Gleznotāja Saša Kinēns (Sasha Kinens, ASV <http://sashakinens.com>) rada savu teātra pasauli ar visiem tās atribūtiem, skatuvi, tērpiem, parūkām, maskām. Teatrālie žesti, ciešanās pieliektās galvas, tālumā aizklīdušie skatieni atklāti parāda mākslinieces aizraušanos ar prerafaelītu un romantisma virzieniem glezniecībā. Viņa šajā 19. gs. mākslas pasaulē ieauž savu 21. gs. izpratni un sajūtas. Apguvusi akadēmisko glezniecību Viskonsinā un Mičiganā, Saša tagad strādā un glezno Ņūdžersijā.

Rita Grendze (Geneva, IL, ASV <http://www.waterstreetstudios.com/gallery>) sevi vairāk uzskata par materiālu mākslinieci, nevis kādas noteiktas tehnikas – aušanas, metināšanas, veidošanas mākslinieci. Viņa meistarīgi apvieno dažādus materiālus savos darbos. Pašreiz Ritas rokās ir nonākusi grāmata. Tā iegūst jaunu dzīvi instalācijās un mākslas darbos. Pats process, kurā top māksla, viņai ir ārkārtīgi svarīgs un iespaido gala iznākumu. Māksliniece pati atzīst, ka ļoti daudz ir ieguvusi no savām studijām Krenbrukas Mākslas akadēmijā (Cranbrook Academy of Art). Rita ir viena no izteiksmīgākajām un dziļdomīgākajām mūsdienu māksliniecēm.

Edgars Jēriņš (Edgar Jerins, NY, ASV <http://www.jerins.com>) – mākslinieks, kurš dzimis un audzis Amerikas vidienē, Nebraskā. Jau ilgu laiku dzīvo un strādā Ņujorkā, bet viņa darbos vēl aizvien jūtama vidienes elpa. Edgars kļuva pazīstams ar saviem monumentālajiem ogles zīmējumiem, kaut gan strādā arī eļļā un pastelī. No viņa ogles darbiem dveš skarbs reālisms, uzburts ar smalku līniju. Mākslinieks apskata savu radu un draugu dzīves krīzes situācijās. Varbūt tieši šī personiskā sasaiste starp mākslinieku un modeļiem ir tas, kas piedod darbiem emocionāli nospiedošo un spēcīgo ietekmi uz skatītāju. Studējis Pensilvānijas Mākslas akadēmijā, kurā primārais uzsvars tiek likts uz akadēmiskās glezniecības un zīmēšanas apgūšanu, Edgars šo tradīciju turpina, reālistiski atainojot savos darbos emocionālās tēmas, kā arī daudz gleznojot portretus. Līdz šim pelnījis iztiku tikai ar savu mākslu, pēdējos gados mākslinieks ir sācis mācīt zīmēšanu Ņujorkā.

Saskija Ozols Jubenks (Saskia Ozols Eubanks, MA, ASV <http://www.saskiaeubanks.com>) ir dzimusi un uzaugusi franciskajā Ņuorleānā, ģimenē, kurā tēvs, latviešu mākslinieks Auseklis Ozols, un māte, mākslas kolekcionāre, agri ieveda meiteni mākslas pasaulē. Pensilvānijas mākslas akadēmijā viņa iegūst maģistra grādu, studē ārzemēs un vienu semestri (1997) mācās Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniece galvenokārt strādā no dabas, jo viņai liekas aizraujoši izsekot, kā mainās attiecības ar gleznojamo objektu darba procesā – no novērošanas līdz uzgleznošanai. Saskijas gleznās atrodams kaut kas no flāmu klusajām dabām, klasiskajiem aktiem, akadēmiskajiem, heroiskās pozās gleznotiem zirgiem. Mākslinieci interesē reālisma vieta mūsdienu mākslā. Esot vēl arvien aktīva Ņuorleānas mākslas vidē, viņa tagad dzīvo un strādā Bostonā.

Ilga Leimanis (Londona, Anglija <http://www.ilgaleimanis.com>, <http://orteliusdrew.com>) nāk no Monreālas Kanādā. Viņa ieguva mākslas maģistra grādu Konkordijas akadēmijā, Monreālā, un papildināja savas studijas ar mācībām Latvijas Mākslas akadēmijā (1992-1995). Mākslā viņu interesē kolekcionēšanas un sadarbības process. Turpinot savu gleznu ciklu Mīļākie un citi svešinieki, viņa pievērsās portālā draugiem.lv virtuāli sastapto „draugu draugu” gleznošanai. Šajā ciklā piesaista mākslinieces spēja precīzi nofiksēt izvēlēto tēlu dažādās identitātes, to aizkustinošo amatierismu, ar kuru tēli parāda sevi un savā ziņā arī viņu atvērtību. Ilgu noteikti varētu kategorizēt kā mākslinieci-pētnieci. Par to liecina viņas izpētes darbs, strādājot pie ainavu cikla saistībā ar britu armijas militāro kolekciju Kings koledžas arhīvā Londonā, kā arī sadarbojoties ar mākslinieci Dorīnu Vitenbolsu (Doreen Wittenbols, Amsterdam) projektā Ortelius Drew. Ilga strādā par zīmēšanas mācībspēku Drawing at Work un ir vieslektore Mākslas Universitātē Londonā.

Krisa Luisa (Kris Lewis, CA, ASV <http://www.krislewisart.com>) ilustratora izglītība ir jūtama viņa pieejā glezniecībai. Viņš izmanto cilvēka figūru un portretu, lai attēlotu paslēptos stāstus, delikātās emocijas. Tie ir izteikti reālistiski, bet reizē mistiski un vecmeistaru glezniecības principos balstīti portreti. Krisa mākslā jaušama spēcīgas un reizē trauslas sievietes klātesamība. Mākslinieks ir uzaudzis daudzbērnu ģimenē un uz viņu lielu iespaidu atstāja māte, kura pēc šķiršanās no Krisa tēva, īsti latviskā spītībā viena pati uzturēja un izaudzināja visus bērnus. Milzīgais mākslas darbu daudzums liecina par Krisa darba spējām un nodošanos mākslai. Ja arī sākumā viņa glezniecība liekas pārāk ilustratīva, tad, dziļāk ienirstot mākslinieka radītajā sieviešu portretu jūrā, skatītājs nonāk misticisma un Holivudas film noir apburtajā telpā, kas savā ziņā ir pievilcīga. Dažkārt viņa daiļrade tiek saistīta ar pop-sirreālisma virzienu. Kriss Luiss strādā par mākslinieku un izstāžu kuratoru Losandželosā, Kalifornijā.

Eriks Jerumanis (Los Angeles, CA, ASV <http://www.jerumanis.com>, <http://www.norbertellengallery.com>) ir gleznotājs un Norbertellenas (Norbertellen Gallery) galerijas īpašnieks Losandželosā. Viņš ir radījis dekoratīvas akrila gleznas, kurās otu vilktie dzīparu loki un viļņošanās rada kustības un ornamenta sajūtu, bet pēdējā laikā mākslinieks vairāk pievērsies digitālajai mākslai. Eriks ir aktīvs Losandželosas mākslas vidē, veidojot mākslas izstādes. Galerijā 2012. gadā tika atvērta izstāde Riga Nouveau Babes, kurā piedalījās mākslinieki no Kalifornijas un Latvijas – Rudīte Mazūre Godfrey, Roberts Koļcovs, Aivars Vilipsons, Kristiāna Dimitere, Ruta Līnīte un pats galerijas īpašnieks.

Nikola Harvija (Nicole Harvey, Ann Arbor, MI, ASV <http://nicolemharvey.see.me>) ir jauna un daudzsološa fotogrāfe. Viņu uzaudzināja latviešu vecvecāki. Kā māksliniece pati saka, tad visa viņas līdzšinējā dzīve ir pavadīta ar vienu kāju amerikāniskajā un ar otru – latviskajā vidē. Nikolas darbi runā par izolāciju – personības vai veselas nacionalitātes, par latvisko diasporu un tās dzīvi Amerikā, par ilgstošo kara un emigrācijas psiholoģisko ietekmi uz indivīdu paaudžu paaudzēs. Fotogrāfijās var atrast viņas domas par savām saknēm, paaudžu konfliktiem un sievietes vietu sabiedrībā.

ŠMIJ (Šī māksla ir jauna) (Toronto, Kanāda <http://lnjak.org>) – ar šo pasākumu, vai mēs pat to varam saukt par sava veida organizāciju, ir bijuši saistīti daudzi ārzemju latviešu mākslinieki. ŠMIJ izstādēs ir piedalījušies Gints Grīnbergs, Indra Avena, Edgars Jēriņš, Valda Ostreihere, Rūta Daugaviete, Rita Grendze, Inese Liepiņa, Laura Ķiķauka u.c. Sākot ar 1974. gadu ŠMIJ (viena no pirmajām vadītājām bija Baiba Rubesa) mākslas izstādes un kopā sanākšanas ir izveidojušās par nopietnu tradīciju Kanādas un arī Amerikas latviešu diasporas dzīvē. Tas ir demokrātisks un skaļš pasākums. Izstādē var piedalīties visi, kuri vēlas un, tāpēc jāpiekrīt Nikolaja Bulmaņa vārdiem, ka šāds profesionālisma un amatierisma sajaukums jau raksturīgs vai it visām trimdas latviešu kolektīvajām izstādēm. Tas ir cerīgi, ka šis pasākums vēl tik spēcīgi piesaista mūsdienu jaunākās (un šeit es tiešām uzsveru „pavisam jaunās”) paaudzes latviešu māksliniekus Kanādā un Amerikā. Iespējams, ka kādreiz šis notikums norisinājās nopietnāk, bet mēs nekad nezinām, kā tas pagriezīsies nākotnē.

Skatot jaunākās paaudzes latviešu mākslinieku daiļradi, jāsecina, ka ir mākslinieki, kas apzināti veido projektus ar kultūrvēsturisku tēmu, tieši sakņojoties savā latviskajā identitātē, bet ir arī daudzi, kuriem šis pārmantotās kultūras iespaids ir neapzināts un nav vairs tik svarīgs.