Jaunā Gaita pavasarim

Mūsu līdzredaktore, māksliniece-dzejniece Maija Meirāne Jaunās Gaitas 276. numuram devusi gan vāka dizainu, gan astoņus jaunus dzejoļus. Viņas dzejai piemīt krāšņs gleznainums un buramvārdiem līdzīga skaņu saspēle:

(..)

Guļ bērzs
aizvēris sīkās zaru acis
līdz to pamodina putns
ar bērna balsi.

Kāda būtu dzīve Latvijā, ja Otrais Pasaules karš nebūtu noticis? Ainārs Zelčs, rakstnieks ar bagātīgu iztēli un skaudru realitātes apziņu mēģina dot atbildi savā jau ceturtā romānā alternatīvās jeb paralēlās vēstures žanrā, Abrene 2002. Romāna atsevišķi fragmenti būs lasāmi arī turpmāk.

Par „disharmonizācijas harmonizētāju” dzejnieku un vienu no ietekmīgākajām kultūras personībām aizvadītā gadsimta otrā pusē Māri Čaklo (1940-2003) raksta Rolfs Ekmanis, šai numurā iesākot ar viņa studenta gadiem.

Una Alksne savā dižpētījumā par Friča Bārdas romantisko liriku izklāsta kā viņš piesaucis atsevišķas krāsas, motīvus un raksturtipus, lai izaicinātu jeb uzbudinātu lasītāju jūtas.

Jaunizveidotā nodaļā „Scripta manent” Sanita Upleja divās spēcīgās esejās lasītāju sauc pie atbildības par Latvijā notiekošo: „Lāčplēša saime – Ko šodien varam atbildēt brīvības cīņu paaudzei” un „Uz kauliem celta labklājība – Ar verdzību nav ko lepoties, it īpaši tad, kad važas ir noņemtas”.

Mūzikas un mākslas nodaļā Helēna Gintere iepazīstina ar jauneklīgo pianistu-komponistu Vestardu Šimkus un apraksta viņa meteorisko nokļūšanu starptautiskas atzinības kalngalos.

Latvijas Mākslas akadēmijas vēstures institūta pētniece Ruta Čaupova apraksta tekstīlmākslinieka Egila Rozenberga personālizstādi Rīgā, bet Jaunās Gaitas mākslas redaktore un Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības vadītāja Linda Treija apraksta savu pašas organizēto izstādi Filadelfijā. Jaunās Gaitas lapaspusēs reproducēšanai izvēlētas no šīm divām izstādēm Indras Avenas un Ingas Strauses-Godejordas gleznas, kā arī tuvskatā viens no Egila Rozenberga gobelēniem.

„Krāsu un līniju zintnieka” Laimoņa Mieriņa dzīves stastu noslēdz Māris Brancis, pieminēdams, starp citu, ka Mieriņš ir daudz rakstījis, arī Jaunajā Gaitā. Mieriņš par rakstīšanu izteicies: „Ir ārkārtīgi grūti pateikt savu domu vienkāršāk, jo latviešu valodā sintakse ir tik vaļīga. Es nezinu, kas ir viegli, bet es mokos kā bads ar nāvi.”

„No kurienes spēks?” vēstures nodaļā vaicā Juris Šlesers. Pagājušā gada oktobrī apritēja 25 gadi no Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, kas Latvijas tautas gribas spēkam radīja izpausmi neatkarības un brīvības atgūšanā. Par to „miglaino un mīklaino laiku, ko saucam par Latvijas Trešo atmodu” Šlesers ieskatās divās jauniznākušās grāmatās, Song to Kill a Giant, Kārļa Streipa tulkotā Sandras Kalnietes Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza un Daiņa Īvāna un Ilmāra Znotiņa Garaspēka zemes atgūšana. Abas grāmatas Šlesers atzīst par vērtīgām, īpaši pirmo – kā nelatviešiem dāvināmu –, bet, „... no kurienes tas spēks – kur tas mājo? Par to vēl jāpadomā.”

Franks Gordons atgādina, ka tuvojas laiks domīgi atskatīties arī vēl tālāk pagātnē, Pirmā Pasaules kara simtgadē, uz laiku kad „...likteņupe Daugava kļuva par frontes līniju, tās krasti bija slacīti asinīm, taču šī kara beigu cēlienā dzima Latvijas valsts.”

Stāstījumā par starptautiskiem radio raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē Rolfs Ekmanis nonāk pie Radio Brīvības baltiešu raidījumu iekļaušanas 1984. gadā Radio Brīvās Eiropas administrācijā. Ekmanis, starp citu, atsaucas uz Jura Kažas un Ērika Rūša atmiņām par jautrību un ēverģēlībām, strādājot kopā ar Vili Skultānu, Valdi Kreicbergu un Margaritu Ausalu, piemēram, dažu darbinieku spontānu dzīšanos Kažas mašīnā no Minhenes vakariņot Veronā, Itālijā.

Sanda Laimes izsmelošajā pētījumā par raganu tradīciju ziemeļaustrumu Latvijā šoreiz par raganu priekšstatu kā tādu. Uzskaitīti dažādas citādas iesaukas, ar ko tauta ir mēģinājusi tikt galā ar šķietami pārdabīgām jeb īpaši apdāvinātām vai interesantām sievietēm. Piemēram – lauma, jumprava, preilene, gaspaža, rusovska, arī jaunava.

Nodaļā Atmiņas Uldis Siliņš atskatās ar smaidu uz draugiem, teātriniekiem, skolas biedriem un skolotājiem pēckara dīpīšu nometnē Alt-Gargē, Vācijā.

Dažos vārdos, kā arvien, bagātīgi ilustrētas īsziņas un komentāri par visās pasaules malās dzīvojošajiem latviešiem svarīgiem kultūrāliem, sabiedriskiem un ģeopolitiskiem notikumiem.

Grāmatu recenziju nodaļā Biruta Abula augsti vērtē un Juris Žagariņš ar dažiem personīgiem fotouzņēmumiem ilustrē Rasmas Zvejnieces vadībā sastādīto dokumentu krājumu 3x3 ārpus Latvijas 1981-2011; Jānis Liepiņš apskata brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiku vāciskojumu Landvermesserzeiten; Lāsma Ģibiete komentē Ingunas Baueres Piedod Karolīne!, romānu par Kronvaldu Ata dzīvi, it īpaši par viņa mīlas attiecībām ar vācu izcelsmes Karolīni Rolofu (Roloff); Vitas Gaiķes lasījumā Lidijas Dombrovskas dzejkrājumā Klusuma klarnete atklājušās dziļas pārdomas, drosmīgi vārdu salikumi un smaida dzirkstis; Juri Šleseru uz interesantām pādomām vedinājusi Amerikas Ārpolitikas padomes (American Foreign Policy Council) viceprezidenta Ilana Bermana (Berman) grāmata Implosion: The End of Russia and What it Means for America (Krievijas gals un ko tas nozīmē Amerikai); Māris Brancis Birutas Baumanes memuāru Sarunas ar sevi raksturo kā „daiļu trauciņu, kurā saglabāti atmiņu ziedi”; un Gundars Ķeniņš Kings apraksta Journal of Baltic Studies 2013. g. jūnija un septembra numuru saturu.

Kultūrai un brīvai domai veltītā visu latviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 var iegādāties rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam – tālr.: 413-732-3803, e-pasts: <juris.zagarins@gmail.com>. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā tikai $76, viena gada abonements (četri numuri) − $39. Pasūtīšanu, kā arī iestāšanos Jaunās Gaitas labvēļu saimē ar ziedojumu, var nokārtot pavisam vienkāršā veidā tieši no Jaunās Gaitas mājas lapas <http://jaunagaita.net> , lietojot kredītkarti, e-čeku, vai PayPal pakalpojumu, vai arī, kā pa vecam, nosūtot čeku „Jauna Gaita, Inc.” vārdā saimniecei Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA (vēlams ASV dolāros, taču varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa). Minētajā mājas lapā pieejams arī Jaunās Gaitas rakstu krājuma plašais e-arhīvs. Turpat var arī iegūt informāciju par mūsu pārstāvjiem Latvijā, Austrālijā, Zviedrijā un Apvienotā Karalistē, kas ar prieku palīdzēs nokārtot abonementa apmaksāšanu un ziedošanu.

 

Juris Žagariņš