Voldemārs Avens

PA RAMPU UZ LEJU

 

Alises Tīfentāles žurnālā Studija (2012,6) publicētais raksts „Cik ātri noveco avangards?” latviešu un arī angļu valodā („How Quickly Does Avantgarde Age?”) – par ASV avangarda mākslas un Raita (Frank Lloyd Wright) Gugenheima (Guggenheim) muzeja novecošanu drusku tendenciozs. Rūgtuma pilns un arī 60 gadus par vēlu uzrakstīts, bet var arī izprast Latvijas zinātnieku un mākslinieku „cemmi” uz visu, ko Amerika ar savu lielumu, varenību un bieži vien stulbumu uzspiež pārējai pasaulei. (Nav arī minēts, ka abstrakto mākslu uzsāka Krievijas pilsoņi Kandinskis, Maļevičs u.c., nevis amerikāņu gleznotāji.) Autores aplūkotā izstāde Gugenheimā – Cita māksla: starptautiskā abstrakcija un Gugenheima muzejs, 1949-1960 / Art of Another Kind: International Abstraction and the Guggenheim, 1949-1960 – nebija viena no vissekmīgākajām, bet tā jau bija tikai viena laikmeta pavāja raksturošana. Ir jau taisnība, ka abstraktais ekspresionisms tika mākslīgi radīts un komerciāli pārdots pāris Ņujorkas mākslas kritiķu un pāris galeriju īpašnieku sadarbības dēļ, bet tādi gājieni notikuši arī ar citām mākslām, ieskaitot operu.

Visvairāk nepiekrītu Tīfentāles tonim, iznīcinot Raita muzeja nozīmi un pielīdzinot to drupu kaudzei. Kādēļ tad visi, kas brauc uz Ņujorku, ieskaitot latviešus, vispirms grib redzēt Gugenheimu un tad tikai Metropolitāna muzeju? Ir interesanti apskatīt eksperimentālo izstāžu rampu un izbaudīt sajūtu, kad tu vari ērti uzbraukt sestajā stāvā un tad lēnā garā, apskatot izstādītos darbus, virzīties uz leju. Nesen to izbaudīju, apskatot Pikaso (Picasso) darbu izstādi. Vai Raita eksperimentālais gliemezis ir ideālākais muzejs, par to var šaubīties, jo, cik zinu, neviens arhitekts līdzīgu rampu nav kopējis. Bet Gugenheims ir arhitektūras eksperiments, savā ziņā zināma laikmeta māk­slas darbs un kā tāds tas ir apskatīšanas vērts un tā funkcijas un praktiskuma analīze un estētisma piesaukšana mūsu supermodernisma laikmetā ir lieka. Ka viss noveco, ieskaitot mūsu kurpes, kamēr ejam pa dzīves rampu uz leju, ir neapstrīdama aksioma.

 

Mākslinieks un dzejnieks Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis.

 

Izstāde Gugenheimā – Cita māksla: starptautiskā abstrakcija un Gugenheima muzejs, 1949-1960 / Art of Another Kind: International Abstraction and the Guggenheim, 1949-1960