Jaunā Gaita rudenim un ziemai

Jaunā Gaita, rakstu krājums kultūrai un brīvai domai, ir „žurnāls ar atvēzienu”, „vērienīgs, dinamisks žurnāls”, kas „izaudzis par svarīgu faktoru latviešu kultūras dzīvē pāri zemēm un kontinentiem”. Šos vārdus teica žurnālists un publicists Viktors Neimanis pirms 40 gadiem, atzīmējot Jaunās Gaitas simto numuru. Šā gada ziemas numurs ir skaitliski jau divisimts septiņdesmit piektais, un, lai gan vairs nevarētu teikt, ka tas ir „izaudzis”, varētu gan teikt, ka tas ir ne tikai noturējies, bet arī nostiprinājies kā svarīgs faktors latviešu kultūras dzīvē pāri zemēm un kontinentiem. Piemēram, rakstnieks Laimonis Purs liecina: „JG katrā numurā atradīsim rakstus ar dziļāku tverumu ...”; rakstnieks Jānis Liepiņš: „Jūs spējat lasītāju uzrunāt, determinējot īstas vērtības”, un Filologe Sarma Kļaviņa: „[Jaunā Gaita] ir kā ražas piepildīta klēts – visi apcirkņi pilnum pilni ar interesantu un vērtīgu lasāmvielu.”

Jauno Gaitu vēl arvien kā jau kopš pirmā numura 1955. gadā veido ļaudis, kuriem tā ir sirdslieta visdziļākā šī vārda nozīmē, neprasot itin nekādu materiālu atlīdzību par savu darbu. Arī rakstu autori nesaņem nekādu honorāru. Daudzus gadus esam turējuši gada abonementa maksu mākslīgi lētu ($39 ASV dolāri) un sūtījuši brīveksemplārus uz turpat simts Latvijas bibliotēkām, pateicoties atbalstam no PBLA Kultūras fonda un ziedojumiem no Jaunās Gaitas labvēļu saimes. Arvien meklējam izpalīgus, atbalstu, un, protams, galvenais – jaunus lasītājus. Šo rindiņu pašā apakšā ir uzdota informācija, kā pieteikties.

Seko daži vārdi par abonentiem jau nosūtītā rudens numura un vēl spiestuvē topošā ziemas numura saturu. Katrā numurā apmēram līdzsvarotās devās ir dzeja/proza, kritika/pētījumi, māksla, vēsture/atmiņas, aktualitātes un grāmatu recenzijas.

Rudens numurā (JG274)  ir Leona Brieža jaunākie, spilgti tēlainie un paradoksa piesātinātie dzejoļi, un arī viens no senākiem laikiem, adresēts Vairai Vīķei Freibergai; Ulža Bērziņa tulkots Česlava Miloša „Teoloģisks traktāts”; divu jaunu pētnieču raksti  – Ligita Levinska par Jāņa Klīdzēja romāniem un Una Alksne par Friča Bārdas romantisko estētiku. Mākslas nodaļā Māris Brancis raksta par krāsu un līniju zintnieka Laimona Mieriņa dzīves gaitu un par šā gada pavasarī Rīgā, Latvijas Nacionalajā mākslas muzejā „Arsenals” sarīkoto plašo izstādi „Latviešu māksla trimdā”. JG mākslas redaktore un Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības prezidente Linda Treija izvēlējusies šo izstādi mūsu lapaspusēs ilustrēt ar Ērika Dukāta, Edvīna Strautmaņa, Lidijas Dombrovskas-Larsenas un Ginta Grīnberga darbiem. Turpinājumā no 2003. gadā iesāktajiem Rolfa Ekmaņa pierakstiem „Starptautiskie raidījumi latviešu valodā 20. gs. otrā pusē”, runa ir par pirmajiem gadiem Radio Brīvība paspārnē Minhenē, Vācijā. Zem vēstures virsraksta likts arī Sanda Laimes turpinātais pētījums „Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā”. Atmiņās par 1968. gada „Prāgas pavasari” dalās mūsu dzejas meistari Uldis Bērziņš un Leons Briedis. Mārtiņš Lasmanis izvērsti komentē Misiņa Bibliotēkas vadītāja (1925-1952) Kārļa Egles dienasgrāmatas. Zem aktualitāšu rubrikas atrodamas Jura Šlesera pārdomas par Katrīnas Z.S. Švarcas (Schwartz) grāmatu (2006) “Nature and National Identity after Communism: Globalizing the Ethnoscape” un Igauņu žurnālista Daniela Vārika (Vaarik) dokumentālā romāna fragments – satīriskā reģistrā sniegta „Prakses atskaite”. Katrā JG numurā īpaši unikāla daļa ir „Dažos vārdos”, JG redaktoru sakopotas kodolīgas īsziņas un novērojumi par kultūras un politikas notikumiem, kas katram domājošam latvietim derīgi, ietverot arī izvērstākus gabalus par ērmīgām būšanām, par vārda spēka paraugiem u.c., viss bagātīgi illustrēts ar izmeklētiem attēliem, kas katrs atsver tūkstoš vārdu. Un beidzot, paša šo rindiņu rakstītāja uzturētais „Kiberkambaris”, kur šoreiz vārds dots blogerim Otto Ozolam un viņa apkomentētājiem par tematu „Inteliģence, intelektuāļi Latvijas politikā nekad nav nopietni ņemti vērā”. Grāmatu nodaļā Rolfs Ekmanis novērtē Ausmas Cimdiņas sastādīto „Scientiae et Patriae”, kolēģu-akadēmiķu veltījumu profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā; Anda Kubuliņa recenzē grāmatā „Kro-Kro” sakopotās Knuta Skujenieka vēstules sievai Intai no izsūtījuma padomju koncentrācijas nometnē; par Noras Ikstenas viesošanos Toronto sakarā ar viņas grāmatas angļu valodā „Dzīves stāsti” (Life Stories) klajā laišanu raksta Vita Gaiķe; par Sašas Sokolova romānu „Muļķu skola” raksta Lāsma Ģibiete; par jaunākā „Journal of Baltic Studies” numura saturu raksta Gundars Ķeniņš Kings.

Ziemas numurā (JG275) dzeja ir atlasīta no Imanta Auziņa (1937-2013) mūža devuma, arī divi no Daces Micānes Zālītes jaunākiem dzejoļiem. Sabīnes Košeļevas prozas gabals „Niere taukos” uzbur kādas liepājnieces-vieninieces ikdienas pārdomas un gaitas. Anda Kubuliņa nostāda vienu pret otru dzejniekus laikabiedrus Māri Salēju un Edvīnu Raupu un Una Alksne ieskatās Friča Bārdas „Iedomātās pasaulēs”. Linda Treija apraksta Ilmāra Blumberga izstādi Rīgā šovasar „Es nemiršu”, un apraksta vienpadsmit vadošu jaunu latviešu izcelsmes mākslinieku sasniegumus ārpus Latvijas. Fotoreprodukcijās redzams Ilmāra Blumberga nopietni satīrisks pašportrets un Ritas Grendzes, Kārļa Rekevica un Ilgas Leimanes darbi. Māris Brancis turpina Laimona Mieriņa dzīves stāstu un, atsevišķā stāstā „No tēvu zemes skatoties” paskaidro kāpēc viņš daudz enerģijas veltī latviešu trimdas mākslas izpētei. Vēstures nodaļā Rolfs Ekmanis raksta par ārštata darbiniekiem, kas darbojās pie radio raidījumiem latviešu valodā no Minhenes 70. un 80. gados. Sandis Laime turpina ar rūpīgu etimoloģisku analīzi pētīt raganu tradīcijas vēsturi ziemeļaustrumu Latvijā, Olga Procevska dod kontroversiālu atbildi uz jautājumu, „Kas ir intelektuāļi?­­“, un Mārtiņš Lasmanis pieliek punktu saviem komentāriem par Kārļa Egles dienasgrāmatām. Nodaļu „Dažos vārdos” īpaši krāšņu dara Indras Ekmanes fotoattēli no aizvadītās vasaras XXV Vispārējiem dziesmu un XV deju svētkiem Rīgā. Kiberkambarī saruna ņemta no pārrunām feisbukā par Pāvila Klāna vēl joprojām aktuālo grāmatu „Rīga Retour” (1961). Recenzētās grāmatas: Anna Velēdas Žīgures „Viņi. Svešos pagalmos” – recenzē Astrīda Straumane un Valters Nollendorfs; Ērika Jēkabsona „Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados” – recenzē Franks Gordons; Ievas Dāboliņas dzejas „Lieta LR2” – recenzē Lāsma Ģibiete un Anete Braufmane; Arno Jundzes „Gardo vistiņu nedēļa” – recenzē Lāsma Ģibiete; Frensisa Skota Ficdžeralda „Skaistie un nolādētie” (tulk. Dagnija Dreika) – recenzē Lāsma Ģibiete; Ilmāra Rumpētera „Zīmējumu kolekciju” – recenzē Jaunās Gaitas redakcijas loceklis Voldemārs Avens.

Nav lieki uzsvērt, ka katra JG numura vāka dizains ir mākslas darbs pats par sevi. Rudens numuru rotā Haralda Norīša rudenīgu kļavas lapu uzliesmojums, bet ziemas numuru – Ilmāra Blumberga blumbergiski tverts amariļļu dzimtas augs agave, ko vācieši kara laikā nosaukuši par miesniekpuķi.

Globālā kultūrai un brīvai domai veltītā vislatviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 var iegādāties rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam – tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā tikai $76, vienu gadu (četri numuri) − $39. Sūtiet čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā (vēlams ASV dolāros, bet varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus rudens numura rakstus, kā arī arvien topošo, bet jau plašo Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu, var apskatīt JG mājas lapā: <http://zagarins.net/JG>. Turpat var arī iegūt informāciju par mūsu pārstāvjiem citās valstīs, ar kuru palīdzību var pavisam vienkārši nokārtot abonementa apmaksāšanu, kā arī iestāšanos Jaunās Gaitas labvēļu saimē ar ziedojumu.

 

Juris Žagariņš