KAD ATNĀKS LATVIEŠIEM TIE LAIKI?

Journal of Baltic Studies 44/2 (June 2013)& 44/3 (September 2013). Association for the Advancement of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org). Editor Terry Clark (jbs@creighton.edu)

 

Jūnija numurā īpaši nozīmīgi igauņu tautas un valsts pašreizējā attīstības laikā ir raksti, kas raksturo igauņu identitātes meklējumus, kam atbalsts gūts no Investing in the Future fonda un European Union Regional Development fonda.

Tie visi nāk no deviņām igauņu daiļā dzimuma pārstāvēm, lielākoties igauņu antropoloģēm, kuras saistītas ar Tartu vai arī Tallinas universitāti – Aeta Anniste Maarja Kaaristo, Anu Kannike, Kirsti Joesalu, Ene Koresaar. Ester Bardone, Kristel Rattus, Liisi Jaats un Eva Keskula. Ar zināmu skaudību jāsaka, lai nu mūsu zinātnieces paveiktu kaut daļu no šī milzīgā darba!

Attiecībā uz septembra laidienu, nāk prātā sēņu laiks – tur atrodams viss, sākot ar baravikām un gailenēm līdz pat suņu sēnēm un mušmirēm. Glasgovas U. lektors Amons Českins (<ammoncheskin@yahoo.cm>) mums sniedz vai veselu grozu ar suņu sēnēm, ko esam iepazinuši jau agrāk – sēnes, ko manas lauku māsīcas mežmalā krāva ar sūdu dakšām, veda uz lielo cūku katlu vārīt un tad nodot vāciešiem. Autors labprāt atkārto citur no rusofoniem dzirdēto par to, ko latvieši domājot par krieviem un viņu lomu nesenajā pagātnē. Českins gan cer, ka dažādie rusofonu un latviešu uzskati ar laiku izlīdzināsies un integrēsies jaunā sabiedrībā. Raksta beigās gara, noderīga bibliogrāfija.

Tartu U. doktoranda Marta Kuldkepa (<mart.kuldkepp@ut.ee>) ieskatā daudzu igauņu sapnis būt plaši atzītiem ziemeļniekiem vēl nebūt nav izsapņots. Ne gluži pārliecina paplašinātas ziemeļnieku definīcijas attaisnošana. Marka Finleja (no Armstronga Atlantika Valsts U. <mark.finlay@armstrong.edu>) neapšaubāmi oriģinālo un savā ziņā interesanto pētījumu par baltvācu muižnieku strīdiem ar lauksaimniecības zinātniekiem 19. gs. otrā pusē daži vērtēs par īstām baravikām, bet man tie šķiet kā otrās šķiras beciņas, jo sauc atmiņā lielo īsto baraviku – Darona Acemoglu un Džēmsa Robinsona kapitaldarbu Why Nations Fail? – par bargiem kungiem, kuri augstu vērtē stabilitāti un vienlaikus īsti necieš jauninājumus un pārmaiņas. Kornela U. profesora asistents Viljams Sejers (William Sayers <ws36cornell.edu>) ir sagatavojis jaunu Egila Skalagrimsona sagas fragmentu par iebrukumu Kursā. Tāds kā mazs ziemeļu bērzlapes podiņš – ne tikai interesanti apskatīt, bet arī nogaršot!

Glasgovas U. doktorande Marina Germane mūs pārsteidz ar vecām bekām, proti, stāstījumu par Pētera Stučkas sava veida nacionālsociālistiskiem uzskatiem. Tiesa, īstāks ļeņinists nebūtu sava režīma ģerbonī licis izkapti sirpja vietā. Galu galā šī izkapts pasvītroja Stučkas lepnību, krievu atpalicību un baltvācu muižnieku un latviešu pelēko baronu pārākumu! Bet kur palika tā laika zirgu vilktie zāles pļāvēji?

Norvēģijas Zinātņu un Tehnoloģijas Mūzikas fakultātes asociētā deju profesora Gediminas Karoblisa akadēmisko diskusiju par Lietuvas identitātes vai pat visas nācijas veidošanu ar dančiem, par mīlestību un tautas atmodu lieku pie apšu bekām – diezgan interesanti palasīt.

Grāmatu apskati: Karsten Brüggemann / Ralph Tuchtenhagen. Tallinn: Kleine Geschichte der Stadt (rec. Mark Gamsa, European U. Institute); Sebastian Rimestad. The Challenge of Modernity to the Orthodox Church in Estonia and Latvia (1917-1940) (Alar Kilp, U. of Tartu); Algirdas Sabaliauskas. Lietuvių kalbos tyrénijimo istorija 1980-2010 (Milda B. Richardson, Northeastern U.); Klaus J. Bade/Pieter C. Emmer / Leo Lucassen / Jochen Oltmer). The Encyclopedia of Migration and Minorities in Europe from the 17th Century to the Present (David J. Smith. Uppsala U. & U. of Glasgow); Michael North. Geschichte der Ostsee Handel und Kulturen (Bradley D. Woodworth, U. of New Haven); Tynu (Tönu) Tannberg. Politika Moskvy v respublikakh Baltii v poslevoennye gody (1941-1956) (Elena Zubkova, Institute of Russian History, Russian Academy of Sciences).

 

Gundars Ķeniņš Kings

Pacifika Luterāņu U.