Jaunā Gaita nr. 273. vasara 2013

PA ZVAIGZNES STARU

Inga Žolude, Sarkanie bērni. Rīga. Dienas Grāmata, 2012. 176 lpp.

 

Savā trešajā grāmatā rakstniece veikli sasaista Parīzes 16. gs. Sarkano bērnu patversmi Hôpital des Enfants-Rouges ar tirgu un pilsētas kvartālu, kas vēl mūsdienās nav zaudējis šo nosaukumu, un tālāk ar šodienas tā sauktajām attīstītajām valstīm, kam tagad pievienojusies arī Latvija. Romāna ievads Les enfants rouges atgādina franču rakstnieka Ženē (Jean Genet, 1910-1986) aprakstu par savas bērnības pieredzi Francijas cietumā. Tālākā darbība pāriet uz mūsdienām. Romāna sižetam kā vadmotīvs cauri vijas sarkanā krāsa, kas kādreiz reprezentējusi žēlsirdību, bet tagad saistās ne vien ar rozēm vai zemenēm, bet arī ar asinīm.

Nadjas, Mārītes un Liesmas atsevišķie laukos sākušies dzīvesstāsti aizvirzās uz pilsētu un pamazām savijas kopā. Jau stāstījuma sākumā iepīti ticējumi par stārķiem, par bērniem, kurus atrod dārzā zem kāpostu lapām, un zvaigžņu stariem. Stāsts ir par cilvēku attiecībām, vecāku un bērnu, vīriešu un sieviešu, par nespēju teikt un darīt to, ko vajadzētu, un kaunu pēc tam to atzīt. Kādu laiku visas trīs sievietes vēl spēj rast patvērumu vecāku lauku mājās, bet līdz stāstījuma beigām lauki kā patvērums ir zuduši.

Mūsdienas ir lielu pārmaiņu laiks. Latvijā notiek tas pats, kas citur Eiropā vai Ziemeļamerikā. Nodaļas, kas apraksta reālo dzīvi, pārtrauc īsi simboliski iestarpinājumi par minētajām trīs meitenēm Sarkano bērnu iestādē. Šiem bērniem ir sava izpratne, sava zināšana, un audzinātājai neizdodas viņus pārliecināt, ka jāmācās lasīt no grāmatas, kur aprakstītas laimīgas ģimenes. Meitenēm nopietnu problēmu rada Mārītes lelles nedzīvais bērns. Bet mūsdienu pasaulē visam gūstams atrisinājums: Trīnītes paspēlēja dakterus, un lelle drīz atkopās, trīnītes arī. Viņas vairs nemācīsies tās lasīšanas muļķības, tās tikai traucē dzīvot (78). Inga Žolude dzīves skarbo realitāti padara maigāku, iesaistot stāstījumā pasakainus ticējumus – tāpat kā to ir darījuši arī citi rakstnieki mūsu literatūrā. Kārļa Skalbes Pasakā par zelta ābeli, kur meitiņa padzīta no mājām ziemas salā, īstenība jaukta ar pasaku, kas nobeidzas ar teikumu: Un ābele nāca viņai līdzi, starodama pār tukšiem sniega laukiem. Līdzīgi Žoludes Liesma un viņas dzemdībās mirusī māte Joanna kopā dodas prom: Uz redzēšanos, viņas pasaka audzinātājai un roku rokā dodas pa staru, kas raujas īsāks un tumšāks, līdz debess to ievelk sevī.

Ingas Žoludes romāns apbalvots Latvijas Rakstnieku savienības un mecenāta Raimonda Gerkena oriģinālromānu konkursā (2011).

 

Anita Liepiņa

Anita Liepiņa ir ilggadēja JG redkolēģijas locekle.