Jaunā Gaita nr. 272. pavasaris 2013
Jaunā Gaita Nr. 272
Daiļliteratūra, pētījumi, apceres, mākslas darbu attēli, atmiņas raksti, vēsture, aktualitātes, grāmatu recenzijas – viss gaumīgā salikumā!
Pagājušā gada rudens numurā (JG270) kritiķis Kārlis Vērdiņš Baibas Bičoles īsos dzejoļus raksturo kā lauskas, no kurām, tās skatot vairumā, atmirdz pasaules un personības veseluma atziņa. Jauniznākušajā pavasara numurā dzejniece sniedz 22 tādas mirdzošas „lauskas”:
...− spriguļi spridzekļi sitieni
skarbi uzputo lausku lietus
vēlīgi dzēlīgs.
...Imants Auziņš izsakās dzejiski par modernajiem sakaru rīkiem:
...
Prātus pārlieku putro:
visas šīs kodu, datoru, mobilo,
pārnesamo tālruņu pogas.
...Trīs īsstāsti: Laima Kalniņa par bērna spēles samaitāšanu pieaugušajiem modernizējot istabas iekārtu, Uģis Jansons par līdz galējībai novestu sacelšanos pret sīpoliem uzturā, Ieva Dāboliņa par vecmātes draudzeni Cīlīti, „mazu sieviņu ar milzum resnu dibenu”.
Lindas Treijas sakopotā mākslas nodaļā trīs mākslinieku darbi attēlos: Laimona Eglīša un Brenča Sila gleznas, un Artūra Virtmaņa instalācija „Mākslas telpā”,
Rīgā. Mākslas vēsturniece Dace Lamberga apraksta izstādi „Latviešu māksla trimdā”, kas tiks atklāta 9. maijā Rīgā. Māris Brancis Laimoņa Mieriņa dzīves stāsta turpinājumā attēlo meistaru kā iecienītu un prasīgu pasniedzēju Līdsas Mākslas koledžā Anglijā. Arī šī numura vāka attēls ir Lindas Treijas devums.Muzikoloģe Helēna Gintere iepazīstina ar Ēriku Ešenvaldu, vienu no vairākiem jauniem latviešu komponistiem, kuri apgrozās pasaules mēroga mūsdienu mūzikas virsotnē. Ingmāras Balodes apcerē dzejniece Velga Krile (1945-1991) raksturota kā ekspresioniste, salīdzināma ar Ojāru Vācieti un Aleksandru Čaku. Līvija Baumane apraksta Elzas Ķezberes (1911-2011) dzejas priekšmetiskumu un muzikalitāti. Pētījuma turpinājumā par estētismu Friča Bārdas dzejā Una Alksne piegriežas Orfeja mīta tēmai.
PSRS Satversmes dienas agrā rītā 1963. g. 5. decembrī, tumsā, ledus lietū, 22-gadīgais Bruno Javoišs uzkāpa 100 metru augstajā radio tornī Rīgā, nogrieza tur piestiprināto LPSR karogu un to atvietoja ar brīvās Latvijas karogu. Javoišs pats atstāsta šo varoņdarbu un tā sekas.
Mākslas vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis apraksta Zviedrijas ķēniņa Gustava Augusta vizīti Rīgā 1621. gadā un tur vēl šodien atrodamos viņa piemiņai veltītos mākslas darbus.
Juris Šlesers, izlasījis Veras Kacenas romānu Kājāmgājējs karā un „paklejojis pa internetu” meklējot informāciju par autori atradis daudz par ko nopietni padomāt.
Dažos vārdos ziņas par cildinājumiem, jaunizdevumiem, mūzikas/teātra/dejas uzvedumiem, mākslas izstādēm. Īpaša vērība pievērsta tradīciju veicināšanai, izglītībai, diasporai, ērmīgām būšanām; sniegti izmeklēti rakstu vārda spēka paraugi; ieskats viņdienās un mūsdienās, Latvijas kaimiņvalstīs un tālāk ģeopolitiskajā telpā, statistiskos datos.
Grāmatu recenzijas:
Rasma Birzgale, Juris Silenieks un Andra Silapētere par Viktora Hausmaņa „Veronika Janelsiņa rakstos un darbos”; Laimonis Purs par Vladimira Kaijaka „Koka kāja, Kapu māja”; Indra Ekmane par lietuviešu autora Laimonas Briedis „Vilnius: City of Strangers”; Katrīna Kuduma par diviem dzejkrājumiem: Annas Fomas „Jaunā Vāgnera klusēšana” un Ingmāras Balodes „alba”; Ainas Siksnas „Pieraksti uz Intas grāmatas malām” – par literatūrzinātnieci Intu Ezergaili; un Gundars Ķeniņš Kings par AABS ceturkšņizdevuma „Journal of Baltic Studies” 2012. gada rudens numuru.
Globālā kultūrai veltītā vislatviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 varat iegādāties, rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam – tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā tikai $76, vienu gadu (četri numuri) − $39. Sūtiet čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā (vēlams ASV dolāros, bet varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus rudens numura rakstus, kā arī arvien topošo, bet jau plašo Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu, var apskatīt JG mājas lapā: <www.zagarins.net/JG>.
Juris Žagariņš