|
|
Edvarta Virzas (1883-1940) vārds cilvēku lielākajai daļai visvairāk saistās ar Straumēniem. Tikai nedaudzi zinās, ka dzejnieks ir atstājis pēdas latviešu mūzikā. Šogad XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku gadā, kas sakrīt ar mūzikas dižgara Jāzepa Vītola 150. gadskārtu, Virzas dzeja ir apzināta 29 komponistu dziesmās. Daudzas no tām līdz šim ir bijušas pilnīgi nezināmas, citas padomju laikā bija aizliegtas. Dažas skanēja tikai trimdā. Ir arī tādas, kas tulkotas vācu un franču valodā.
Ierosinājumu šim darbam smēlos, lasot Arnolda Klotiņa grāmatu Mūzika okupācijā, kur atradu trīs dziesmas ar Virzas dzejoļa „Karogs” vārdiem. Intereses mudināts, turpināju meklēšanu, nemaz nedomādams, ka tām pievienosies vēl sešas. Berlīnē veikto apzināšanu varēju īstenot tikai ar daudzu konsultantu palīdzību Latvijā – Annas Žīgures, Andas Kubuliņas, Arnolda Klotiņa, Venta Zilberta, Ata un Māra Bērtiņa, Ināras Jakubones, Rūtas Paulas, Dainas Gaujas, Rutas Palmbahas, Annas Eglienas, Ilgas Augustes, Induļa Zvirgzdiņa, Anetes Božes, Māra Branča un Daces Grugules. Esmu viņiem visiem pateicīgs.
Līdz šim esmu apzinājis 45 dziesmas ar Virzas vārdiem. Tas bija darbietilpīgs, patiesībā – detektīvdarbs, jo informācijas avoti izrādījās ļoti sadrumstaloti. Pēc Baigā gada un vācu okupācijas, pēc latviešu bēgļu došanās uz Rietumiem un otrreizējās padomju okupācijas izveidojās divas patstāvīgas un noslēgtas mūzikas pasaules, starp kurām nebija iespējami kontakti un informācijas apmaiņa. Daudzas nezināmas notis tikai pēc pusgadsimta atradās no Austrālijas atceļojušajā apjomīgajā Biezaiša krājumā. Tomēr arī tur bija pa kļūdai vai neprecizitātei, ko nācās labot.
Okupētajā Latvijā Virzas vārds un visas viņa pēdas tika nīdētas. Atsevišķu komponistu darbu bibliogrāfijās dziesmas ar Virzas vārdiem nebija iekļautas. Vienīgi Arnolda Klotiņa 70. gados klajā laistajā monogrāfijā par Alfrēdu Kalniņu minētas piecas komponētas dziesmas ar Virzas tekstiem. Toties monogrāfijā par Jāni Zālīti to trūkst. Vēlāk atradās īsas norādes Elzas Stērstes atmiņās, dažreiz kāds teikums presē vai dziesmu grāmatā. Arī trimdas izdotās skaņu platēs bija pa ierakstam. Gadījās arī pa maldīgam pavedienam. Ar Virzas vārdu minētā „Mazpulka dziesmiņa”, kas skanēja pazīstamajā „Mazpulku himnā”, patiesībā bija Elzas Stērstes rakstīta. Atšķirīgi ieraksti par šo dziesmu bija jau 30. gados. Dzejolim „Arkla dziesma” mūzikas nav. Atšķīrās arī dziesmu grāmatu saturs Latvijā un trimdā. ASV iznāca (1955) grezns un apjomīgs krājums Lai atskan dziesmas, kur iekļauts „Karogs”, „Nakts parāde” un „Latvijas Universitātei”. Rīgā uz slikta papīra izdotajā plānajā burtnīciņā Skani, senā dziesma (1989) parādās Jānis Norvilis ar „Daugaviņa puto balti”, „Daugav´ abas malas” un beigās pat Rozenštrauha „Zilais lakatiņš”, bet dziesmas ar Virzas vārdiem tur velti meklēt.
Čekas saņemtajam (1950) četru Virzas dziesmu komponistam Jēkabam Graubiņam (1886-1961) pieci gadi jāpavada izsūtījumā. Gustavs Verners (1886-1942) un Alfrēds Feils (1902-1942) tur aiziet bojā, bet par Frīdi Ķiploku (1906-?) un R. Veinbergu nav pat nāves datu. Daudzi skaņraži dodas bēgļu gaitās un aizvada mūžu svešumā: Jāzeps Vītols (1863-1948) un Longīns Apkalns (1923-1999) – Vācijā; Jānis Norvilis (1906-1994), Jānis Cīrulis (1897-1962) un Haralds Berino (1906-1982) – Kanādā; Viktors Baštiks (1912-2001), Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) un Jēkabs Poruks (1895-1963) – Savienotajās Valstīs; Eižens Freimanis (1906-1968) un Otto Kārkliņš (1904-1983) – Austrālijā. Mazāk pazīstamais Augusts Pinepuks (1876-1942), kurš ar Virzas vārdiem komponējis dziesmu „Svinīga diena”, ieceļo ASV jau 1906. gadā. Dzimtenes zudums rada traģēdiju bēgļiem un zaudējumu Latvijas mūzikai, jo padomju okupācijas gados trimdā mītošie skaņraži ir tabu. Tikai pērn iznāk apjomīgā Ilgas Augustes monogrāfija par latviešu mūzikas spīdekli Jāni Norvili, arī divu Virzas dziesmu komponistu. Latvijā palikušie komponisti, piem., Arvīds Žilinskis (1905-1993), Alfrēds Kalniņš (1879-1951), Jēkabs Graubiņš (1886-1961) – ar Virzas tekstiem komponētās dziesmas baidās pat pieminēt, nemaz nerunājot par to atskaņošanu.
Pirmo dziesmu „Vakars” ar Virzas vārdiem komponē (1919) un veltī dzejniekam Alfrēds Kalniņš. Tajā pašā gadā top Jāzepa Vītola „Līgai”, kas pirmatskaņota (1920.11.I.) Latvijas Konservatorijas atklāšanā un gadus vēlāk Brīvības pieminekļa atklāšanas svinībās Nacionālajā operā (1935.18.XI). 1920. gadā top arī Kalniņa mūzika Virzas dzejoļiem „Lietainā vakarā” un operdziedātājam Rūdolfam Tuncem veltītā „Lai mana dzīve kā atvarā zūd”. Dzejolim „Karogs” (1919.1.VI) pievērsušies veseli deviņi komponisti – kā pirmais (1923) Jāzeps Vītols. Okupācijas laika noklusētais un bibliogrāfijās neatrodamais ekstātiski cildenais „Karogs”, viena no visspēcīgākajām Vītola dziesmām skan gan VI Vispārējos dziesmu un mūzikas svētkos (1926.VI), gan Latvijas Universitātes desmitgades svētkos Nacionālajā operā (1929. 28.IX), gan arī trimdā – 3. Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Klīvlandē, ASV (1963), Vītola simtgadei veltītajā koncertā. Priekškara Latvijā ar „Karoga” komponējumu Vītolam seko (1924) Valdemārs Ozoliņš (1896-1973), tad (1927) ar dziesmu jauktam korim nepazīstamais R. Veinbergs (vai varbūt R. Veinberga). Lieluzvedumā Atdzimšanas dziesma (1934) Esplanādē dziedāts „Karoga” fragments, bet tā paša gada Valsts svētku svinībās Dailes teātrī tas dzirdams scēniskā uzvedumā, kur piedalās Universitātes koris. Nākošā gada 15.V pie Prezidenta pils skan Jāņa Zālīša „Pūšat taures, skaniet zvani!”. Longīnam Apkalnam ir tikai 15 gadu, kad viņš komponē „Karogu” (1938). Arvīda Žilinska „Karogs” bijis īpaši iecienīts vācu okupācijas laikā, kad koncertos ticis atkārtots vairākas reizes, bet sekojošos padomju gados komponists šim tematam nepieskaras. Vācu laikā top arī Alfrēda Kalniņa komponētais un Teodora Kalniņa kora atskaņotais (1943) „Karogs”. Astotā „Karoga” kompozīcija – jau pēc Atmodas – pieder Vilnim Salakam, bet devīto 13 gadu vecumā uzraksta Dāvis Beitlers.
Virzas dzejolis „LU himna”, kas atskan Jāzepa Vītola dziesmā „Latvijas Universitātei”, kļūst par LU himnu un pirmoreiz tiek atskaņota Universitātes kora izpildījumā (1928. 18.IX). LU Studentu vienību dziesmu krājumā Lokaitiesi, mežu gali (1939) „LU himna” ievietota tūlīt aiz Valsts himnas. Aizliegta vācu un padomju okupācijas gados, tā pirmo reizi kora „Juventus” izpildījumā atkal atskan 1988. gadā.
 No apgāda „Zinātne” arhīva |
Dzejnieka dziesmu ziedu laiks ir 30. gadi. „Sējēju dziesmai” mūziku komponē Jānis Norvilis, Alfrēds Feils un Jānis Cīrulis, „Zemnieku karogam” – Frīdis Ķiploks, „Spriguļnieku dziesmai” – Jēkabs Mediņš (1885-1971), „Vadoņa suminājumam” – Jānis Zālītis (1884-1943) un „Zeltenei” – Gustavs Verners. Virzas „Burtnieka dziedājumi” tiek iekļauti grandiozajā Atdzimšanas dziesmā, ko ar lieliem panākumiem uzved (1934.VII) Jānis Muncis un Roberts Kroders – trijos vakaros uzvedumā iesaistītos vairāk nekā 3 000 dalībniekus noskatās ap 160 000 skatītāju. Kroderu deportē (1941) uz Sibīriju, bet Jānis Muncis, kurš par Atdzimšanas dziesmu saņem Triju Zvaigžņu ordeni, pirms krievu okupācijas spēku atgriešanās dodas (1944) bēgļu gaitās un gūst ievērību Holivudā. Atdzimšanas dziesma iekļauta pirmajā latviešu skaņu filmā Tautas dēls, kuras kopija līdz šim nav atrasta. „Burtnieka dziedājumi” skan arī Ernesta Ūdra (1869-1958) kantātē (1934). Jēkabam Graubiņam pieder „Spriguļnieku dziesma” un „Pret sauli”, un viņa kantāte „Grāmatu putenis” par godu Kārļa Ulmaņa „Draudzīgā aicinājuma” trešajai gadadienai skan Nacionālajā Operā (1938.28.I). Tā pašā gada 15. maijā Virza saņem Tēvzemes balvu. Gadu vēlāk Jēkabs Graubiņš komponē Virzas „Aizsargiem”, kamēr dažus mēnešus vēlāk „Aizsargiem” jaunu mūziku komponē Graubiņa skolnieks, kordirģents Jānis Stabulnieks (1896-1979), ko ar nosaukumu „Nākam no zemes” atskaņo Krustpils dzelzceļa aizsargu koris.
1940. gada 1. martā Edvarts Virza slēdz acis uz mūžu. Viņa izvadīšana pēdējā gaitā raksturojama ar latviešu dainas vārdkopu: Vediet mani dziedādami, nevediet raudādami! – Teodora Reitera koris, Universitātes studentu koris, studentu biedrības „Dziesmuvara” koris, Alfrēda Kalniņa ērģeļu skaņas, dzejnieka iemīļotā „Tumša nakte, zaļa zāle”, Žilinska „Karogs”, Laumas Reinholdes (1906-1986) „Pulkveža atgriešanās”, Leonīda Vīgnera (1906-2001) „Ēnas” Latvijas radiofona orķestra atskaņojumā. Divus mēnešus vēlāk (1940.26.IV) pirmatskaņojumu pieredz Alfrēda Kalniņa komponētā „Nakts parāde” LU Prezidiju konventa vīru kora izpildījumā Rīgā, bet Laumas Reinholdes „Pulkveža atgriešanās” skan 15. maija koncertā Liepājā. Drīz sākas dzejnieka nojaustā, jau pirms gada pareģotā „Baigā vasara”. Šim dzejolim muzikālo ietērpu rada (1974) Austrālijā patvērumu atradušais Otto Kārkliņš (1904-1983), bet Latvijā Atmodas laikā dziesminieks Vitauts Nenišķis un 17 gadus pēc neatkarības atjaunošanas (2008) – Dāvis Beitlers.
Īsi pēc Kalpaka nāves tapušajam
(1919.11.III) dzejolim „Pulkveža atgriešanās”, kas grezno viņa
pieminekli Visagala kapos, mūziku komponējuši (1936) Jānis Norvilis,
(1940) Lauma Reinholde un trimdā – Viktors Baštiks un arī Longīns
Apkalns, kurš to iekļāvis savā Simfonijā Nr. 2 – „Novembra
simfonijā”. Norviļa dziesma atskan jau 1945. gadā bēgļu nometnē
Kaselē. Norāde uz Laumas Reinholdes dziesmu atrasta tikai tā laika
avīzēs. Viktora Baštika kompozīcija dziedāta III Kanādas latviešu
dziesmu svētkos (1961). Atmodas laikā kā pirmais mūziku dzejolim
komponē (1988) Artūrs Maskats. Leons Amoliņš Virzas 120. gadskārtā
komponējis „Sniegi” un „Jasmīns”, bet visjaunākā dziesma ar Virzas
tekstu ir tapusi 2010. gadā – Raimonda Paula „Lietainā vakarā”.
