Jaunā Gaita nr. 278. Rudens 2014

 

 

 

 

 

 

 

Dace Micāne-Zālīte

Dzejas kopa veltīta 2014. gada 7. augustā Aizsaulē aizgājušajai mātei, filoloģei un dzejniecei Guntai Micānei.

Šogad izdota Daces dzeja un librets mūzikas diskā Zalkša līgava, bet pērngad dzejniece iegūst starptautisku atzinību dramaturģijas laukā ASV ar 1 000 vārdu lugas uzvaru lasījumam Kur meklēt Šambalu.

    

 

 

 

18. NOVEMBRA DZIESMA

 

Cik ilgi es būša tava,

Cik tev, Latvija mana?

 

Ceļā ejot lietuslāsēs

Mazgāju seju.

Tās asaras, svētība tava

Lieta pār bērniem ceļos.

 

Zvani, skani dzīvā mēlē!

Tava balss ir arī mana

Latvija

Sauja sārtu dzērveņu,

Dzērvju deja purva viršos,

Medus šūna kārē dzintardzidra,

Dūraiņi maigi adīti rakstos,

Krāsns mutē uguns šķila,

Uz mūžu saderēta

Tava un mana mīlestība.

 

Guilforda, 2012

 

 

Kā viss sagriezies

 

Kā viss sagriezies!

Vējrādis apjucis -

Kur kura puse?

Grozās un meklē

Spici rādāmo gaisā

Pēc debespušu kārtības

Kā radaru izbāzis.

Dienvidu upe, rāmi dzeltena,

Pie Ziemeļblāzmas aiztecējusi,

Austrumu rozes rietošai saulei

Matos iespraudusi.

Kā viss sagriezies!

Riņķu riņķiem

Spirāles tornis

Līdz debesīm izaudzis

Un trepēs iekāpis,

Mēness visas zvaigznes

Pa kāpienam salicis -

Kā kāzu namā,

Kas tevi tik augšup, un augšup....

 

Viss sagriezies,

Jaunu telpu un elpu tev iedevis.

 

Vecais kažoks tagad tik

Līdzās sēņu grozam un

Žagariem iekuram

Sagrieztiem vilku vāļu stiebriem,

Tos ņems viņš par biedriem

Lēnām vakara sarunām

Pie uguns, ko iekuram,

Debesu virzienus rāmi

Vietās piesienot

Un vējrādi pareizā virzienā noturot.

Dienvidi, ziemeļi,

Austrumi, rietumi.

Ceļa krusti,

Māras raksti,

Četras puses.

 

 

(pēc Janīnas Kursītes recenzijas dzejoļgrāmatai Vāveru gane)

 

 

 

 

DZINTARA KRELLES

 

Lietas, kas ilgi bijušas saistītas ar mums,
iesūc sevī kādu mūsu būtības daļu

Zenta Mauriņa – Tālā gaita

 

 

Noguruši dzintari

Nesti ap trimdinieču kakliem,

Kreļļu pogaļas

Kā sviesta purenes

Pieupju pavasara pļavās.

Dzintargraudi – trimdinieču,

Pasaules ceļa gājēju rota,

Dziesmu dziedot ne raudot,

Dēlam latviešu valodā stāstot

Par tēva mājām atstātām,

Atmiņu dzīparu tinot,

Kā vakarēšanā, krēslas stundā,

Dēlam lina kreklu rakstot.

Kas ir nesis šīs dzintara krelles,

Kā zobenu virsaitis Namejs,

Tas neizsāpēs un nesajauks,

Tas zin, kas savējs, kas manējs.

Tādi ir daudz – tūkstoš tūkstoši

Dzintara kreļļu valkātāju dēli.

 

 

Mātes dienā, 2012

 

GĀJPUTNI

 

Vai kāds mani sauca?

Kāsis gājputnu pāri man traucas.

Vai kāds mani lūdzas,

Uztic bēdas, sūdzas?

Pār tīrumu dzestra vēja vēdas.

„Latvijā atgriežas gājputni,”

Raksta avīze „Diena”.

Kas mani sauca?

Virs meža gājputni traucas.

Kas mani sauca?

Putni atbildi teic – tava zeme un tauta.

 

 

2012.28.III

 

 

* * *

 

Lauki un laukakmeņi

Ir Latvijas stūrakmeņi.

Tie snauž māju pamatos

Greznā granīta mūrī

Laukakmeņu vizlas dzīslas

Kā zvēru takas līkloču

Vijas man blakus.

Akmeņu gludi skūtās galvas

Viedi sēž zāļu kumšķos

Saules siltumā pļavās.

Paceļu tādu saules siltu

Akmens klaipu un līdzi

Staipu kabatās savās.

Pļavās stārķi māca bērnus,

Kur nākamo gadu atgriešanās.

Lauki un laukakmeņi

Ir Latvijas stūrakmeņi –

Tavu māju pamats.

 

 

 

 

OKTOBRIS

 

Pavadīju oktobri

Ķekatu cepuri sasēju

No sausām smilgām.

 

Izskrēju riņķi pa sētām, mežiem

Lauka mala, ziemāji.

 

Sakņupis sēž vecis vai velītis.

Ar Dieviņu vecīte sarunājas.

 

Lapkritis,

dievaines, rudenāji.

 

 

 

Marblehead, 2013.X

 

 

 

 

PIE VECĀSMĀTES.
POGU LAUKI

 

Pelēki arumi

Jeb vecāsmātes

Adīta jaka

Vairāk labiski

Kabata un

Pie atloka saspraužamā adata

Arumi.

Pieliekamā kambarī

Brūkleņu pērnās vasaras zapte

Mājas kliņķis durvīm-

Simtgadīgs

Muzeja cienīgs

Pagājušā gadsimta

Paraugs,

Ko rokas

Ir sveicinājušas -

Mājnieki,

Kas vēlāk strēlnieki,

Otrā stāva īrnieki

Jelgavas dzelzceļnieki.

Arumi, kad čigāns ar

Zirgu nāk un uzar

Kartupeļu stādāmo lauku.

Vienreiz redzēju kā viņš savā sētā

Lietus laikā peļķē mazgāja trīslitru burkas.

Arumi kā vecāsmātes jaka,

Tepat pirmā trompešnarcise

Dzelteni izziņo pavasari.

 

 

 

 

 

* * *

 

Pavadīju septembri

Un ietinu viņam

Sviestmaizi

Kļavu lapās.

 

Aizgāja

Neatsveicinājies,

Tikai gājputnu spārni

Atvadas māja.

 

Ar āra sauli

Ūdens vilni un vēju

Nespēkošos -

 

Dienu kamolu

Uz iekšu tīšu,

Baltu ziemu izadīšu.

 

 

 

Marblehead, 2013.X

 

 

 

 

VASARAS
MELANHOLIJA

 

Es sagribējos vasaras un

Uzvilku baltas linu drēbes,

Sajutu kā izsmaržo vīstot

Pušķos pa pļavām lasītas

Rūgti saldas vīgriezes.

 

Pilns sāts kad ēstas

Ir žāvētas zivis no Raga ciema,

Dvielī no jūrmalas satītas

Sandales, smilšaini peldkostīmi,

Neatrasti dzintari, viļņu rāmie

Un nomierinošie apskāvieni.

 

Vasaras nakts smarža dārzā,

Ugunskura dūmi un draugu smiekli.

Simts kaimiņu sētu rietas suņu dziesmas,

Mazliet odu pasīkšana,

Bet rīta pusi lakstīgalas iesilda

Ar prātu apburošu balsi.

 

Jau biju vasarā un kāri izskrēju

Pa lielceļu ar smilšu maigo čirkstēšanu,

Tik apstājos, kad tu man pretī nāci,

                      Kad tu man pretī nāci.

 

 

 

 

ZVAIGŽŅU
MAKŠĶERNIEKI.
NOKTIRNE

 

Tā mēs sēdējām ezera krastā,

Pār ezeru pārklājās tumsa.

Mežu galotnes turēja lāpas,

Ar ko naktij aizdegt zvaigznes.

 

Tā mēs sēdējām ezera krastā,

Klusums dusēja blakus kā putns,

Viļņu virsma trīsēja trausli,

Un es dzirdēju tavu balsi.

 

Noķert zvaigzni krītošu alkstu,

Turēt zvaigzni kā laimi plaukstā,

Kad aiz sevis tā atstāj sidraba sliedi,

Zini, tavu vārdu dvēselē saukšu.

 

Tā mēs sēdējām ezera krastā,

Ķerot naktī krītošas zvaigznes,

Ezers lūkojās debesu rakstos,

Klusi smīnot un pieverot plakstus.

 

 

 

Cape Cod, 2011

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paulis Birznieks

 

 

 

GAISMAS PILS

 

 

 

 

 

 

Jā,

augšām cēlusies ir

Gaismas

Pils, pēc iecerēm

un lielā darba, Pārdaugavas

krastmalā, pret/pretī

tumsonības

laika Rīgas pilij/

cietoksnim tās otrā krastā

ar maziem lodziņiem un nodegušu jumtu,

un vācticības spiciem torņiem

iedurtiem ar varu

latvju

pašu miermīlīgās

debess/saules sejā. Jūgendštīls,

tāpat kā Hitlerjaunatne, ir pārdzīvojis/

miris savu laiku/nelaiku, tāpat kā sovjetkrievu

bloku/špicku kastīšveida sabrūkošās

plakanjumtu dzīvojamās/

nesadzīves ēkas.

Jaunās

celtnes būvveids/

māksla paceļas ar lieliem

logiem atvērtiem uz visu pasauli; tās

slīpi dinamiskais jumta veidols nekad nesabruks

kā Zolitūdes nezolīdais viltus bērnudārzs

uz jumta, bet vairāk nekā pils un

bibliotēka tā aicinās kā

katedrāle

visu tautu vairāk nekā

lasīt/rakstīt - uzklausīt tās dziļās

zemapziņas ērģeļmūziku un, lidojot ar digitāliem

eņģeļiem kā patiesības vēstnešiem, vairs

nepielūgt un nelūgties

neko

no veciem

dižradošiem gariem, bet pašu prāta

jaunā gaismā pašiem

strādāt/

piestrādāt pie jaunradošiem

darbiem.

 

 

 

Par Pauli Birznieku skat. JG271:7

 

 

 

 
 

 

 

  

Liāna Langa

 

MAIDANA BORŠČS

ārā saule un spīts
māte rosās pie plīts
dēliem vāra
Maidana boršču

uguns roze plaukst
katlā vēji dzied
māte vāra
brīvības zupu

zemes sviedros
briedušas bietes un sāls
mātes asaras
dzēris ir ūdens

likšu, dēli, jums katlā
ko teic mana sirds
vārot ukraiņu
tautas zupu

nāve izklīdīs
kad to nesīšu jums
dziedās Dievmāte
debesu stepē

tas jūs pasargās
tas jūs sasildīs
jo es vāru jums
dzīvības zupu

pirmā karote
būs par asinīm
ko vectēvi
šai zemē lēja

otrā karote būs
par mērdētajiem
nāves pļaujā
golodomorā

trešā karote, dēli,
par spēku būs
ienāks jūsos
ar katru elpu

trešā karote, dēli,
par brīvību būs
tādēļ vāru jums
Maidana boršču

Juris Kronbergs

 

GRAVITĀCIJAS VIĻŅI

Kad šajās dienās domāju par Ukrainu
domāju par sabiedroto konferenci Jaltā
Otrā pasaules kara beigās

domāju arī par savu dzīvi, piemēram, par 1975. gadu

kad gribēju izdarīt kaut ko pavisam triviālu

bet man pašam ārkārtēju: pirmo reizi mūžā

apciemot savu tanti

un viņas meitu, manu māsīcu

Viņas dzīvoja tēva bērnības mājās

latviešu ostas pilsētā Liepājā

Toreiz Liepāja, padomju flotes bāze, bija slēgta pilsēta

(Tas iesākās1939. gadā: lai aizstāvētu savas intereses

Krievijai vajadzēja pieeju Latvijā

ledus brīvām Baltijas jūras ostām)

Tādēļ tikāmies citā vietā: galvaspilsētā Rīgā

vienīgajā, ko man kā tūristam bija atļauts apciemot

Vēl papildu sarežģījums - mana pavalstniecība:

es nebiju pavalstnieks nekur

es biju bezpavalstnieks

 

Mans vienīgais dokuments bija Zviedrijas svešinieka pase
kuru izsniedza Zviedrijas ārzemnieku pārvalde
Piezīme rokrakstā ļoti maziem burtiem

ziņoja, ka šī dokumenta turētājs (dzimis Zviedrijā 1946. gadā)

ir Padomju Savienības pavalstnieks

 

Kad padomju vēstniecībā Stokholmā aizpildīju anketu

vīzai, man bija jāpasaka, kas ir mani radi Latvijā

un kur viņi dzīvo

Manis paša vienīgā drošība pirms ceļojuma bija piederība
rakstnieku organizācijai P.E.N. International

Tādējādi nācās satikt savus radus, vienīgos, kas pārdzīvojuši

karu un deportācijas, Rīgā

Muitā Tallinas ostā Džoisa Uliss

latviešu tulkojumā (izdots Zviedrijā) tika konfiscēts

Muitas ierēdnis, kas milimetru pēc milimetra pārmeklēja

manu ceļasomu, runāja tikai krieviski

Pavadoņi nakts vilcienā uz Rīgu (ar dienas nedrīkstēju braukt)
runāja tikai krieviski, Rīgā visur uzraksti krieviski...

Un tagad, pirms pāris dienām, pilsētas centrā

bija redzami plakāti ar saukli: Krievu valoda no Sevastopoles līdz Rīgai
Tos nesa tie, kuriem Krievijas valsts televīzija
ir vienīgais mūsu laikmeta tulks

Iespējams, tas ir iemesls

kādēļ es, kad šajās dienās domāju par Ukrainu

domāju arī par savu pirmo Rīgas braucienu, par Jaltas konferenci

Krimā un jūtu, kā daudzi citi

zemē, kurā nepiedzimu

bažījas par nākotni, bažījas ikdienas dzīvē

 

 

 

Autora atdzejojums no zviedru valodas

 

Dzejoli rakstīju, Liānas Langas un zviedru kolēģa Ulfa Eriksona mudināts, zviedru valodā, tas publicēts Zviedrijas nozīmīgākajā laikrakstā „Dagens Nyheter”. Par dzejoļa nosaukumu „Gravitācijas viļņi”: šī gada marta vidū astronomi ziņoja, ka atrasti vēl papildu pierādījumi t.s. inflācijas teorijai, tātad tam, kas notika mazāk nekā miljon-miljondaļu sekundi pēc Lielā sprādziena, kad mūsu universs neiedomājamā ātrumā kļuva neiedomājami liels. Lielais sprādziens ir kā telpas, tālaika sākums. (jk)

Liānas Langas „Maidana borščs” un Jura Kronberga „Gravitācijas viļņi” pārpublicēti no literatūras žurnāla Latvju Teksti (2014,18:32).

 

 

Jaunā Gaita