CILDINĀJUMI – Latvijas Kultūras ministrijas oficiāli izsludinātajā „Imanta Ziedoņa mēnesī” maijā citu pasākumu vidū Ziedoņa fonds Viegli (www.fondsviegli.lv) izveido gadskārtējo apbalvojumu Laiks Ziedonim (5 nominācijās), lai atbalstītu radošumu un iedvesmotu latviešus visā pasaulē. Literatūras nominācijā par laureātu kļūst Andris Vilks – LNB direktors (kopš 1989), kurš vadījis mūsu Nacionālo bibliotēku cauri digitalizācijas un Gaismas pils celšanas procesam. Fonda projektu vadītāja Ināra Kehre vēstī, ka šajā nominācijā no aptuveni 60 pretendentiem komisija pirmajā četriniekā iekļāvusi arī „Jauno Gaitu, rakstu krājumu kultūrai un brīvai domai”. Pārējie četrinieka nominanti – Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” veidotāja/vadītāja Anna Kuzina un bērnu grāmatu autore/redaktore, izdevniecības „Liels un mazs” dibinātāja Inese Zandere.  

Pirmo „Solidaritātes balvu” (1 milj. eiro), dibinātu par godu 25. gadadienai kopš 1989. gada vēlēšanām Polijā un Dzelzs priekškara sabrukšanai, piešķir (8.V) Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa pr-jam un Ukrainas parlamenta deputātam Mustafam Džemiļevam, kuram KF okupācijas vara aizliegusi uz 5 gadiem iebraukt Krimā. Uzrunājot ANO Drošības padomes sesiju, 70 gadu vecais, jau sovjetlaiku disidents pauž atkal Maskavas jūgā nonākušo apmēram ceturtdaļmiljona Krimas tatāru bažas.  

LZA Senāta sēdē (2014.10.VI) apstiprināts lēmums par Goda doktora grāda piešķiršanu publicistam, vairāku grāmatu autoram Visvaldim Lācim un Gruzijas vēsturniekam Nikolajam (Niko) Dzavahišvili.  

Jāņa Bieriņa Piemiņas Fonda balvu (Kanādā) saņemusi Māra Simsone, dejas kopas Dižais Dancis dibinātāja/horeogrāfe, kuras deja Spieķītis uzvesta pērngad Rīgā, XXV Dziesmu un XV deju svētkos.  

Dzintara Soduma balvas saņem Andris Zeibots par romānu Okeāniskais es un Inga Gaile par kultūrvēsturisko romānu Klūgu mūks.  

Latvijas un Igaunijas ārlietu ministrijas balva piešķirta Guntaram Godiņam par labāko latviešu un igauņu literatūras tulkojumu.   

Leons Briedis par Spāņu dzejas antoloģiju. XX gs. (Neputns, 2014) latviešu un spāņu valodā saņēmis Isabelas ordeni – Spānijas augstāko.

(vg) (re)

 

 

JAUNIZDEVUMI – Broņislavas Martuževas 90 gadu jubilejā dzejnieces portretējums DVD formātā – ar autentisku materiālu par pašas dzīvi, atspoguļojot gan bērnības atmiņas, gan jaunībā piedzīvoto izsūtījuma traģismu.  

Ulža Bērziņa 70 gadu jubilejai par godu – jaunākā dzejoļu izlase CD Izņemts no skolas, kurā dzejoļus ierunājis pazīstamais Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. (vg)

DZEJA – Dzejnieks, literatūrkritiķis un atdzejotājs Leons Briedis krājumā Rīta rūsa sakopojis pēdējo trīs gadu laikā radušos dzejoļus, kas atklāj cilvēka daudzveidīgos un pretrunīgos pārdzīvojumus.  

Apjomīgs Broņislavas Martuževas dzejoļu sakopojums, kurā iekļauts gan krājums Kopotas dzejas (2004), gan pēc tam izdotie krājumi Kā putni dzied, Trejdeviņas jāņuzāles, Laba oma un Deg uguntiņa – ar fotogrāfijām, kas palīdz apjaust dzejnieces dzīves ritējumu.  

Valts Ernštreits savā otrā dzejoļu krājumā Dark Energy uzsver divas tēmas – mūsdienu dzīves svarīgāko pamatu – enerģiju visās tās izpausmēs un katrā indivīdā esošo tumšo enerģiju.  

Jānis Rokpelnis saka, ka Katrīnas Rudzītes dzejoļi viņas pirmajā dzejoļu krājumā Saulesizplūdums ir „caurauguši pilsētu. Fiziski, garīgi, dvēseliski. Un mīlestības piegarša visam”.

(vg)

 

 

PROZA – Viļa Cedriņa un Mirdzas Čuibes dēls Gundars Cedriņš, kas jau no bērnības ir daudz pārdzīvojis, vecākiem kara beigu posmā traģiski izšķiroties, mammai ar mazo brāli aizbraucot uz Zviedriju, bet viņam ar tēvu paliekot Latvijā, tēvu vēlāk izsūtot, nu izdod savu pirmo romānu par 60.-80. gadu Latviju – Palaidnieks, kurā apvienots sports, mīlestība, negaidītu notikumu virpulis un sava dzīves ceļa meklējumi.  

Anda Līce eseju grāmatā Lielais lakats iekļāvusi dzīves laikā gūtās atziņas.  

Režisors, scenārists, producents un rakstnieks Māris Martinsons laidis klajā grāmatu OKI – okeāna vidū, pēc kuras uzņemta arī filma par izbijušu nekustamo īpašumu tirgoni Losandželosā, kas dienas vada meklējot dažādus sludinājumus.  

Sandras Vesko romāns Maigā okupācija aizved lasītāju uz mazu Dienvidkurzemes ciemu II Pasaules kara priekšvakarā.  

Margarita Grietēna (īst.v. Inga Jēruma) par prieku savu darbu cienītājiem izdevusi latviešu detektīvu par mūsdienu neseno pagātni Kas otram bedri rok jeb Zilās kurpītes noslēpums, kurā ņirb daudz sadzīvisku detaļu un faktu no nesenajiem padomju laikiem, tomēr cilvēku attiecības un kaislības gadu gaitā palikušas nemainīgas.  

Maijas Laukmanes prozas darbs jauniešiem Piezvani Adrijai Elzai! risina aktuālu un līdz šim latviešu literatūrā samērā maz skartu tēmu – šķirtu ģimeņu iekšējos pārdzīvojumus.

(vg)

 

 

DAŽĀDA SATURA – JG līdzstrādnieces Evas Eglājas-Kristsones dzirkstošā valodā uzrakstītā monogrāfija Dzelzsgriezēji ir pirmais augsta literatūrzinātniska līmeņa pētījums par „sašķelto” periodu 20. gs. otrās puses latviešu kultūrvēsturē. Izmantojot plašu avotu bāzi, autore izvērtē un atklāj jaunas, patstāvīgas atziņas par kultūras sakariem dzelzs priekškara abās pusēs un to rezultātiem Aukstā kara izskaņā, cita vidū secinot, ka tie trimdas literāti, kuri nevairījās no sakariem ar spalvas biedriem Maskavas impērijā iekļautajā Latvijā, faktiski darbojās saskaņā ar Rietumu Aukstā kara taktiku.  

Ievērojamās keramiķes un publicistes Silvijas Šmidkenas Māksla mīlēt mālu ir ne tikai dienasgrāmata par personiskajiem pārdzīvojumiem, bet arī piemineklis 20. gs. keramiķu darbam.  

Žurnālistes Indras Imbovicas grāmatā Dzīves svinētājs Jānis Mencis matemātikas profesors atklājas viņa kolēģu un līdzgaitnieku skatījumā kā sabiedrības dvēsele, nerimtīgs, sirdsgudrs un erudīts cilvēks, īstens patriots un lielisks kolēģis.  

LU vēstures studiju doktorantes Inetas Didrihsones-Tomaševskas pētījums Latvieši Austrālijā, kur izmantoti Latvijas arhīvos un bibliotēkās pieejamie avoti, apgāž pastāvošo uzskatu par latviešiem Austrālijā kā „trimdas atlūzušo zaru”.  

Okupācijas muzejā atvērts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka Kurta Grīnupa Cauri komunistu ellei 2. izd.  

Filozofijas zinātņu doktors Andris Vilks grāmatā Politiskā pūļa latvietis risina jautājumus: kāpēc mēs esam tik lētticīgi un viegli iespaidojami un atkārtoti balsojam par tiem, kas mūs ir nežēlīgi piekrāpuši?  

Vēsturnieces Inetas Lipšas Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1914-1939 ir par iedzīvotāju pieredzi un priekšstatiem par seksuālo uzvedību pag. gs. pirmajā pusē.

(vg)

 

 

TULKOJUMI – Žurnālista, analītiķa, Austrumeiropas un Baltijas valstu eksperta Lūkasa (Edward Lucas) apjomīgais pētījums Maldināšana. Līdz šim noklusētais stāsts par Austrumiem un Rietumiem. Spiegošana mūsdienās (Deception: Spies, Lies and How Russia Dupes the West) rosina ielūkoties dziļāk politiskos procesos un novērtēt pašlaik uz politiskās skatuves notiekošo (tulk. Tamāra Liseka) (skat. arī JG271:72-73).  

Izcilā lietuviešu vecākās paaudzes valodnieka Sabaļauskas (Algirdas Sabaliauskas) Mēs – balti (Mes baltai) iepazīstina ar baltu valodu izcelsmi, seno baltu apdzīvotām vietām, vēsturi, baltu valodu radniecību un pirmajiem rakstu avotiem. Tulkojums tapis sadarbībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas studentiem.  

Zviedru politiķa, bijušā pazīstamākā ANO ģenerālsekretāra, filozofa un mistiķa Hammaršelda (Dag Hammarskjöld) pēcnāves izdotās dienasgrāmatas Ceļa zīmes (Vägmärken) (tulk. Aija Eimane) latviskam izdevumam priekšvārdu dod eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Juris Rubenis.  

Franču domātāja, pēc izglītības kibernētiķa Sordē (Bernard Sordet) Iespējamā Eiropa, kur iztirzātas pasaulē un sabiedrībā notiekošās pārmaiņas, veltīta Latvijai, kur rodams tāds enerģijas potenciāls, kas spētu izveidot Eiropai jaunas sabiedrības modeli. Grāmata ir fotogrāfa Jura Kalniņa un Sordē saruna, ko vieno mīlestība uz Latviju.  

Latviski izdots Pulicera prēmijas laureāta Adama Džonsona (Adam Johnson) pasaulslavenais romāns Bāreņu pavēlnieka dēls (The Orphan Master’s Son) (tulk. Uldis Šēns).  

Vācu rakstnieces Juli Cē (Juli Zeh) romāns Ērgļi un eņģeļi (Adler und Engel) (tulk. Anita Muižniece) ir mīlas stāsts, kriminālromāns, psiholoģisks stāsts un politisks trilleris.  

Amerikāņa Džeimsa Boldvina (James Baldwin) Cita zeme (Another Country) (tulk. Guntis Valujevs) ir emocionāli piesātināts romāns par seksuālu, rasisku, politisku un māksliniecisku apsēstību.  

Amerikānietes Hārknesas (Deborah Harkness) fantāzijas, kriptogrāfiskā žanra romāns Raganu atklājums (A Discovery Of Witches) (tulk. Ieva Elsberga) savaldzinājis gandrīz visu pasauli, it sevišķi sievietes.  

Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfija (Osho Authobiography Of A Spiritually Incorrect Mystic) atklāj fascinējošā un ļoti pretrunīgā indiešu mistiķa Ošo personību un noslēpumaino dzīvi (tulk. Inese Leitāne).  

Izcilā meļa barona Minhauzena pēctecis – barons Ernsts fon Minhauzens (Ernst von Münchhausen) no Vācijas ieradies Latvijā, lai atvērtu savu grāmatu Kad runājam patiesību, mēdzam pārteikties jeb Neparasti atgadījumi no diplomātu dzīves (Der Diplomat ist auch die Schnecken im Salat: Skurrile Geschichten aus dem auswärtigen Dienst ) (tulk. Sinda Krastiņa), kurā sakrāti diplomātiskā dienesta laikā piedzīvoti jautri un neparasti gadījumi, kuru galvenā vērtība, kā apgalvo autors, ir to patiesums.

(vg)

 

 

MŪZIKA – Verdi Trubadūrs – mīlas stāsts uz kara fona – LNO trešajā jauniestudējumā (rež. Andrejs Žagars; pirmie divi 1928 un 1968) pietuvināts mūsu tautas piedzīvotajiem notikumiem 1919. gada pirmajā pusē.  

Sinfonietta Rīga RLB Zelta zālē atskaņo (20.V) Alvila Altmaņa Kvintetu klarnetei un stīgu kvartetam (klarnetists Guntis Kuzma) un austrieša Šēnberga (Arnold Schőnberg, 1874-1951) Otro stīgu kvartetu (soprāns Ksenija Jakuņina).  

Sinfonietta Rīga stīgu kvartets – Kristiāna Šīrante un Agnese Kalniņa-Liepiņa (I + II vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells)

Lielajā ģildē (10.V) Māris Sirmais vada viduslaiku (11.-13. gs.) ķecerīgo un erotiski ievirzīto, 1803. gadā Benediktbeuern klosterī (Bavārijā) atrasto un vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) muzikāli apstrādāto Carmina Burana Valsts akadēmiskā kora Latvija un LNSO izpildījumā (ar baritonu Armandu Siliņu un soprānu Jolantu Sirikaiti), saglabājot oriģinālvalodu (latīņu) un seno vācu dialektu.  

XI Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi Latviešu mūzika un mūziķi pasaulē (Siguldā 2014.1.- 9.VII) apvieno vidusskolu un augstskolu mūziķus no daudzām valstīm Latvijas un ārzemju pedagogu un izcilu mākslinieku vadībā. Iepriekšējie meistarkursi notikuši Kanādā, Jaungulbenē, Ogrē un Siguldā.  

Džeza mūziķu grupā Moonchild (Mēness bērns), kas laidusi klajā otro disku Please Rewind (Lūdzam tīt atpakaļ), piedalās arī divi Kalifornijā mītoši latvieši – trompetists un viens no grupas dibinātājiem Andris Matsons, kā arī viņa māsa, mežradzniece Aija Matsone.  

Dzintaros 33. dzimšanas dienas koncertu sēriju sāk (15.V) postfolkloras grupa Iļģi. Visi mūsu koncerti parasti beidzas ar dančiem ...vēlamies atdzīvināt jauko tradīciju, ka daudzveidīgos dančus bez īpašas apmācības var uzdancot katrs, kliedējot mītu, ka par tautas dejām uzskatāmas dejas ar augstiem un mākslinieciskiem palēcieniem – tie nav danči! Tautas deju ansambļi jau sen vairs nedejo tradicionālās tautas dejas – tas ir īpašs un vizuāli skaists mākslas veids, kas paredzēts lielajām skatuvēm. Īstajiem tautas dančiem iepriekšēja sagatavotība nav vajadzīga, komentē grupas vadītāja Ilga Reizniece. Koncertā piedalās arī vokālā grupa Tev un man Igetas Gaiķes vadībā.  

Iļģi (2014)

Senās mūzikas festivālā Rundāles pilī (12.VII) kopā ar baroka orķestra Collegium Musicum Rīga solistiem uzstājas pazīstamā vācu blokflautiste Oberlingere (Dorothee Oberlinger), baroka mūziku atskaņo Barosica, čehu Collegium 1704, kā arī Sinfonietta Rīga – ar Antonio Vivaldi Gadalaikiem (vijolniece Vineta Sareika, diriģ. Andris Veismanis).  

Pasaules koru olimpiāde Rīgā (9.-19.VII) pulcē 460 korus no 73 valstīm ar 27 tūkstošiem dziedātāju.  

Jaunpiebalgas novada „Lielkrūzēs” no visas Latvijas pulcējas (8.-10.VIII) dziesminieki un dzejnieki.

(re)

 

FILMA – Mūsu mākslas redaktores Lindas Treijas JG277 apcerētās/reproducētās animāciju mākslinieces, patlaban Ņujorkā mītošās Signes Baumanes „jautra filma par depresiju” Rocks in My Pockets (Akmeņi manās kabatās) – par piecām viņas dzimtas sievietēm – piedzīvo pirmizrādi (7.VII) Čehijā – 49. Starptautiskajā Karlovi Vari festivālā (Karlovy Vary International Film Festival – Mezinárodní filmový festival Karlovy Vary), kas ir viens no pazīstamākajiem Viduseiropā. Ziemeļamerikā Baumanes filmu izplata Zeitgeist Films. Baumanes filmai piešķirta Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI un Ekumēniskās žūrijas īpašā balva.

(re)

 

Mākslinieka Maika Kelija (Mike Kelley) veidojums izstādē Horizontu meklējot.

TĒLOTĀJMĀKSLA – Par jauno Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs pastāsta Pasaules latviešu mākslas savienības (PLMS) vadītāja Lelde Kalmīte: mēs meklējām mājvietu Latvijā. Tas nemaz nebija tik viegli, bet Cēsu vadība bija ļoti pretimnākoša. Šī mājvieta ir par izstāžu namu kļuvusī bijušā arodvidusskola. Pērļu pērles! – tā par aptuveni 350 trimdas mākslinieku darbiem izsaucas nama vadītāja Nata Livonska.  

Nodibinājuma Rīga 2014 ietvaros Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā atklāto Laikmetīgās mākslas centra (LMC) organizēto starptautisko izstādi Horizontu meklējot (kuratore mākslas zinātniece Ieva Kalniņa), kur piedalās 39 mākslinieki no Latvijas, ASV, Krievijas, Austrijas, Polijas, Nīderlandes, Indijas un Vācijas, papildina mākslinieku/mākslas teorētiķu personiskai pieredzei veltīts seminārs (24.V). Katru no izstādes septiņām sadaļām dokumentālā filmā ievada kāds no Ulža Bērziņa, Edvīna Raupa, Ingas Gailes, Kārļa Vērdiņa, Pētera Draguna, Amandas Aizpurietes un Knuta Skujenieka dzejoļiem.  

Modernās sievietes tēlam Latvijā aizvadītā gs. 20. un 30. gados veltīta izstāde Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.  

Romans Suta. Sievietes ar balodi. 1927

Amerikāņu iknedēļas kultūras žurnāls The New Yorker (2014.II) cildina tagad Amsterdamā mītošās ventspilietes Oļas Vasiļjevas LMC Ņujorkas galerijā Art in General organizēto izstādi Jargot (25.I-15.III – kuratore Zane Onckule) – ar telpas izmēra metāla skulpturālām instalācijām, kuru forma, skaņas, video un gaismas radot dažnedažādas vīzijas un sapņus.  

Par Birutas Delles 70 gadu jubilejas izstādi Mans reālisms galerijas „Daugava” vadītāja mākslas zinātniece Anda Treija: Delles reālisms ietver sevī gan ireālo, gan sirreālo, arī savu devu ironijas un groteskas.  

Gada sākumā LNMM Arsenālā sadarbībā ar Francijas institūtu atklāta franču laikmetīgās mākslas meistara Boltanska (Christian Boltanski) personālizstādē Sirdspukstu arhīvs.  

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstāde Rīgas mākslas porcelāns. 1925-1940 pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē dod pilnīgāku priekšstatu par šo nozari. Izdots arī ilustrācijām un informatīvi bagāts katalogs (sastād. Inese Baranovska).  

XVI Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Brīnumzeme, Jelgavā, 1. vietu iegūst lietuvietis Dinats Mockus, bet komandu grupā – krievi Andrejs Molokovs un Sergejs Ceļebrovskis.  

Rīga 2014 ietvaros un sadarbībā ar Gētes un arī Francijas institūtu LNMM sarīko (19.-20.III) starptautisku zinātnisko konferenci 1914. Karš un modernisms, kur piedalās speciālisti no Vācijas, Francijas, Somijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Serbijas, Horvātijas un Latvijas, diskutējot par aktuāliem vēstures un sociāliem aspektiem Austrum- un Centrāleiropā.  

Imants Tillers Austrālijā no 35 finālistiem par gleznu Namatjira saņēmis galveno balvu Wynne Prize 2013.  

Māras Brašmanes fotogrāfiju izstāde Pārmaiņu laiks Arsenālā (8.V-1.VI) veltīta LNMM galvenajai ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, kas pēc rekonstrukcijas – ar izstāžu zālēm bēniņos un pazemē, liftiem, restaurētajām telpām – iegūs pilnīgi jaunu identitāti. Brašmane fotografēja muzeju mirklī, kad no ēkas jau ir izvesta lielākā daļa mākslas kolekciju, arhīvs un biroja inventārs, atsegti sienu apdares slāņi, kā arī atvērtas durvis uz telpām, kas izstāžu apmeklētājiem un nereti arī darbiniekiem ilgstoši palikušas slēgtas.  

Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiek Georga Svikuļa (1942-2012) atceres izstāde, kā arī atklāšanas svētki JG redakcijas locekļa Māra Branča grāmatai Jelgavas mākslinieks Georgs Svikulis (apgāds „Mansards”).  

Georgs Svikulis

LNMM Arsenālā laikmetīgās mākslas izstāde Lauki ievada 16. starptautisko jauno mediju kultūras festivālu Māksla + Komunikācija.  

Nākamajai Purvīša balvai neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi tikai vienu mākslinieku – Andri Breži par darbu Ieskats putnkopībā (Miera balodis) Eiropas kultūras izstādē 1914 (skat. Daces Lambergas rakstu JG277:36-38).  

LMA Grafikas nodaļas diplomdarbi galerijas „Daugava” izstādē Kontakti.

(mb) (re)

 

 

PERIODIKA. JG novēl plašu auditoriju jaunajam Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētajam žurnālam Tīrraksts, kura pirmais laidiens (redaktori – Rudīte Kalpiņa, Jānis Vādons, Mārtiņš Mintaurs) ar prozu, dzeju, atdzeju, esejām, recenzijām, intervijām u.c. parādās drukā š. g. sērsnas mēneša otrajā pusē. Liela daļa ir JG lasītājiem labi pazīstamu autoru – no Leona Brieža, Jāņa Elsberga, Jāņa Vādona, Rudītes Kalpiņas līdz Evai Eglājai-Kristsonei, Egilam Venteram, Viesturam Vecgrāvim. Par latviešu prozas jauno cerību nodēvēta Alise Redviņa.

(re)

 

Renāte Lazdiņa Viļānu novada Dekšārēs „Latgaļu sātā” intervē (rekonstruēto) 12. gs. senlatvieti. Projekta līdzīstenotājs un fotogrāfs, Jauno Laika redaktors un etnogrāfijas entuziasts Dainis Mjartāns zina vēstīt, ka villaines, kas Latgalē līdz 13. gs. bijušas izrotātas ar bronzas gredzentiņiem un bieži vien ar ugunskrustu motīviem, vēlākos gadsimtos izšūtas ar pērlītēm. Tas pats noticis ar vainagiem – bronzas vietā nākuši auduma vainagi ar pērlītēm. Tērpam pamatā ir arheoloģiskie izrakumi, kas veikti netālu no Varakļāniem, Cakulu senkapos.

TRADĪCIJU VEICINĀŠANA. Cikla Baltu sakrālais mantojums ietvaros (17.-18.V) konferencē Tēvu tēvu laipas mestas, bērnu bērni laipotāji (Ādažos) kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne referē par iniciācijas jeb pirmās iesaistes rituālu pēdām latviešu folklorā, mākslinieks, semiotiķis Valdis Celms skaidro skaitļu un simbolu nozīmi baltu tradicionālajā kultūrā, folkloristi Dāvis Stalts, Aīda Rancāne un Andris Kapusts iezīmē latviskā pasaules tvēruma aspektus, kamēr Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone pievēršas Latvijai no mūsdienīgāka skata punkta, akcentējot tautas spēju svarīgos, izšķirošos mirkļos vienoties, ko pierādot Baltijas ceļš, Barikāžu dienas, veiksmīgā ekonomikas stabilizēšana u.c. Dienas noslēgumā kopīgi tiek daudzināts Ūsiņš, par ko vēsta apvienības Dzīvesprieks pārstāve Inese Krūze: vīri ierok zemē olas, kā ziedojumu, iezīmē ugunskura vietas – vienu centrā un sešus saules lēkta un rieta virzienos saulgriežu laikā. Pēc ugunskuru iedegšanas, kā jau Ūsiņos tas pieņemts, tiek izdancināti zirgi, notiek vīru spēkošanās, arī dziedāšana un pieguļas ēdiena pantāga baudīšana (uz ugunskura gatavots olu kultenis, ko gatavo tikai „stiprā dzimuma” pārstāvji). Konferences otrajā dienā par Veļu godāšanas tradīciju runā zintnieks Voldis Prancāns, par tradicionālo kultūru izglītībā – psihoterapeite Gunta Andžāne un Dr.paed. Gunta Siliņa-Jasjukeviča u.c., bet par mājvietas dziļāko būtību un tai raksturīgajām iezīmēm – Dr. hab. phil. Janīna Kursīte.  

Mežaparkā (21.-22.VI) deju/dziesmu lieluzvedums Lec, saulīte! (Rīga 2014 ietvaros), – ar īpaši komponētu mūziku, iespaidīgu scenogrāfiju, vairākiem tūkstošiem dejotāju no Latvijas labākajiem deju kolektīviem, koriem, solistiem, bungu/dūdu grupu Auļi u.c. – atklāj Jāņu mistēriju caur tiem spēkiem, ko mums devusi daba, saulgriežu rituālu ar tā pamatiem – uguni, ūdeni, zemi, zāli, zirgiem, gaismu, tumsu – tā scenogrāfs Reinis Suhanovs. Tas ir stāsts par gada īsāko nakti, ko apvij aplīgošana, vainagu pīšana, māju un lopu pušķošana, ugunskuru kuršana, pirtī iešana, auglības skrējiens, buršanās, papardes zieda meklēšana u.c. tradīcijas. Režisora Elmāra Seņkova vadībā speciāli izveidota ugunsrituāla skulptūra un ūdens siena, kas simboliski nomazgāšot mūs baltus, bet miglas aizsegā Mežaparka priedēs ziedēs papardes ziedi…  

Lieluzvedumā Lec, saulīte! Mežaparkā, 2014.21.VI

Baltijas Valstu studentu svētkos Gaudeamus 2014 (Daugavpilī 27.-29.VI), kas pulcē ap 5 000 dalībnieku, bez Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālajām programmām pie Daugavpils Universitātes galvenās ēkas, – lāpu gājiens svētku tērpos cauri pilsētai uz Marka Rotko mākslas centru, visu trīs Baltijas valstu mākslas augstskolu rektoru darbu izstāde, simfoniskās mūzikas koncerts, pūtēju orķestris (kura tauru skaņām jāsavieno 19. gs. un 20. gs. militāro gaisotni ar tagadnes jauniešu brīvo, atraisīto un enerģētiski piepildīto atmosfēru), tradicionalais noslēguma koncerts (Stropu estrādē), un ne tikai. Dziedam, dejojam un spēlējam par puišu un meitu attiecībām, par mīlestību, par ģimeniskām vērtībām, par jaunības azartu un spēju skatīt pasauli gan poētiski, gan arī sadzīviski krāšņi – kā tautiskos rakstos – tā stāsta Latvijas programmas veidotāji režisors Juris Jonelis (LKA) un diriģente Ilze Valce (Liepājas U. mācībspēks).  

Arī diasporā – Anglijā, Īrijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā, Ziemeļamerikā – gandrīz vai bez mitas notiek dažāda veida saieti ar košām dejām un dziesmām. Daļai politisko trimdinieku (tagad galvenokārt viņu pēcnācējiem) un arī (diemžēl ne pārāk lielai daļai) ekonomisko emigrantu dziesmas, dejas u.c. tradīcijas joprojām ir ierakstītas viņu jūtu pasaulē, tā teikt, neizstāstamākajā sajūtā un maņā. Labu piemēru dod Sietlas (Vašingtonas štatā, ASV) Trejdeksnītis. Par šī latviešu tautas deju ansambļa gadskārtējo uzstāšanos (17.V) Janīna Celitāne un Vaira Pelēķe izsaucas: Vienreizēji aizraujošs, burvīgs vakars maigā maijā!…ar vijīgo Saules puķu deju, raitajām Sasukōju bāru zyrgu un Kur deviņi ezeriņi, un ārkārtīgi enerģisko Nerejati ciema suņi, ko skatītāji allaž lūguši atkārtot. Prieks, enerģija, degsme, smaidi izstaroja no katra dejotāja sejas un bezgala sajūsmināja skatītājus…(Latvietis 12.VI). Ļoti rosīgā Trejdeksnīša 28 dejotāji pērngad piedalījās XXV Vispārējos dziesmu un XV deju svētkos Rīgā – ar četrām dejām piecas reizes lieluzvedumā Tēvu laipas (Daugavas stadionā), no trimdas grupām iegūstot vienu no visaugstākajiem novērtējumiem.  

Minsteres Dancītis Foto: Zuze Krēsliņa-Sila

Kā vēsta Zuze Krēsliņa-Sila (Latvietis 30.V), Minsteres Latviešu centra grupas Miladeko (30 dejotāji, vada Inese El Tawila) trešo dzimšanas dienu sabrauc svinēt (17.V) turpat 270 cilvēku, pūlis ļaužu – gan dalībniekos, gan skatītājos no malu maliņām! – Ropažu tautasdejnieki Cielava, dziedošā un balles mūziku spēlējošā Kreicbergu ģimene no Īrijas, mazie dejotāji – Minsteres Dancītis, štutgartiešu tautas deju grupa u.c. Krišjānis Rācenājs gan latviski, gan vāciski skaidrojis, kas ir kas visās 20 dejās – no bērnu Čību, čābu un Velc, pelītēm vai Cūkām driķos līdz Dimdošai Rīgai, Sudmaliņām un Raženi augošām puķēm/meitām.

(ie) (re)

 

 

TEKSTI VIŅDIENĀS UN MŪSDIENĀS – Apcerē par Ildzes Krontas rakstu apkopojumu Darbi. Personibas. Viedokļi (2003) – JG240(2005):54-56 – minēta arī viņas pirmā literatūrkritisku rakstu grāmata Gadi. Darbi. Personības (1986). Nepiedodamā kārtā esam „palaiduši garām” pirms diviem gadiem klajā laisto literatūrkritiķes krājumu Laiks, ko neizvēlamies (2012), kur savirknēti 26 raksti, no kuriem vairākums iespiesti (sākot ar 1989. gadu) latviešu kultūras izdevumos, no tiem veseli 10 pirmpublicēti mūsu lappusēs – JG175(1989)-259(2009) – par Ēvalda Vilka, Sandras Kalnietes, Saulcerītes Vieses, Gundegas Repšes, Alberta Bela, Jāņa Škapara, Māras Zālītes u.c. devumu (skat. www.jaunagaita.net). Pašas autores ne visai lielā metienā izdotā grāmata veltīta Sibīriju pārdzīvojušās mātes Austras Krontāles (1914-1987) un Noriļskā-Krasnojarskā bojā gājušā tēva, Aizputes Jāņa baznīcas mācītāja Roberta Krontāla (1910-1953) piemiņai. Pašas dzīve un rakstniecība sovjetisma gados un pēc neatkarības atjaunošanas labi atspoguļojas autores 16 lpp. garajā „Post scriptum”, ko mazliet saīsinātu ceram iespiest vienā no JG laidieniem.  

Dainu skapis, kas ietver Latvju dainās (1894-1915) publicēto tekstu oriģinālus un ir iekļauts (kopš 2001) UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā, pārceļas no LZA ēkas uz LNB jeb Gaismas pili. Pēc Barona paša zīmēta rasējuma Maskavā izgatavotais (1880) skapis, latviešu garīgās kultūras simbols, sastāv no 70 atvilktnītēm ar 20 sadaļām katrā. Ir vēl arī trīs lielākas atvilktnes, kurās glabājas vēstules un Barona iesāktais vārdu rādītājs.  

Bibliotheca Ducis Curlandiae ir nozīmīga gan vēsturiskajā, gan arī grāmatniecības un mākslas vēstures dimensijā. Ziemeļu kara laikā tās 2 585 vienības tiek pārvestas no Jelgavas uz Rīgu, pēcāk uz Pēterburgu, kur kļūst par vienu no Krievijas Zinātņu akadēmijas stūrakmeņiem. 1829. gadā ap 900 vienību nonāk Helsinku U. bibliotekā. Š. g. maija beigās Rundāles pilī notiek plaša Kurzemes hercoga bibliotēkai veltīta izstāde un starptautiska konference, kur, citu vidū, ar referātu piedalās Dr. Jānis Krēsliņš juniors, Kungliga biblioteket (Karaļa bibliotēkas, t.i., Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas, dib. 1661) vecākais pētnieks un vēsturisko krājumu eksperts (un JG līdzstrādnieka Jāņa Krēsliņa seniora dēls). Divas nedēļas pirms tam viņš piedalās skandināviem un baltiešiem veltītā konferencē Stanforda U. Kalifornijā.  

Dr. Jānis Krēsliņš jun.

Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā elektroniskā formātā iekļautas arī 22 Aspazijas (1865-1943) grāmatas, to skaitā kopotie raksti. Skat. <http://gramatas. lndb.lv>  

Aizvadītā gadsimta 70. gadu sākumā politiskais trimdinieks Arturs Baumanis sacer dažu kritiķu ieskatā labāko latviešu vēsturisko romānu Hernhūtieši, kur atainoti samērā neilga laika notikumi, kas saistās ar Hernhūtes pārstāvja Kristiana Dāvida ierašanos Latvijas teritorijā (1729) un viņa attiecībām ar Valmiermuižas īpašnieci Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti. Baumaņa mamutdarbs, ko vairāk nekā 2 000 lappusēs astoņās grāmatās iespiež (1975) mūsdienās jau sen tikai uz papīra joprojām eksistējošais trimdas apgāds „Ceļinieks”, tiek plaši minēts š. g. aprīlī Vidzemes Augstskolā un arī Valmieras muzejā konferencē „Brāļu draudze Vidzemes kultūrtelpā”. Protestantisma novirzienu hernhūtismu jeb Brāļu draudzi (arī brāļu unitāti), kuras paspārnē Valmierā tiek nodibināts pirmais skolotāju seminārs, izveido Bohēmijas un Morāvijas pirmsreformācijas draudžu locekļi. 18. gs. sākumā viņi ieceļo Saksijā, lai glābtos no vajāšanām, bet Vidzemē parādās pēc Ziemeļu kara (1700-1721), kad „garīgu atjaunotni” tur cenšas ieviest vācu piētisti. Lai gan cariene Elizabete šo kustību aizliedz (1743), zemnieki turpina pulcēties slepus, līdz cariene Katrīna II dod atļauju (1764) hernhūtiešiem uzturēties/darboties Krievijas impērijā.

(re)

 

 

Tērbatas Dievmāte

HANNES KORJUS SLEJA – Jau gadsimtu Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā Krāslavas novadā atrodas Tērbatas (Tartu) Dievmātes gleznas kopija, kas ieceļojusi no Igaunijas 17. gs. Nevalstiskā organizācija Tērbatas Jaunavas Marijas Ģilde no tās plāno izveidot kopijas, kuras vēlāk varētu ievietot katoļu baznīcās Tartu un Tallinā – atzīmējot 800. gadadienu kopš Laterāna koncila (1215), kad pāvests paziņoja, ka atbalstīs Mātes zemi-Terra Mariana jeb Livoniju tāpat kā Dēla zemi jeb Palestīnu. Šī notikuma atcerei Igaunijā plānoti vairāki pasākumi. Paralēli kopiju izgatavošanai igauņi cer uzņemt dokmentālu materiālu par svētgleznu. Vēstures avoti liecina, ka jezuīti pēc izraidīšanas no Igaunijas paņēma līdzi uz Daugavpili oriģinālgleznu, ko pēcāk Juris Ludenghauzens-Volfs ievietoja jaunuzceltajā (1676) Krāslavas koka baznīcā. Jezuītu misijai pārceļoties uz Indricu, gleznas oriģināls nokļūst Daugavpilī, pēc tam Izvaltā (kopiju atstājot Indricā). Kara laikā Izvaltas baznīcai nodegot (1941), glezna gāja bojā, kamēr vienīgā rūpīgi pagatavotā kopija Indricā cieta zibens radītā ugunsgrēkā (1991). Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas līdzstrādniece, mākslas zinātniece Rūta Kaminska zina vēstīt, ka Tērbatas/Indricas glezna ir kopija no gleznas, kas atrodas Santa Maria Maggiore bazilikā Romā.  

Galvenokārt tulkotās literatūras sērijā Loomingu Raamatukogu (apgādā Kultuurileht) Igaunijā ir tapis kinorežisores un rakstnieces Kristīnes Želves grāmatas Meitene, kas nogrieza man matus tulkojums igauņu valodā (tulk. Hannes Korjus). Šogad Želve ņēma aktīvu dalību Tallinas starptautiskajā literatūras festivālā HeadRead, kur pārstāvēta arī Lietuva (Undīne Radzevičiūte), Nigērija (Ben Okri), Lielbritānija (Anthony Beevor, Peter James, William Boyd, Catherine Merridale), Īrija (Bukera prēmijas laureāts John Banville), Dānija (Jakob Vedelsby), Īslande (Sjón). ASV (Lionel Shriver), Krievija (Eduard Uspenskij) u.c. Kristīnes Želves grāmata bija iekļauta arī š. g. jūlijā notikušajā igauņu rakstnieku ikgadējā semināra (šogad jau 15-tā) programmā.

(hk)

 

 

LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas Rīga 2014 koordinatorei Aivai Rozenbergai dziļi atmiņā palicis š. g. 30. aprīlī pēc daudziem gadiem plašai sabiedrībai atvērtās Stūra mājas iekšpagalmā satiktās 90-gadīgās sievietes lūgums nolikt ziedus nošaušanas istabā, pateikt tur, ka viņi, no turienes debesīs gājušie, nekad nav tikuši aizmirsti un tiek pieminēti. Pati 1940. gada 18. novembri piedzīvojušā kundze pārvērtējusi savus spēkus un nevarēšot nosēdēt atklāšanas sarīkojumā. Latvijas himna šeit pagalmā visiem kopīgi nodziedāta, izskanēja, šķiet, tieši ar šo, kundzes novēlēto, domu – tā Aiva Rozenberga (Latvietis 2014.8.V). Un turpat Aina Gailīte: ...skaisto un grezno īres māju ar veikaliem pirmajā stāvā, Baigajā gadā padomju vara pārvērta par Stūra māju. Šis apzīmējums latvietim komentārus neprasa. Veiksmīgs acu apmāns – ēkas fasāde ne ar ko neliecina par KGB darbību ēkas iekšienē, par tās pagrabiem, pratināšanām, nošaušanām. Ēkai ir drausmīga aura, šis indes perēklis indē pilsētu arī šodien.(..) Šim ļaunuma perēklim ir jāpazūd, jo citādi tā inde sūksies joprojām. (..) Manuprāt, nekāda saulaina nākotne šo namu negaida, jo inde paliek inde. Nez kā tagad jūtas šajā namā kāds bijušais stukačs, noteikti tak kāds aizies...  

Žurnālisti Stūra mājas pagrabā pie kamerām Foto: Aina Gailīte