RAKSTI NOPIETNĀM PĀRDOMĀM

Journal of Baltic Studies 44/1 (March 2013). Association for the Advancement of Baltic Studies <wwwbalticstudies-aabs.org> Terry Clark, editor <jbs.creighton.edu>

 

Šoreiz vismazāko interesi izraisa Strmiska (Michael Strmiska) <strmiska@earthlink.net> raksts par Austrumu reliģijām Lietuvā. Pārejie trīs pētījumi ir nopietnāku pārdomu vērti. Tartu U. un Kalifornijas U. (Irvine) prof. Reins Tāgepera <rtaagepera@uci.edu> rak­sta par savu un domubiedru ierosinājumu atdalīt Igauniju no tiešās PSRS pārvaldes, piešķirot tai padomju satelītvalsts statusu. Interesantais raksts parāda vismaz dažu igauņu stūrgalvīgo un neatlaidīgo cenšanos pag. gs. 50. un 60. gados meklēt soļus, kas Igauniju novestu tuvāk brīvībai. Lieki teikt, ka Tāgeperas pasākums ir viens no tiem, kas vismaz palielināja interesi par Igauniju laikā, kad tā daudziem rietumniekiem nebija nekas vairāk kā maznozīmīga PSRS province. Jānožēlo fakts, ka baltiešu pasākumi toreiz, tāpat kā mūsdienās, nav savā starpā saskaņoti un paliek sadrumstaloti. Sakarā ar tautu attīstību un sociālām attiecībām Baltijas jūras krastos jāatsaucas uz Darona Acemoğlu un Džēmsa (James) Robinsona kapitāldarbu Why Nations Fail: The Origins of Power, Prosperity, and Poverty (New York: Crown, 2012), kur secināts, ka tur, kur valdnieki saimnieciski izmantoja vienkāršās tautas, tām nebija ļauts aktīvi piedalīties valsts veidošanā un vadībā, kas arī veicināja tautu nabadzību. Tas, protams, sauc atmiņā tos astoņus gadsimtus, kad tauta no iekarotāju sabiedrotajiem pārvērtās par beztiesīgiem vergiem, ar kuru rokām tika uzceltas pilis kungiem un būdiņas zemniekiem. Tā 18. gs. Latvijā bija mazmainīgs kalpošanas laiks bez jebkādām inovācijām. No zemniekiem tika sagaidīts tikai smags fizisks darbs, bet sociālpolitiskajā jomā valdītāji tiecās tikai pēc stabilitātes.

Manuprāt ievietotais Igaunijas nacionālo arhīvu pētnieces Kersti Lustes <kersti.lust@ra.ee> pamatīgais raksts par dzimtcilvēku brīvlaišanu un tās konsekvencēm Igaunijā, Kurzemē un Vidzemē apstiprina Acemoğlu un Robinsona viedokļus, vienlaikus norādot arī uz nozīmīgām atšķirībām starp dažādām 19. gs. 60. gadu emancipācijas fāzēm. No tām pirmā pasliktināja zemnieku materiālo stāvokli, bet nav īstas skaidrības par brīvlaišanas ietekmi uz saimniekošanu un darba sadali mazliet vēlāk. Kā norāda autore, viņas sacerējums savās detaļās ir nepilnīgs un gaida tālākus pētījumus arhīvos. Manuprāt apbrīnojami ātrajā I Pasaules karā izpostītās Baltijas valstu atjaunošanās procesā liela nozīme bija individuālajai un sabiedriskai brīvībai.

Islandes U. (U. of Iceland) prof. Baldurs Torhalsons (Thorhallsson <baldurt@hi.is>) un Tallinas U. prof. Rainers Katels <rainerkattel@gmail.com>, pievēršoties attiecībām mazajās valstīs starp varu un ekonomikas politiku, secina, ka tur, kur lielāka loma dota sabiedrībai, piem., dažādā ziņā tik atšķirīgajās valstīs kā Igaunija un Islande, ekonomiskā izaugsme ir stabilāka.

Recenzētas sekojošās grāmatas: Mindaugas Kvietkauskas (red). Transitions of Lithuanian Postmodernism: Lithuanian Literature in the Post-Soviet Period (recenzente Daiva Litvinskaite, U. of Illinois); Vladas Sirutavičius un Darius Staliūnas, eds. A Pragmatic Alliance: Jewish-Lithuanian Political Cooperation at the Beginning of the 20th Century (Antony Polansky, Brandeis U.); Rita Ruduša. Pagrīdes citādības: Homoseksuāļi Padomju Latvijā (Pēteris Timofejevs, Umeå U.); Helene Carlbäck, Yulia Gradskova, Zhanna Krav­chenko (eds). And They Lived Happily Ever After: Norms and Everyday Practices of Family and Parenthood in Russia and Central Europe (Daina S. Eglitis, George Washington U.); Vitalis Nakrošis, Žilvinas Martinaitis (eds). Lithuanian Agencies and Other Public Sector Organisations: Organisation, Autonomy, Control and Performance (Jaroslav Dvorak, Klaipėda U.).

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Pacifika Luterāņu Universitāte