70.
gadu latviešu komponistu paaudze ir veidojusies stilistiski
daudzkrāsaina, meklējot savu identitāti, atjaunojot kompozīcijas
tehniku, eksperimentējot ar visdažādākajiem kompozīcijas elementiem.
Ar pasaulē atvērtu skatu ir uzauguši Andris Dzenītis, Gustavs
Fridrihsons, Kristaps Pētersons, Jānis Petraškevičs, Rolands
Kronlahs, Santa Ratniece, Mārtiņš Viļums, Gundega Šmite un citi,
viņu vidū Priekulē dzimušais (1977) Ēriks Ešenvalds, kurš izceļas ar
savas personības gaišo, pozitīvo lādiņu un nolemtības radīto mūziku.
Muzikālajā izglītībā liela ietekme ir viņa mātei – dziedāšanas skolotājai, kura ved dēlēnu uz mūzikas skolu mācīties klavierspēli. Pēc Liepājas 1. vidusskolas beigšanas studijas Latvijas Universitātes psiholoģijas fakultātē, kur viņš ir izcilnieks. Paralēli klavieru spēlēšana un baznīcas dziesmu komponēšana Priekules baptistu draudzes jauniešu korim, kam seko studijas (1995-1997) Latvijas baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā ar ieceri kļūt par baptistu mācītāju, taču mīlestība uz mūziku ņem virsroku, par ko liecina nopietna pievēršanās studijām Latvijas Mūzikas akadēmijā (LMA) (1997-2004), kur stingru pamatu kompozīcijas tehnikā viņš gūst no Selgas Mences. Pelnīdams maizi savai ģimenei, jau studiju laikā jāpieņem darbs – sakumā Rīgas 31. vidusskolā par mūzikas skolotāju un baptistu Vīlandes draudzē par mūzikas daļas vadītāju. Viņš arī vairāk kā astoņus gadus dzied Akadēmiskajā korī „Latvija”. Pabeidzis LMA ar maģistra grādu, Ešenvalds turpina studēt partitūras, izmantojot visdažādākās iespējas stažēties pie pazīstamiem ārzemju mācībspēkiem, sākot ar amerikāņu profesoru Martinu Hermani mūzikas nometnē Ogrē. Seko studijas starptautiskajā Ravela akadēmijā (l’Académie Maurice Ravel), Bacha akadēmijā (Sebastian Bach Akademie) Štutgartē, Francijā (Académie Musicale de Villecroze) pie Denjelpūra (Richard Danielpour), Čehijā (Česky Krumlov) pie Finisija (Michael Finnissy), Reibela (Gauy Reibel) un Kopelenta (Marek Kopelent), Šveicē pie Hūbera (Klaus Huber), Amsterdamā pie Visārta (Trevor Wishart), Langa (David Lang), Ērsa (Richard Ayres), Francijā pie Hārvija (Jonathan Harvey), Manurī (Philippe Manoury), Norvēģijā pie Licova-Holma (Ole Lutzow-Holm) un Asheima (Nils Henrik Asheim).
Gūtie iespaidi un starptautiskā vide dod skaidrāku redzējumu un plašāku vērtējumu paveiktajam darbam. Ešenvalds nenoliedz, ka savā ziņā viņš ir Pētera Vaska, Romualda Kalsona un savas skolotājas Selgas Mences gaitu turpinātājs, latviešu simfoniskās mūzikas tālāk veidotājs, kurš paver jaunu perspektīvu un jaunu garīgumu. Jau studiju laikā ir tapuši vairāki ievērojami skaņdarbi, viens no pirmajiem Iespaidi Sāremā, kas klarnešu asociācijas rīkotajā kompozīcijas konkursā Maiemī (Miami, ASV) saņem (2000) goda diplomu. Kompozīcijā Laika robežas (2002) stīgu orķestrim un pirmajā nopietnajā simfoniskajā opusā No neatminamiem laikiem (trīskāršajam stīgu orķestrim), atskaņotam Young Euro Classic festivālā Berlīnē, saklausāmas latviskas krāsas. Ka katram latvietim, kas ir dziedājis Dziesmu svētkos vai dejojis tautas dejās, saka tolaik jaunais komponists, latviskums ir asinīs. Būdams dziļi ticīgs, blakus kamermūzikai, kora darbiem, simfoniskai mūzikai u.c. žanru darbiem, Ēriks ir komponējis daudz baznīcas dziesmu. Korī „Latvija” ne tikai kā dziedātājs, bet arī kā komponists viņš vērtējis un analizējis katru kompozīciju, tādējādi attīstot savu kora faktūras izjūtu. Pamatīgi studējot simfonisko mūziku, kamermūziku, instrumentālos žanrus, viņš atgriežas pie garīgās mūzikas ar skaņdarbu Kristus ciešanas un augšāmcelšanās (2005) – solistei, korim un simfoniskajam orķestrim. Paša autora vārdiem izsakoties, šis darbs ir akadēmiskās izglītības bagāžas apvienojums ar manu sirds būtību. Tas noved pie sadarbošanās ar angļu diriģentu Stīvenu Leitonu (Stephen Layton), kurš ar savu profesionālo kori „Polyphony” iestudē un atskaņo šo un citus Ērika Ešenvalda skaņdarbus. Virknes pašu latviešu stipendiju saņēmējs, to vidū Lielās mūzikas balvas (2003,2004), Ešenvalds, sākot ar Leģendu par iemūrēto sievu, ko apbalvo (2006) International Rostrum of Composers, saņem krietnu skaitu starptautisko godalgu. Ārpus Latvijas viņa mūzika ir skanējusi Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrālijā, ASV, Apvienotajā Karalistē, Baltkrievijā u.c.
Nodrošinājumu uz diviem gadiem (2011.V-2013.VII) nodoties tikai radošam darbam Ērikam Ešenvaldam dod par nopelniem piešķirtā rezidējošā komponista stipendija prestižās Kembridžas Universitātes Trīsvienības koledžā (Cambridge U. Trinity College), kur Trīsvienības (Trinity) koris koledžas jaunā māstera, gēnu speciālista sēra Gregorija Vintera inaugurācijas ceremonijā pirmatskaņo komponista Te Deum (2012.X), bet rezidentūras noslēgumā firma „Hyperion” paredzējusi laist klajā komponista mūzikas ierakstu ar darbiem, no kuriem puse tapuši Kembridžā.
Ērika uzskatā svarīgi ir, lai mana mūzika patīk cilvēkiem, jo būtībā tas ir galvenais! Pārfrāzējot komponistu, citādi taču nebūtu nozīmes nodarboties ar skaņdarbu radīšanu. Ir jābūt spēcīgai valodai, lai klausītājs sekotu līdzi un gaidītu, kas būs tālāk! Ir svarīgi, lai skanētu tieši tas, ko patiešām jūt, lai jebkurā parametrā ir loģiska virzība un jebkuram kompozīcijas elementam ir loģisks pamatojums, lai mūzika elpotu un pati no sevis lidotu... Varbūt tam ir kāda kopsakarība ar Ērika vienmēr lielo interesi par astronomiju? Kā komponists Ešenvalds vairāk pievēršas romantiskiem tēliem un maigāku krāsu instrumentiem, un viņa mūzika vienmēr sniedz emocionāli skaistu notikumu.
Kembridžas laikā ir tapusi arī himna Pasaules koru olimpiādei, kas notiks Rīgā (2014) Eiropas kultūras gavalspilsētas gada ietvaros. Bez kopējās himnas, katrai olimpiādes rīkotājpilsētai jāizvēlas sava īpaša dziesma – Rīgai tā būs Ešenvalda komponētā My Song ar indiešu dzejnieka Rabindranata Tagores vārdiem, jauniešu kora „Kamēr”, stīgu orķestra Sinfonia Concertante, solista Inta Busuļa u.c. mūziķu ieskaņojumā. Koru olimpiāde tiek rīkota katru otro gadu, pulcējot aptuveni 20 000 dziedātāju no visas pasaules.
Ēriks strādā daudz un neatlaidīgi, pievēršoties gan elektroakustiskiem un elektroniskiem mūzikas elementiem, gan arī ērģeļmūzikai, instrumentālai kamermūzikai, klaviermūzikai, kora mūzikai, mūzikai pūtēju orķestrim, teātrim, simfoniskai un vokālai mūzikai. Viņa radošajā kontā šodien jau ir vairāk nekā 70 kompozīciju, to vidū vairāk nekā 10 orķestra darbu, kur nereti izmantots netradicionālu instrumentu kopsalikumus, piemēram, Klusuma dziesma (2006) ģitārai un stīgu orķestrim, Protests (2004) trim tromboniem, tubai un elektronikai, Ugunssardze (2009) diviem solistiem, teicējam, vīru dubultkorim, klarnetei, akordeonam un ērģelēm, Zvaigznes (2011) jauktam korim un skaņotām glāzēm, Senekas Zodiaks (2011) jauktam korim, perkusijām un preparētām klavierēm, Jauns mēness (2012) jauktam korim, skaņotām glāzēm un zvaniņiem. Skaņdarbu klāstā ir arī plašu apjomu un dažādu instrumentu opusi – jau minētā oratorija Kristus ciešanas un augšāmcelšanās, opera Augļu koks ir Jāzeps (2007), kantāte Latvija. Gadalaiku impresijas (2008). Ešenvalda darbi ir ieskaņoti vairāk nekā 10 tvartos.
Aizvadītā gada otrā pusē vien Ērika Ešenvalda Laudate Dominum ērģelēm un saksafonam atskaņota (17.VII) Jēkaba baznīcā (Jakobskirche) Kētenā (Köthen); Piliens okeānā Ontario provinces Perīsaundā (Parry Sound), Kanadā (18.VII); skaņdarbs jauktam korim Tāls ceļš festivālā Francijā (21.VII); ērģeļdarbs Fantāzija Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā „Rīgas Doms” (22.VII) un tas pats darbs ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā Vācijā (23.VII). Septembrī Fanfāras pūtēju orķestrim atskaņo Vācu Radio filharmoniskais orķestris (Deutsche Radio Philharmonie) Karela Marka Šišona (Chichon) vadībā Zārbrikenā (Saarbrücken), bet Viltus saules – Diseldorfā (Düsseldorf) Rietumvācijas radiokoris (WDR Rundfunkchor) Kaspara Putniņa vadībā (22.IX). Ešenvalda autorkoncerts notiek oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, novembrī, Amsterdamā Psalma pirmatskaņojums un tanī pašā dienā Lelustadā (Lelystad) Midenas-Gelderlandes (Midden-Gelderland) korskolas bērni dzied The Beginning Emptiness. Latvijas radiokoris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā savukārt atskaņo (16.XI) Leģendu par iemūrēto sievu Sv. Jaunavas Marijas baznīcā Ņujorkā Baltās uguns festivāla (White Light Festival) ietvaros, š.g. sākumā Tāls ceļš skan (2013.II) Vašingtonas štata Takomā Simfoniskā kora (Tacoma Symphony Chorus) izpildījumā, bet martā Orfeja koris (Orpheus Choir) Toronto Roberta Kupera (Cooper) vadībā atskaņo Kristus ciešanas un augšāmcelšanos. XXV Vispārējos Dziesmu un XV Deju svētkos Mežaparka Lielajā estrādē savukārt skanēs Dvēseles dziesma. Šajā uzskaitē neminēti vēl paliek vairāki koncerti Latvijā, Lielbritānijā un citur.
Ērikam Ešenvaldam piemīt izkāpināta skaistuma jeb estētikas izjūta, kas atbalsojas visos viņa darbos. Jau viņa pirmais lieldarbs simfoniskajam orķestrim Mākoņi līdzinās dzejiskam zīmējumam, kas radies lūkojoties mākoņos. Mākoņi vienmēr ir saviļņojuši komponistu ar savu nemitīgo kustību, mainoties un iegūstot aizvien jaunas formas vai izkūstot debesīs un radot sajūtu, ka tajos ir daļa no Mūžības. Muzikologs Juris Griņēvičs par Ešenvalda darbu jauktam korim Tāls ceļš: Iespējams, ka tas varētu kļūt par 21. gadsimta latviešu lirikas pērli. Bet muzikologs Boris Avramecs par kompozīciju vokālai grupai un elektronikai Saulriets Sentluisā (2010): Mūsdienu mūzikā reti var sastapt tādu mūzikas piepildītību, intensitāti un skaistumu!
Var droši teikt, ka Ērika Ešenvalda, tāpat kā citu latviešu komponistu darbi, kas izskan lielākajās koncertzālēs, katedrālēs, garīgās mūzikas festivālos, starptautiskajos mūzikas festivālos, Dziesmu svētkos un citur, ir kļuvuši par pasaules mēroga mūsdienu mūzikas virsotni.
