GAN JAUNIEM, GAN VECIEM

Journal of Baltic Studies, 43/4 (December 2012), Association for the Advancement of Baltic Studies <www.balticstudies-aabs.org> , <aabs@uw.edu> . Terry Clark, editor <jbs@creighton.edu>

Patīkamu pārsteigumu rada divu latviešu autoru iesaistīšanās, Latvijas U. ceļa izlaušana Tartu U. pēdās. Jācer, ka tas iedrošinās arī citus pētniekus, kuru raksti ārzemju zinātniskos žurnālos var mums darīt tikai godu. Jāpiebilst, ka JBS redaktoram un rakstu vērtētājiem vairāk pa prātam ir vēsturiski ievirzīti raksti, kuru autori vadās pēc jau pārbaudītām pētniecības tradīcijām, kamēr citās sociālās zinātnēs redzam pārāk lielu aizraušanos ar statistikas pielietojumiem un zinātniskiem modeļiem.

Latvijas U. politologa Ivara Ījaba <ijabs@lu.lv> pārskats veltīts ievērojamā latviešu politiķa un valstsvīra Miķeļa Valtera raibajai dzīvei un labajiem darbiem. Tas ir garš ceļš no Baltijas jūras krasta līdz atdusai Vidusjūras kūrvietā, no maldīšanās marksismā līdz demokrātiski noskaņotam, piesardzīgam Latvijas sūtnim Beļģijā. (Par viņa piesardzīgumu varu pats liecināt – politiska satura saziņai mans tēvs Atis Ķeniņš nesarakstījās tieši ar sūtni, bet to darīja mana māte, rakstot Valtera kundzei.) Pilnīgajā Ījaba darbā nozīmīgs ir viņa oriģināldevums – ieskats Valtera tuvībā ar t.s. narodņiku kustību, arī Latvijas krustceļu politiķu raksturojums – viņi allaž ieklausījušies visu lielo kaimiņu politiskajās diskusijās.

Tallinas U. pētnieks Jāks Valge <valge@hot.ee> turpina Igaunijā nesen aizsākto diskusiju par valsts prezidenta Konstantina Petsa slepenajām attiecībām ar PSRS vēstniecības un tirdzniecības pārstāvjiem. Floridas Valsts U. mācībspēks Emans Vovsi <emv04@fsu.edu> pievēršas Napoleona kara gājiena posmam no Kauņas caur Viļņu uz Maskavu un atpakaļ. Par Viļņas (pēcāk Smoļenskas) gubernatoru Napoleons ieceļ Anrī de Žominī (Antoine-Henri Baron de Jomini, 1779-1869), vienu no saviem kara stratēģiem. Par to, cik cerīgs bijis Napoleona iebrukums, norāda karaspēka sākotnējā, sajūsmas pilnā pārcelšanās pāri Ņemunas upei un vēlākā krievu sakāve Borodino kaujā (1812.7.IX), kam seko izbadējušās franču armijas atkāpšanās caur izpostīto un izdedzināto Krieviju. Napoleons, pretēji savam pazīstamajam teicienam, ka visas armijas maršē uz vēdera, nenodrošināja savas Grande Armée apgādi ar pārtiku, zirgiem u.c. Viņam, piemēram, nākas konstatēt, ka Viļņā vienā dienā maizi izcept iespējams tikai 30 000 personām. Bada apstākļos sākas nekontrolējama iedzīvotāju aplaupīšana. Situāciju pasliktina tolaik joprojām dzimtbūšanā esošie lietuvieši, kurus raksturo totāls vienaldzīgums pret Napoleonu un viņa „franču atbrīvotājiem”. Šī epizode sauc atmiņā Latvijas ģenerāļa Andreja Auzāna 1941. gada vasarā pausto prognozi, ka vāji apgādātā vācu armija nespēs ieņemt un noturēt Krieviju bez vietējo iedzīvotāju atbalsta.

Lietuvas Vēstures Institūta pētnieka Darius Staliūnas <darius01108@gmail.com> uzskatā Lieldienu grautiņš Dusetos (1905), salīdzinot ar grautiņiem citur Krievijas impērijā, ir raksturojams vairāk kā vietējs konflikts, tādēļ arī daudz nežēlīgāks. Lietuvas Militārās Akadēmijas un Viļņas U. politoloģijas profesors Gediminas Vitkus <gediminas.vitkus@gmail.com> kritizē tos autorus un publikācijas, kur baltiešu, bet īpaši lietuviešu „mežabrāļu” cīņas raksturotas kā sava veida pilsoņu kari, un ar statistikas palīdzību pierāda, ka visas šo bruņoto konfliktu pazīmes liecina par brīvības cīņām. Tam nepievienojas Correlates of War (COW) projekta līdzautore un Amerikāņu U. (American U.) līdzstrādniece Meredita Sarkīsa <sarkees@sbcglobal.net>, uz ko polemikai punktu pieliek Vitkus ar pārliecinošiem pierādījumiem, ka „mežabrāļu” cīņas nav bijušas vienkārša kaušanās pa kaktiem, bet gan cīņa pret okupācijas spēkiem.

No grāmatu kritikām JG lasītājus visvairāk interesēs vēsturnieka Kaspara Zeļļa (Latvijas U.) vērtējums par Reiheltas (Katrin Reichelt) pētījumu Lettland unter deutscher Besatzung 1941-1944: Der lettische Anteil am Holocaust. Zellis norāda, ka par šo sarežģīto jautājumu nepieciešams daudz pamatīgāks un precīzāks pētījums, nekā šajā grāmatā esošais. Vēl aplūkoti sekojošie darbi: Cornelius Hasselblatt. Estnische Literatur in deutscher Übersetzung: Eine Rezeptionsgeschichte vom 19. bis zum 21. Jahrhundert (Raimo Raag, Uppsala U.); Christian Westerhoff. Zwangsarbeit im Ersten Weltkrieg: Deutsche Arbeitskräftepolitik im besetzten Polen und Litauen 1914-1918 (Klaus Richter, German Historical Institute, Warsaw); Sebastian Lehmann, Robert Bohn, Uwe Danker, eds. Reichskommissariat Ostland: Tatort und Erinnerungsobjekt (Katrin Reichelt); Zenonas Norkus. On Baltic Slovenia and Adriatic Lithuania: A Qualitative Comparative Analysis of Patterns of Post-Communist Transformation (Li Bennich-Björkman, Uppsala U.); Indrek Tart. Human Values in Estonia and Baltic Sea Countries + Nils Muižnieks. How Integrated is Latvian Society? An Audit of Achievements, Failures, and Challenges (Markus Peter Nagel, Europa-Universität, Frankfurt-Oder).

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu Universitāte