (Ir 7.XII).

Rīgā (6.XII ES mājā) atvērts Dzintras Gekas The Children of Siberia 2. sēj. (tulk. Amanda Jātniece, Kārlis Streips, Gunna Dickson, Margita Gailītis, Laima Dimiševska, Maija Dreimane, Uldis Bruns). Esam ES, un mums svarīgi, lai traģēdiju, ko pārdzīvojuši no Latvijas uz Sibīriju aizvestie bērni, Eiropā izlasītu – tā Geka intervijā LL (6.XII), kur ievietoti arī daži grāmatas fragmenti, piem.: ...Domājām, ka atpakaļ netiksim... Daudzi pa ceļam turp nomira, tos izmeta ārā pa durvīm. Mēs neko sliktu nebijām darījuši.. Nemūžam nepiedošu! Nekad... Papus žēl, māsas nomira... Mammas kapam varu uzlikt puķīti, bet tēvam... Laimīgs, kas Dzimtenē.

(re)

 

LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS –

 

Demogrāfs Ilmārs Mežs: laimes liedams, izlēju ligzdu, izteikdams cerību, ka šogad tajā iedēs zelta oliņas, pirmos latu miljonus dzimstības veicināšanai. Manas uzmanīgās prognozes ir piepildījušās, un līdzekļi krita ligzdā jau šogad, bet 2013. gada budžetā, pateicoties demogrāfijas ultimātam, atvēlēta daudz lielāka summa. Tāpēc vērtēju, ka panākts lūzumpunkts ne tikai cilvēku psiholoģijā, bet arī augstākās politiskās vadības, premjera Dombrovska sapratnē par šīs lietas svarīgumu. (..) Balstoties uz 10 mēnešu skaitļiem, šķiet, ka šogad varētu sasniegt 20 000 jaundzimušo atzīmi. Tad demogrāfijas kritums būs apturēts, un jādara viss, lai turpmākajos gados skaitļi tikai celtos.

Tāpat kā 10., arī 11. Saeimā NA deputāti ir bijuši čaklākie likumprojektu iesniedzēji, visnopietnāk koncentrējoties uz demogrāfiju. Cita vidū panākts, ka jau no 2013.1.I minimālā „māmiņalga” ir 100 Ls – līdz bērna 1½ g. vecumam (no 2014.1.I tā tikšot pacelta līdz 70% no minimālās algas), turklāt nodrošinātas brīvpusdienas visiem 2. kl. skolniekiem, bet daudzbērnu ģimenēm – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā, savukārt no 1.IX – 100 latu vecākiem, kuru bērniem pašvaldība nav nodrošinājusi vietu bērnudārzā. Dr. Meža prognoze: tas varētu dot aptuveni 10-15 % dzimstības pieaugumu.

No pērngada 18.XI svinībām NRA publicistei Elitai Veidemanei visdziļāk atmiņā palikusi neredzīgās Līvas Palejas uzvešana uz LNT skatuves pārlieku sastīvinātajā svētku koncertā: Trauslās meitenītes dziedātā Ulda Stabulnieka dziesma „Tik un tā” [skat. JG271:1] atvēra klausītāju acis siltām asarām. Viss vienojās skaidrā un pazīstamā virknējumā: rudens, kas apglezno Latviju, bērns, kas, pārvarēdams savu neredzīgumu, dod mums, redzīgajiem, acu gaismu, novembra tumsa, kas izklīst līdz ar aizkustinājumu un mīlestību pret Latviju. Un 2. notikums – arī gaismas un apliecinājuma pilns – oficiālajā programmā neiekļautais Visu Latvijai! rīkotais lāpu gājiens, kas pulcināja ap 10 000 dalībnieku, demonstrējot patriotismu, cieņas pilnu attieksmi pret LV, ko raksturojis gaišs, mīlestību apliecinošs prieks, kurā varēja nojaust spēku, kura līdz šim pietrūcis visvairāk – tas bija spēks biedriskumā un cilvēciskajā vienotībā par latviskajām vērtībām (21.XI).

No LV premjera Valda Dombrovska gadu mijā teiktā: Latvija nav vientuļa sala – mēs esam ciešām saitēm sieti ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu... tikai pārsimts km attālumā no valstīm, kurās ir pasaules izglītotākās, saliedētākās un pārtikušākās sabiedrības... ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai. Iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums... Baltijas jūras reģionam nostiprinoties kā stabilākajam un dinamiskākajam visā Eiropā, aug pievilcība Latvijai kā dzīvesvietai. Jau šodien redzam: daļa no tiem, kas, ekonomisko apstākļu spiesti, aizbraukuši no Latvijas, vēlas atgriezties dzimtenē... mums ir svarīgs ikviens, kurš jūt sevī piederību Latvijai un grib šeit veidot savu dzīvi un nākotni... Miķelis Valters, viens no neatkarīgās Latvijas idejas autoriem un valsts dibinātājiem, savulaik rakstīja: «Taisnība, mēs esam tikai grauds, neliela politiska būtība Eiropas visumā. Bet mūsu būtība saistās jau bezgala daudziem pavedieniem ar Eiropas dvēseli... Eiropas miera un kārtības līdzsvarā mūsu valsts ir noteikta svara daļa. Tās politika ņem dalību Eiropas cīņās un rūpēs. No šiem sakariem plūst Latvijas spēks»... Eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes, [kuras] kodolā būs tieši eirozona. Latvijas interesēs ir piederēt šim Eiropas valstu kodolam.

Ar možumu izceļas Rīgas mēra kandidātes Sarmītes Ēlertes sirdīgais cīniņš par Rīgas nepalikšanu patiltē – tā, lūk, esot pelnījusi Eiropas līmeņa kultūras pasākumus, nevis Jaunā viļņa balagānu Daugavmalā, ko pametis pat Raimonds Pauls, vai tingeltangeļus pie Raiņa pieminekļa (LTV 27.XI). Bravo!

Latviešu slavenība, hokejists/pamatvārtsargs Artūrs Irbe, pēc 14 gadiem ASV Nacionālajā hokeja līgā (NHL) kopā ar ģimeni atgriezies no ASV uz visiem laikiem, jo nav nekā dārgāka un svarīgāka par Latviju (NRA 14.XII).

Nepieciešams jauns Patriotisms 2.0, kas nodrošinātu, lai vēl pēc 100 un 200 gadiem mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni 11.XI nāk pie Rīgas pils ar svecītēm un 18.XI dzied „Dievs, svētī Latviju” – tā Pauls Raudseps (Ir 14.XI). P2.0 jāsakņojoties sadarbībā un konkrētībā, vienkāršoto, vienvirziena risinājumu laiks ir beidzies... Pauls uzdod sev un valdībai vērā liekamu jautājumu: kāpēc ģimenei no Limbažu rajona ir vieglāk atrast darbu Berlīnē nekā Rīgā, kamēr galvaspilsētas tramvajos izlikti sludinājumi, ka Rimi meklē visdažādāko kategoriju strādniekus?

Burtnieku Burulī (2012 rudenī). No kr.: Jānis Jurkāns, Jānis Peters, Diāna Jance, Anita Jansone-Zirnīte. Foto: Teiksma Puriņa.

Dzejnieka Pētera Zirnīša (1944-2001) piemiņai veltītajā, viņa dzīvesbiedres, mākslinieces Anitas Jansones Zirnītes Burtniekos rīkotajā ikgadējā Burulī pērngad rudenī mēģināts izvērtēt, vai mums ir pamats uzskatīt latvietību par neizzūdošu vērtību? Uz latviskās kultūras pēctecības dziļo spēku ar savu klātbūtni un tēlaino stāstījumu pārliecinoši norādījusi jaunākā viešņa Diāna Jance, Edvarta Virzas mazmazmeita. Savu sirdsgudro krājumu Minhauzens un kamikadzes cēlis priekšā Jānis Peters, kura dzejas tēli, vārdu un skaņu sabalsojumi apbūruši ar savu neparastumu un radījuši sajūtu, ka dzejnieks vienkārši pierakstījis no augšienes diktēto. Hmmm... Ierakstos skanējušas nelaiķa Ulda Stabulnieka dziesmas, daudzas ar Zirnīšu Pētera vārdiem (LL 5.XI).

Zināmu neizpratni (pat intervētājam) rada prezidenta Bērziņa aicinājums Sanktpēterburgas <fontanka.ru> latviešu jauniešiem mācīties krievu valodu, lai atrastu labu darbu Rīgā. Vai mūsu valoda patiešām ir tik mazvērtīga? – jautā LL redaktors Gunārs Nāgels (Ir 19.XII).

Deputātam, kurš no Saeimas tribīnes nosaucis LV Kultūras kanona nepieciešamības aizstāvjus par nekaunīgiem izvirtuļiem, atbild Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pr-js Ilmārs Latkovskis (Diena 4.XII): LV nav jēgas, ja to uztveram kā kaut kādu Puskrieviju. Latvija ir zeme ar savu gadsimtiem veidojušos kultūrvēsturisko tradīciju, kurā dominējošā ir latviešu etniskā tradīcija, taču tajā ir vieta īpatniem vācu, ebreju, krievu u.c. kultūras akcentiem. Tas ir mūsu kopīgās kultūras pamats, kuram aicināti pievienoties visi ienācēji un viņu pēcnācēji.

(re)

 

LATVIJAI VISAPKĀRT –

 

IGAUNIJA spējot aizstāvēt sevi, ko nevarot teikt ne par Lietuvu, ne Latviju, pie kam pēdējā, kā norāda aizsardzības eksperts Karels Kāss, esot tukša vieta, vislielākais drauds Igaunijas drošībai (apollo.lv, The Baltic Times 14.XI). LV prezidenta un viņa ministru Valda Dombrovska un Arta Pabrika ieteikums: neuztraukties un neņemt par pilnu avīžu rakstus.

POLIJAS Rzecpospolita pielikumā Plus Minus (27.X) rakstā „Łotewski Katyń” (Latviešu Katiņa) Piotrs Semka pievēršas Litenes nometnē stacionēto Latvijas armijas virsnieku represēšanai un noslepkavošanai pirmajā krievu gadā (1940-1941).

FRANCIJAS otrā lielākajā pilsētā Marseļā (Marseille) no centrālās ielas ar daudz vēsturiskām vietām sānus novirzījušos DELFI Aculiecinieci Allu (6.XII) pārsteidz piegružotās, tumšās ieliņas: visapkārt antisanitāri apstākļi, piesienas kaut kādi noplukuši andelmaņi, uz stūriem bariņi ar šaubīgiem tipiem... auksti sviedri sametās! Jā, Latvija mūs ir izlutinājusi ar savu sakoptību un tīrību!

KAZAHSTĀNAS un Krievijas simbolisko saiti, kā paziņo (14.XII) prezidents Nursultans Nazarbajevs, pārraušot pāreja (līdz 2025) no kirilicas uz latīņu alfabētu, kā tas jau noticis Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Kazahi u.c. tjurku tautas lietojušas t.s. Orhonas-Jeņisejas rūnu alfabētu (8.-10. gs.), seko arābu raksts, tad (1929-1940) latīņu, bet no 1940. g. ‒ ar dažiem burtiem papildināta kirilica rusificēšanas nolūkā.

(re)

 

EU/ES-UN/ANO –

Norvēģijas Nobela komiteja piešķir Nobela Miera prēmiju (10.XII) ES par Eiropas pārvēršanu no kara kontinenta par miera kontinentu.

Ramalā (هللا مار ) svin (2012.29.XI) novērotājvalsts statusa piešķiršanu Palestīnai ANO Ģenerālajā Asamblejā

ANO Ģenerālā asamblejā 138 valstis (no 193) tieši 65 gadus pēc Palestīnas sadalīšanas atbalsta (29.XI) Mahmuda Abasa lūgumu izrakstīt Palestīnai „dzimšanas apliecību” 1967. g. robežās ar Austrumjeruzālemi kā galvaspilsētu (pēdējo iespēju izglābt risinājumu starp divām valstīm...), konkrēti, piešķirt bezbalsstiesīgu novērotājvalsts statusu. Atturas 41 valsts, tostarp Lielbritānija, Vācija, arī Baltijas valstis, kaut arī LR ārlietu ministra Rinkēviča uzskatā neviens nešaubās par palestīniešu tiesībām uz valsti (tvnet.lv 3.XII). Pret balso ASV, Izraēla, Kanāda, Čehija, Panama un 4 minivalstiņas Klusajā okeānā – Mikronēzija, Nauru, Palau un Maršalu salas. Palestīna gūst tiesības pievienoties ANO aģentūrām un Starptautiskajai krimināltiesai (International Criminal Court). Kamēr Turcijas ārlietu ministrs iestājas par pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusa piešķiršanu (Palestīnas karogs ir jāpaceļ ANO Asamblejā līdzās Turcijas karogam!), grupa ASV kongresmeņu draud pārtraukt humanitāro palīdzību palestīniešiem un slēgt viņu pārstāvniecību Vašingtonā, bet Izraēlas atmaksa par balsojumu ir vairāku tūkstošu nelegālu apmetņu būvju pieteikums Rietumkrastā, Gazas joslā un Austrumjeruzālemē. Mēs dzīvojam žīdu valstī un mani neinteresē, ko saka ANO – tā daudzu dalībvalstu protestus komentē Izraēlas premjers Netanjahu TV intervijā (22.XII). Tajā pat laikā redzami kultūras darbinieki, mācībspēki, mūziķi (Bruce Springsteen, Eric Clapton, U2, Coldplay u.c.) atsakās uzstāties publikas priekšā Izraēlā.

(re)

 

CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ –

 

IZRAĒLAS-PALESTĪNAS 8-dienu karā (14.-21.XI), ko lielā mērā izraisa Hamas militāra spārna komandiera Ahmeda al Džabari „ķirurģiski precīza” nogalināšana Izraēlas gaisa flotes raķešuzbrukumā, Hamas militārais spārns pirmo reizi izmanto it kā pašu izgatavotas tālākas darbības rādiusa raķetes (~1 500), kas gan nespēj sacensties ar amerikāņu tehniku – F-15 un F-16 kaujas lidmašīnām, Apache helikopteriem, bezpilotu „traniem” (Drones). Kara darbībā bojā gājuši 6 izraēlieši un vairāk nekā 160 palestīnieši. Pēc pamiera noslēgšanas ar Ēģiptes starpniecību Hamas „Al Kasama brigādes” kaujinieki tiek sagaidīti Gazā kā varoņi.

IRĀKAS invāzija, kam pamatā Buša administrācijas valstiski meli par masu iznīcināšanas ieročiem, neraugoties uz ASV okupācijas spēku atvilkšanu, iedzīvotāju stāvokli tikai pasliktinājusi; nepaiet ne diena bez cilvēku upuriem – gan apšaudēs, gan arī no spridzekļiem ceļmalās vai automašīnās, piem., kā ziņo Aljazeera, aizvadītā gada pēdējā dienā 15 apšaudēs 13 pilsētās nogalināti vismaz 18 cilvēki un 39 ievainoti, kas ir stipri zem caurmēra.

SĪRIJĀ, kopš nemieriem pret Asada režīmu, bojā gājuši vairāk nekā 60 000 cilvēku (Al Arabiya News 2013.6.I).

AFGANISTĀNAS (kur impērijas dabon galu) prezidents Hamids Karzais izdevis pavēli (Wired 19.XI) pārņemt ASV okupācijas spēku rīcībā esošo Parvanas cietumu, kur, pretēji savstarpēji parakstītajam memorandam (15.X), nelegāli ieslodzīti „ASV drošību apdraudoši” 70 cilvēki, no kuriem afgāņu tiesa 57 atzinusi par nevainīgiem.

ASV korporatīvie masu mediji lielā mērā notušē citur pasaulē (īpaši tīmeklī) sensāciju izraisītāju bij. Nācionālās drošības padomnieka, augsti respektējamā ģeostratēģa, daudzu grāmatu autora (jaunākā: Strategic Vision: America and the Crisis of Global Power) Dr. Bžežinska (Zbigniew Brzezinski) izteiku, uzrunājot Arms Control Association un National American-Iranian Council konferenci Vašingtonā (26.XI): Nedomāju, ka Savienotajām Valstīm kā stulbam mūlim akli jāiet Izraēlas pavadā, bet gan skaidri jāpasaka: jūs nebūsiet tie, kas pieņems mūsu valsts lēmumus. Prominenti ASV žīdu organizāciju pārstāvji nosauc Polijā dzimušo amerikāņu valstsvīru par „Izraēlas nīdēju”un „antisemītu”.

20 g.v. Adams Lanza, bruņojies ar armijas tipa šauteni un divām pistolēm, Sendihukas (Sandy Hook) sākumskolā (Newtown, Connecticut) 130 km ziemeļos no Ņujorkas, vispirms nogalina (14.XII) savu māti, tad 20 bērnus (vecumā no 5 līdz 10) un vēl 6 skolotājas un, izdzirdot policijas sirēnas, nošāvies pats. Kā jau pēc katras kārtējās masu apšaudes (kinematogrāfos, iepirkšanās centros, baznīcās, universitātēs, skolās u.c.) ieroču tirgotāji nespēj apmierināt amerikāņu pieprasījumu pēc šaujamieročiem, īpaši pēc Lanzas lietotā nāves ieroča – pusautomātiskās ātršāvejas AR-15, baidīdamies, ka tās pārdošana varētu tikt aizliegta (HuffPost 19.XII). Jau drīz vien ASV medijiem jāvēsta par „miniapšaudēm” – divi upuri un vairāki ievainotie Kalifornijas galvaspilsētā Sakramento, kur kāds vīrietis atklājis uguni uz Jaungada sagaidītājiem, 5. janvārī jau agrākā kinoslaktiņa vietā, Kolorado miestā Aurora, nošauti četri (www.aljazeerah.info), u.t.jpr.

(re)

 

ĒRMĪGAS BŪŠANAS –

Tāpat kā Gogoļa Mirušās dvēseles smaidu (caur asarām) izraisa kādreizējās „trimdas meitenes”, nu jau kopš gadiem Rīgā dzīvojošās Astrīdas Jansones „tvaika nolaišanas” pieraksti (lai neeksplodētu!), kaut bija nosolījusies nekad vairs nedomāt par Latvijā nepatīkamo, neglīto un negatīvo – sākot ar joprojām no darba neatlaistā krievvalodīgo skolas skolotāja publisko deklarējumu: Es neesmu lojāls Latvijai! Es ienīstu šo režīmu. Tad tiesu nevarība likvidēt nelikumīgi nodibināto partiju Par dzimto [t.i., krievu] valodu, kuras viens no galvenajiem dibinātājiem/vadītājiem, skandalozais LV nepilsonis Lindermans gatavojas savu sarakstu pieteikt Rīgas pašvaldības vēlēšanās, vienlaikus cīnīdamies par Latgales autonomiju. Turpmākajā uzskaitē pirksts vērsts pret miljonāriem un bankām, kas uz lieliem noguldījumiem/dividendēm saņem pasakainas summas un nodokļos samaksā smieklīgus procentiņus – 10%, kamēr godīgi strādājošam pilsonim jāmaksā 25% ienākuma nodoklis plus 11% sociālās apdrošināšanas nodoklis. (Pareksa bij. īpašnieki, kas nolaida banku pa burbuli un kuru dēļ finanšu krīze Latvijā bija daudz dziļāka nekā citās valstīs, vēl tagad par savu nelietību saņemot milzu summas un maksājot niecīgus nodokļus!) Tam pievienojas Valsts ieņēmumu dienesta nespēja, varbūt nevēlēšanās, tikta galā ar ēnu ekonomiku, t.i., gan ar žulicīgām, augstām amatpersonām, kuras cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas, gan arī mazākiem gariem – no pieciem ārstu un diviem frizieru kabinetiem, kuros man pēdējo pāris gadu laikā ir gadījies lūgt pakalpojumus, ir bijuši tādi, kur kases aparāta vispār nav, tātad nav arī ienākumu reģistra – piktojas Astrīda. Žulicības valda arī pabalstu un pensiju sistēmā: Ir bērni, kas saņem 8 latu pabalstu, ir bērni, kas saņem pabalstu ap tūkstoti, un tad ir bērns, kas saņem vairāk nekā 10 000 latu mēnesī. Tad vēl tie, kuri 10 vai 15 gados „izpelna” desmitus tūkstošus lielas pensijas. Ērmības arī tiesu sistēmā – tiesu atliek apsūdzētā slimības dēļ, un interesanti, ka apsūdzētie kļūst neglābjami slimi, tikko tiek apcietināti vai apsūdzēti. Tas nekas, ka iepriekšējā dienā bija veseli kā rutki... Un kādēļ mazajai Latvijai vajadzīgs vairāk nekā 60 universitāšu/koledžu? Atcerēdamās LV neatkarības atgūšanas sākumu ar privatizācijas sertifikātiem, Astrīdai griboties akmeni iemest pirmo valsts vadītāju dārziņā – lai arī domāti cilvēkiem dzīvokļu iegādei, nevis pārdošanai, nabadzīgie par grašiem tos pārdevuši bagātajiem, kuri par sīknaudu iegādājās bankas, LV uzņēmumus un lielus īpašumus, un tagad mums ir miljonāri un oligarhi, kas par tādiem ir kļuvuši bez lielām pūlēm un atkal uz nabaga ļaužu rēķina (LL 12.XII).

LV aizsardzības fonds Lāčplēsis (ar mērķi maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem) piešķīris Goda zīmi bronzā par Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un jaunatnes patriotisko audzināšanu Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam, nesen valsts valodas statusa krievu valodai un referenduma par krievu val. atbalstītājam (rezekne24.lv). Fonds (dib.1996.2.V) ir privāts, bet sabiedrību maldinošais nosaukums liek domāt, ka tam ir sakars ar LV.

Franka Gordona sleja: «Kas viņus dīda? Odiozajā Jurija Aleksejeva portālā <IMHOclub.lv> pie vārda tiek kaismīgs Latvijas nepilsoņu kongresa entuziasts – kādreizējais Civilās aviācijas institūta pasniedzējs, tehn. zin. dr. Vladimirs Šilins. Viņš vaimanā, ka Latvijas rusofobiskā valdība gribot apzagt viņa mazmeitas, liekot tām apgūt latviešu valodu jau no mazotnes – bērnudārzā. Katram taču jāsaprot, ka krievu valoda ir nesalīdzināmi vairāk attīstīta un izplatīta nekā latviešu valoda, piemetina Šilins un pārmet LV krievu kopienai mazdūšību un sašķeltību un konstatē, ka nepilsoņu kongresa sasaukšanas gaidās tā arī nav izšķīlies enerģisks, drosmīgs, harismātisks līderis. Cerība jāliek uz kongresu, kam šāds līderis jāizrauga. Un te nu nāk galvenais: Bet, arī izvēlot savu līderi, mēs nestiprināsim viņa autoritāti latviešu acīs, ja savu vārdu neteiks Krievijas valdība. Pēc krievu kopienas līdera ievēlēšanas Krievijas prezidentam viņš jāpieņem. Skaties vien! Un Krievijas premjeram būtu jātiekas ar kongresā ievēlētās padomes ļaudīm un Krievijas vēstniecībai jāuztur pastāvīgs kontakts ar krievu sabiedrisko organizāciju vadītājiem un jāsniedz tiem finansiāla un metodiska palīdzība. Tātad – lai Krievija masīvi, bez aplinkiem iejaucas, it kā nebūtu robežas starp Sebežu un Zilupi. Beigās šis sirmais tehn. zin. dr. iesaka atgādināt Krievijas (!) valdībai, ka par Vidzemes pievienošanu Krievijai uz mūžīgiem laikiem cars Pēteris Lielais samaksājis Zviedrijai divus miljonus rubļu sudrabā, t. i., 50 tonnu sudraba, un par Kurzemi tās hercogam samaksāti 500 000 rubļu zeltā. Tātad Šilins piedāvā Kremlim labu argumentu politiskam spiedienam – sak, gan Vidzeme, gan Kurzeme ir Krievijas pirkums» – Kas tas ir – izmisums vai apmātība? – jautā Franks (LA.lv 27.XII).

Gulbenes portāls <www.dzirkstele.lv> kļuvis par sabiedriskās domas kaujas vietu – vieni sēro un dusmojas par nocirstajiem skaistajiem 870 ozoliem gandrīz 11 km garajā Gulbenes-Rēzeknes ceļa posmā, otri aizstāv „eiropēiski” gluda, plata ceļa ideju. Dainis Īvāns nocirsto koku izrauto celmu kaudzi ar visām saknēm salīdzina ar kādreizējo Latvijas okupantu pēckara paražu režīma pretinieku, mežabrāļu, Latvijas patriotu līķus kādu laiku paturēt publiskās vietās par mācību pārējiem (skat. LL 5.XI).

Attiecībā uz Reformu partijas ieteiktajām papildus reliģiskām brīvdienām, dodot strādājošiem iespēju izvēlēties Zvaigznes dienu (6.I), pareizticīgo/vecticībnieku Ziemassvētkus (7.I), katoļu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus (15.VIII), jūdaistu Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas dienu (31.X) vietā ir LL (12.XII) redaktora Gunara Nāgela vaicājums: kuros oficiālos dokumentos būs jāreģistrē sava reliģija, lai būtu tiesības uz šiem labumiem? Un kur paliek musulmaņi? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem LV (2011) bijušas vairāk musulmaņu draudzes (17), nekā jūdaistu (12). Un, ko lai saka latviešu dievturis, kurš Apjumībās (jeb Miķeļdienā) vēlas brīvu dienu Jumja ķeršanai?

Paskatoties vietnē <latvjustrelnieki.lv>, NRA Kultūras daļas vadītājs Arno Jundze konstatē (9.XI), ka Latviešu strēlnieki mūsu kinematogrāfā joprojām dominē padomju garnējumā (..), kā arī atklājis (16.XI), ka jau gadiem novadu kultūras centros tiekot izrādīts Latviešu strēlnieka stāsts (1958, Jūlija Vanaga un Semjona Nagornija scenārijs), kura ideoloģiskās nostādnes ož pēc padomju naftalīna. Kāda vella pēc šāda komunistiskā mērcītē taisīta strēlnieku filma jārāda 11. novembra priekšvakarā? – errojas Jundze.

Un kāpēc Austrālijas nacionālajā TV kanālā SBS izrādīts Rīgas pilsētas domes atbalstītais patvarīgi pārveidotais Heninga Mankela romāna Suņi Rīgā (Hundarna i Riga – The Dogs of Riga, 1992) ekranizējums (rindkopas, kur spēcīgi atbalstīta atjaunotā LV neatkarība, tendenciozi izmainītas)? – jautā Nāgels (Ir 27.XI).

LA korespondents Ludzas nov. Rundēnu pag. bibliotēkā līksmo par teicamo interneta pieslēgumu, toties ar latviešu avīzēm gan bijis pašvaki, neviena dienas laikraksta. Kā taisnojās bibliotekāre, te jau 80% nelatviešu. Un palielajā Ludzā: Diemžēl, lai kurā lielveikala avīžu stendā meklētu, avīzes tikai krievu valodā, bet viesnīcā – starp 160 kanāliem bija armēņu, ebreju, poļu, vācu, vismaz trīs arābu, kaut kāds erotiskais, lietuviešu, desmitiem krievu, bet neviena latviešu TV kanāla... (LA.lv 4.XII).

EP deputāte Sandra Kalniete par Komunistu frakcijas eiroparlamentāriešiem izplatīto EP deputāta Alfrēda Rubika Maskavā izdoto (Meždunarodnyje otnošeņija, 2001) un Eiropas pilsoņu nodokļu naudu izplatīto angliskoto variantu From Political Prisoner to European Parliament Member (No politieslodzītā līdz Eiropas Parlamenta deputātam), kurā autors sevi attaisno kā cietēju par saviem politiskajiem uzskatiem un perversā veidā sagroza Latvijas neseno vēsturi: Esmu pārliecināta, ja Rubika kungam un viņa Maskavas priekšniekiem 1991.VIII būtu izdevies sagrābt un noturēt varu, gan Latvijas valdības vadītājs Godmanis, gan es un citas neatkarīgās Latvijas amatpersonas būtu represētas, apcietinātas vai pat sodītas ar nāvi. Vēstulē EP kolēģiem deputāti Kalniete un Godmanis norāda: 1991.VIII Latvijas komunistu vadītājs Rubiks, rīkojoties kopā ar PSRS militārā apvērsuma organizētājiem, deva pavēles ierobežot pilsoniskās brīvības un apspiest jebkuru pretošanos režīmam – arī bruņotā ceļā. (..) Rubiks vērsās gan pret PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, gan pret Latvijas likumīgo varu, kura pēc tautas gribas bija atjaunojusi Latvijas valstisko neatkarību. Latvijas tiesa notiesāja Rubiku ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu (Ir 5.XII).

Slavējama ir Adelaides Latviešu b-bas grupas Rosme dalībnieku čupošanās reizi mēnesī – kāda stāstījuma paklausīšanās, filmas/video noskatīšanās u.tml. Pērngad Valsts svētku mēnesī uz slaveno Melburnas zirgu sacīkšu video skati rosmiešus mudina ierasties pēc iespējas košās cepurēs, par kurām pēc gardām pusdienām trīs pirmās vietas iegūst Soņa Ņikītina, Anna Didrichsone, Roberts Čakurs (LL 6.XII), par ko laureātus cildina arī JG, gan sagaidīdama, ka vienā no mēneša pirmajām otrdienām rosmieši pārliecinās rosmietes (un vice versa) kļūt par JG abonentiem, lai pēc [vai labāk pirms] gardām pusdienām kopīgi, teiksim, reizi gadā apspriestu vislatviešu kultūras rakstu krājuma saturu.

(re)

Rosmietes Adelaidē. Labajā pusē 1. vietas ieguvēja Soņa Ņikītina (2012.XII) Foto: Ints Puķītis

STATISTIKA –

Pēc Eurostat datiem straujāko izaugsmi no visām ES dalībvalstīm uzrādījusi LV ekonomika (2012), tās iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 5,3%, kam seko Igaunija ar 3,4% un Lietuva – ar 3,3%, kamēr kritums reģistrēts 8 valstīs.

Tas pats avots liecina (14.XII), ka LV no visām EU dalībvalstīm bijis visstraujākais nodarbināto skaita pieaugums par 3,4% (Lielbritānijā – 1,8%, Igaunijā – 1,2%).

Kamēr Grieķija ir valsts, kas nevar, Latvija ir valsts, kas var – tā The New York Times (2.I 2013). Grūtības joprojām esot, bet 4 gadu laikā LV ar gandrīz 20% ekonomikas kritumu ir pārvērtusies par valsti ar 5% ekonomikas izaugsmi, kas ir labākais rādītājs starp 27 ES dalībvalstīm, tomēr labklājības ziņā tā joprojām ir saraksta 2. vietā no apakšas, aiz Bulgārijas, bet bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20% (2010) uz 14,2% (2012. g. 3. ceturksnī). NYT slejists citē zupas virtuves organizētāju, anglikāņu baznīcas kapelānu Juri Cālīti (cilvēki pieņem sitienus un nāk pēc palīdzības, nevis kliedz uz ielas) un secina, ka okupāciju gadi latviešiem iemācījuši par neapmierinātību labāk klusēt, vienlaikus arī norādot uz vājajām darba tiesību aizstāvības tradīcijām. Latvijai ir augsts sāpju slieksnis, sacījis Mortens Hansens no Rīgas Ekonomikas augstskolas, un neparasti atvērta ekonomika, mācība no Latvijas paveiktā ir tā, ka nav mācības...

LV Valsts kase atmaksājusi (20.XII) visu Starptautiskā Valūtas fonda (IMF) aizdevuma pamatsummu (493,3 milj. Ls), lai izvairītos no procentu maksājumiem – ziņo finanšu ministrs Andris Vilks, pie reizes mudinadams iedzīvotājus mazāk domāt par personīgo, bet vairāk par kopējo valsts labumu – kā to darot igauņi.

UNICEF pētījumā par bērniem (līdz 17 g.), kas dzīvo nabadzībā 35 pasaules „ekonomiski attīstītākajās” valstīs, Latvija ierindojas 33. vietā ar 18,8% bērnu zem nabadzības līmeņa – pirms ASV (23,1%) un Rumānijas (25,5%). Pirmajā piecniekā: Islande (4,7%), Somija (5,3%), tad Kipra, Nīderlande, Norvēģija (ar 6,1%). Igaunija ieņem 21. (11,9%), bet Lietuva – 28. vietu (15,4%).

Uz jautājumu, kādēļ neiesniedzat iesniegumu par naturalizāciju? – 24,8% uzskatā pilsonība pienāktos automātiski; 21,3% baidās no eksāmeniem; 17,2% gaida atvieglojumus; 13,5% nepilsoņi var vieglāk ceļot uz NVS valstīm; 9,4% nav laika; 8,2% apmierina nepilsoņa statuss; 3,9% citi iemesli; 1,7% nevēlas (LA.lv 2013.2.I).

(re)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Rolfs Ekmanis (re)