SATURA APRAKSTS

 

Dzejnieks Imants Ziedonis (1933-2013), spilgts Atmodas laika sabiedriskais darbinieks, un dzeju un prozas darbu autore Skaidrīte Kaldupe (1922-2013), drūmajos pārkrievošanas gados kopa un apliecināja tautas ētiskās vērtības un latviešu valodas neizsmeļamās bagātības. Dzejas nodaļā sniegta abu aizgājēju dzejas izlase. Daces Micānes-Zālītes Ziedonim veltītais dzejolis „Nenoteiktās bijas motīvs” izskan: „... Nekur nav kur iet / Es esmu mājās / Un saule mani satin pušķī / Ar zaru slotu, kura taisās plaukt / Un pie stenderes karājas, es esmu mājās / Un pulkstenis ar mani sarunājas: kā ir kad esi mājās?”

Andra Manfelde liecina, ka, kopš viņas grāmatas „Zemnīcas bērni” klajā laišanas 2010. gadā, daudzi uz Krievijas soda nometnēm izsūtītie vai izsūtīto tuvinieki sākuši viņai uzticēt savus atmiņu pierakstus par pārciesto izsūtīšanas laiku. Tos viņa nolēmusi dokumentēt, „apaudzēt ar literāru miesu”, īsprozas krājumā „Okeans Ilze”. Pirmais stāsts, Manfeldes pašas vecmāmiņas stāsts, publicēts šai numurā: „Zelta pulkstenis un karote medus”. Atsevišķā vēstulē no Liepājas Manfelde apraksta steigšanos pa ledainu ietvi uz dzelzceļa staciju un kāda garāmgājēja līdzjūtīgu uzsmaidīšanu: „Tikai dažas minūtes ceļa, bet, šķiet, tas bija sveiciens. Tikai nezinu – pavasara vai laimes, bet varbūt tas ir viens. Viens. Tūlīt ziedonī mēs skaitīsim, kurš no galvas, kurš no grāmatas. Es skaitīju un nonācu pie Viena – I. Ziedonis.”

Benitas Veisbergas „Pierakstus” pazīst un ciena Jaunās Gaitas lasītāji jau no laika gala. Visjaunākajā devumā Veisberga priecājas par savas mājas logos vērojamo dabas skaistumu, šķendējas par Latvijas atsevišķu krievvalodīgo skaļi pausto bezkaunību un arī par pašu latviešu nolaidību pret savu valodu, kavējas ilga mūža atmiņās...

Redaktore Linda Treija iepazīstina ar Astrīdas Prestones un Normunda Brūvera vizuālo mākslu, un piedāvā apskatīšanai divus gleznojumus no katra. Žurnāla vāku grezno Brenča Sila dizains, Voldemārs Avens komentē mākslas kritiķes Alises Tīfentāles negatīvo vērtējumu par abstraktās mākslas ilgtspēju un Māris Brancis turpina krāsu un līniju meistara Laimoņa Mieriņa dzīves stāstu. Mūzikas kritiķe Ilze Medne apraksta koncertu Rīgā, komponistes, publicistes un mūzikas pedagoģes Daces Aperānes apaļas gadskārtas jubileju atzīmējot.

Ligita Levinska savu pētījumu par Jāņa Klīdzēja „mītisko laiktelpu” ievada, apskatot grāmatu „Cilvēka bērns”, un Una Alksne turpina aprakstīt Friča Bārdas estētismu. Maksims Strunskis pētījumā par Edvarta Virzas dzeju latviešu mūzikā saskaita 45 dziesmas ar Virzas vārdiem. Bārbala Simsone kritiski vērtē četras jaunas rakstnieces fantastikas žanrā: Lindu Nemieru, Ilzi Eņģeli, Ellenu Landari un Lauru Dreiži. Sandis Laime rakstā par raganu tradīciju ziemeļaustrumu Latvijā konstatē, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 vietu nosaukumi, kuros ietverts vārds „ragana”.

Par vēstures tēmām divi raksti: Vēstulē no Latvijas Laimonis Purs dod ieskatu padomjlaika rakstniecības politikā un Rolfs Ekmanis turpina savu diždarbu par starptautiskiem radio raidījumiem latviešu valodā Aukstā kara laikā, pievēršoties laika posmam no 1975. līdz 1984. gadam.

Dažos vārdos redaktoru sakopotas enciklopēdiskas bet kodolīgas ziņas par aizgājējiem, cildinājumiem, jaunizdevumiem, visādu žanru mākslas uzvedumiem un izstādēm, folkloriskiem un izglītojošiem notikumiem, ērmīgām būšanām, statistiskiem datiem. Kā vienmēr, īpaša vieta dota spēcīga rakstu vārda paraugiem. Ziņas ir no viņdienām un mūsdienām, no Latvijas kaimiņvalstīm un arī no citurienes ģeopolitiskajā telpā.

Grāmatu nodaļā Elīna Kokarēviča sniedz ieskatu Veronikas Strēlertes (1912-1995) kopotajos rakstos un Margitas Gūtmanes veiktajā Strēlertes biogrāfijā „Dzīve ir viens vella izgudrojums”. Par jautājumu „Vai Strēlerte atgriežas Latvijā?” pēc kārtas izsakās septiņi literāti Arno Jundzes TV programmā „100 grami kultūras”. Jānis Liepiņš komentē trīs jauniznākušas monogrāfijas par 20. gs. latviešu rakstniekiem: Veras Vāveres „Viktors Eglītis”, Ilonas Salcevičas „Saucējs” – par Jāni Klīdzēju, un Anitas Rožkalnes „Lauva” – par Astrīdi Ivasku. Lāsma Ģibiete un Ilze Tauriņa raksta par Andras Manfeldes romānu „Dzimtenīte”; Juris Raudseps par Kaspara Zeļļa „Illūziju un baiļu mašinēriju”; Indra Ekmane par Alda Pura „Baltic Facades: Estonia, Latvia and Lithuania Since 1945”; Irēne Avena par Gerdas Rozes memuāru „To Peel an Onion” un Gundars Ķeniņš Kings par AABS ceturkšņizdevuma „Journal of Baltic Studies” 2012. gada decembra numuru.

Globālā kultūrai un brīvai domai veltītā vislatviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 var iegādāties rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam – tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā tikai $76, vienu gadu (četri numuri) − $39. Sūtiet čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā (vēlams ASV dolāros, bet varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus rudens numura rakstus, kā arī arvien topošo, bet jau plašo Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu, var apskatīt JG mājas lapā: <www.zagarins.net/JG> . Turpat var arī iegūt informāciju par mūsu pārstāvjiem citās valstīs, ar kuru palīdzību var pavisam vienkārši nokārtot abonementa apmaksāšanu kā arī iestāšanos Jaunās Gaitas labvēļu saimē ar ziedojumu.

Juris Žagariņš