ROMAN NOIR JEB SOFIJĀ 1963.21.XII

Vladislavs Todorovs. Dzifts. (Дзифт) Rīgā: Mansards, 2014.

 

Bulgāru rakstnieka Vladislava Todorova debijas romāns, ievērojams sociālisma melnā detektīva, roman noir žanra paraugs ar postmodernas hibriditātes elementiem, tulkots vācu, angļu u.c. valodās, tagad lasāms arī latviski (tulk. Dens Dimiņš no bulgāru val. ar Eiropas Komisijas programmas „Kultūra” finansiālu atbalstu). Todorovs ir arī scenārija autors tāda paša nosaukuma filmai (2008).

Romāna darbība noris 1963. gada 21. decembrī. Bez vainas vainīgs slepkavībā un atsēdējis par to veselus 20 gadus, „Kode” iznāk no Sofijas Centrālcietuma ar cerībām uz pirmo nakti brīvībā. Bet, kas tev deva, viņš nonāk jaunā – svešā un murgainā pasaulē, kur valda sociālistiskās Bulgārijas totalitārais terors. Pirmajās brīvības stundās viņš šķērso apsēstas pilsētas rēgaino ģeogrāfiju, kur ik uz soļa draud briesmas un apkārt čum un mudž dīvaini un groteski tēli.

Pārsteidzoši lasāms gabals! – atzīst bulgāru rakstnieks, Dabiskā romāna autors Georgijs Gospodinovs, Vladislavs Todorovs kombinē amerikāņu detektīvu klasikas un film noir metodes ar sociālisma simboliem un komunistu ideoloģijas klišejām. Kā slepkavīgs stalkers Todorovs seko šī žanra prasībām, vienlaikus parodējot to. Romāna darbība noris vienā naktī, vienā elpas vilcienā, un romāns arī lasās tieši tāpat, vienā paņēmienā... melnbalta kinematogrāfiska 1960. gadu Sofijas versija.

Vladislavs Todorovs (Владислав Тодоров) dzimis 1956. gadā Sofijā, filozofijas zinātņu doktors Pensilvānijas Universitātē (1996), kur patlaban pasniedz radošo rakstniecību un Austrumeiropas kino, literatūras un kultūras vēsturi. Viņš ir sarakstījis grāmatas Ādama komplekss (Адамов комплекс, 1991), Sarkans kvadrāts, melns kvadrāts: revolucionārās iztēles organons (Red Square, Black Square: Organon for Revolutionary Imagination, 1995), Teātra un citu dzīves figūru mazais paradokss (Малък парадокс за театъра и други фигури на живота, 1995), viņa spalvai pieder politiskā publicistika Haotiskais svārsts (Хаотично махало, 2005). Pirmie mēģinājumi beletristikā parādījušies amerikāņu periodikā, žurnālos Postmodern Culture un Chelsea. Viens no pulciņa „Sintēze” dibinātājiem.

 

Aija Rozenšteine

 

Aija Rozenšteine, pētniece LU Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) projektā „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte”. Piedalās apgāda „Mansards” veidošanā. Piezīmju autores referāts „Dzīve zem ledus – kino padomju Latvijā (1945–1989)”, nolasīts Letonikas 5. kongresā (2013.29.X), pieejams videoierakstā <http://www.youtube.com/watch?v= PKtJfBxY_MU> .