Jaunā Gaita nr. 276. pavasaris 2014

Linda Treija

ALMA IZSTĀDE FILADELFIJĀ

 

Pēc ilgāka laika pārtraukuma Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība (ALMA) sarīkoja (2013.5.X) izstādi Brīvo latvju biedrības (<http://www.latviansociety.com>) telpās Filadelfijā. Biedrības plašā zāle ar pārbīdāmajām sienām, regulējamām gaismām un profesionālu gleznu piekāršanas sistēmu pārvērtās par izstāžu zāli, ļaujot veiksmīgi un viegli izveidot mākslas darbu parādi, kurai sekoja aizraujošs latviešu mūziķa un Fulbraita stipendijas ieguvēja Riharda Fedotova koncerts ar elektronisko mūziku, skaistām balsīm, dūmiem un citiem efektiem.

Lai gan mākslinieku organizācijas ALMA (<http://www.americanlatvianartists.org>, <https://www.facebook.com> –> ALMA) biedri ir izkaisīti pa visu ASV un arī ārpus tās – Kanādā, Lielbritānijā, Latvijā, šī izstāde tika veidota vairāk kā ASV Austrumkrasta latviešu mākslinieku darbu izlase ar divu mākslinieču no Teksasas piedalīšanos. Šoreiz ļoti spēcīgu iespaidu atstāja fotomāksla. Anitas Līcis Ribakas jūtīgajā, smalki grafiskajā atveidā, jūras putas iegūst simbolisku nozīmi darbos A return visit un Unexpectedly so. Liekas, ka Botičelli Venēra būtu izkāpusi no gliemežvāka un, pēdas plikšķinot, dejotu liedagā gar viļņu uzsisto putu rakstu. Andra Rūtiņa tematiski reālajās kompozīcijās Nākamais rīts skatītājs tiek vedināts izdomāt savu stāstu ne tikai nofiksētajam mirklim, bet arī fotogrāfiju varoņu dzīvēm. Varoņu tuvumā pievilkto sejas vaibstu kontrasts ar viegli izplūstošajām figūrām fonā un melnbaltā toņu gamma, kam cauri sitas nedaudz brūnīgs piesitiens, rada dramatiski apcerīgu noskaņu. Daces Margas gleznieciskās fotogrāfijas Kompozīcija ar gaismu (#18 un #19) pierāda, ka arī ar fotoobjektīvu var gleznot. Viņas darbos ir ļoti jūtīgas toņu un gaismu saspēles, reizēm uzmirdzot piesātināti spēcīgiem krāsu laukumiem. Borisa Mangolda „vintage” noskaņa ienāk ne tikai pilsētas jumtu atveidā darbā Vecpilsētas jumti, bet arī nosarmojušajos vītola zaros Vītols rīta sarmā. Tautiski nostaļģiskajā darbā Ar saulīti mājup zirga un arāja siluets asi iezīmējas uz gaišās debessmalas. Ļoti aizraujoši bija izsekot izšūto formu un krāsu risinājumiem uz melnā fona tekstila aplikācijās Gitas Treimanes izpildījumā. Mazās pelēkās amēbas, savienojoties, daloties, lokoties un iztaisnojoties darbā The Beginning (Sākums), iegūst krāsu un līdz ar to daudz atpazīstamākas dabas formas darbā Life. Turpat blakus Sarmas Muižnieces Liepiņas pasteļa zīmējums Nakts virpulī it kā turpina izšūto formu spēli, šoreiz uz papīra. Darbā pavīd kaut kas no karuseļu vai atvaru virpuļiem un nakts vai okeāna dziļumā esošo būtņu dzīves. Telpisko objektu tēlniecību pārstāvēja Gints Grīnbergs, Zane Treimane un Anna Annusa Hagen. Ginta saktas Jumis un Mēness sakta pierāda mākslinieka izdomu un veiksmīgu tautisko formu izmantošanu mūsdienu tēlniecībā. Zanes darbam Waterfront Storm 2 (Krastmalas vētra 2) piemīt smalku, plūstošu līniju kompozīcija no kokā izgrieztām formām ar vienu nelielu zilu „pilienu” vispārējā dabīgajā koka toņu kolorītā. Kā centrālais tēls izstādē dzīvoja vētras putns Fēnikss, noraugoties skatītājos ar savām koši zaļajām acīm. Tas tapis no materiāliem, ko Anna Annus Hagen savākusi pēc viesuļvētras Sandy. Dizainiskās latvisko rakstu lielformāta izdrukas Zilā saule un Rieteklis satriecošās krāsās piederēja Austrim Mangulim. Darbu virsma, gluda un spīdīga kā ledus, dod pastiprinātu dziļuma un telpiskuma efektu gan rakstam, gan krāsai. Keramiku ar gaišiem un pievilcīgiem darbiem pārstāvēja Uldis Stepe. Latviešu mākslā vēl aizvien visplašāk tiek pārstāvēta glezniecība. Šī izstāde nebija izņēmums. Antras Vāveres Paes reālistiskie, pelēko toņu bagātie darbi Rīta migla, Lūgšana un Saules atspulgs atstāja nostaļģiski melanholisku sajūtu. Gleznas ir kā radītas, lai skatītājs ikdienas skrējienā apstātos un mirkli nodotos meditatīvām pārdomām. Gunas Mundheimas akvareļi Sarunas dārzos un Jūrmalas dārzi ir kā krāsu un līniju čuksti. Augu motīvu līnijas vijas, veidojot dabas audumu, un kaut kur var manīt pavīdam kāda cilvēka sejas atveidu. Košas krāsas un izteiksmīgs triepiens spēlējas Ainas Romanas audeklos Berta, Bettina un Anne with Cat (Anna ar kaķi), bet ziemeļnieciskais toņu vēsums un abstraktās formas sadzīvo Ingas Strauses Godejordas akrila gleznojumos Light across the River (Gaisma pāri upei), Sandbanks (Smilšu sēkļi – skat. 6. lpp.) un Ziemas miegs. Abstrakti, ar drošu līniju un aktīvu krāsu iegleznoti, laukumi kārtojas interesantā, ekspresīvā kompozīcijā Indras Avenas lielformāta gleznā Viesulis (skat. 1. lpp.), bet viņas meitas Madelenas Miniatas smalkais zīmējums Vasaras dārzs radies, izsekojot akvareļa pludinājumu nejaušībām. Lindas Treijas lielformāta darbi Durvis I. Kuldīga un Durvis II. Kuldīga runā par durvju simbolisko nozīmi cilvēka dzīvē. Voldemāra Avena darba motīvs un izpildījums ir kā esence latviskajai glezniecībai. Viņa vienkāršā, izteiksmīgā kompozīcija un piesātinātā krāsa rada spēcīgu pārdzīvojumu skatītājos.

Izstāde bija raiba kā dzeņa vēders, bet reizē interesanta, jo pārstāvēja tik dažādus māksliniekus, mākslas veidus, tehnikas un pieejas mākslai. Cerams, ka ALMA izstādes atkal kļūs par neiztrūkstošu daļu no latviešu kopienas (un ne tikai) kultūras pasākumiem (un ne tikai ASV).

 

Gleznotāja Linda Treija ir ALMA priekšsēde un JG redakcijas locekle.